Vairākums izvēlas aktīvos pensiju plānus
Lielākā daļa valsts fondēto pensiju shēmas jeb otrā pensiju līmeņa dalībnieku izvēlējušies plānus ar aktīvu ieguldījumu politiku.
Aktīvie plāni nebiedē 61 procentu otrā pensiju līmeņa dalībnieku, savukārt plāniem ar konservatīvu ieguldījumu politiku pievienojušies 29 procenti, bet sabalansētos plānus izvēlējušies ap 10 procentu cilvēku. Kopumā valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku skaits kopš gada sākuma pieaudzis un pašlaik sasniedzis 1,2 miljonus.
Saskaņā ar Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) datiem 705 000 personu otrajā pensiju līmenī reģistrētas obligātā kārtā, bet brīvprātīgi valsts fondēto pensiju shēmai pievienojušies 495 000 dalībnieku. Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku vidējais vecums ir 39 gadi.
Pašlaik valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus pārvalda astoņi privātie līdzekļu pārvaldītāji, kopā piedāvājot 26 ieguldījumu plānus. Jo lielāks pensiju plānu dalībnieka vecums, jo biežāk cilvēks izvēlas konservatīvu plānu, tomēr tādi nav visi. VSAA dati apliecina, ka no cilvēkiem vecumā no 57 līdz 61 gadam konservatīvajiem ieguldījumu plāniem pievienojušies 59 procenti, taču gandrīz trešdaļa – 27 procenti – izvēlējušies aktīvos ieguldījumu plānus. 14 procentu pievienojušies sabalansētajiem ieguldījumu plāniem. Pagājušajā gadā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājiem kopumā VSAA pārskaitīja iemaksas 74,9 miljonu latu apmērā un šāgada pirmajā ceturksnī vēl 19,65 miljonus latu. Kopējie valsts fondēto pensiju shēmā uzkrātie līdzekļi bija 1,059 miljardi latu.
VSAA speciāliste Iveta Daine informē, ka 2012. gadā 2085 valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieki sasniedza vecumu, kas ļauj saņemt valsts vecuma pensiju. Viņi izteica vēlmi uzkrāto valsts fondēto pensijas kapitālu pievienot nefondētajam pensijas kapitālam jeb pensiju pirmajam līmenim.
Šo dalībnieku uzkrātais valsts fondēto pensiju shēmas kapitāls tika ieskaitīts valsts pensiju speciālajā budžetā un ņemts vērā, aprēķinot vecuma pensiju šīm personām. I. Daine atgādina, ka cilvēki, kuri pievienojušies otrajam pensiju līmenim, var iepazīties ar informāciju portālā latvija.lv.
***
UZZIŅAI
Otrais pensiju līmenis
Valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieku vidējais vecums ir 39 gadi
No 2013. gada valsts fondēto pensiju shēmā iemaksas tiek aprēķinātas 4% apmērā no dalībnieka ienākumiem
Avots: nra.lv /Inga Paparde
Vēl par tēmu:
Vairāk nekā puse rīdzinieku apsvērtu iespēju pārcelties uz laukiem vai mazpilsētu
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju dzīvo pilsētā, bet jaunākā Luminor bankas aptauja liecina, ka vairāk kā puse Rīgas (55 %) un citu lielo pilsētu (50 %) iedzīvotāju apsver vai vismaz...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs trešais Latvijas iedzīvotājs tuvāko piecu gadu laikā plāno iegādāties mājokli
Neskatoties uz to, ka mājokļu cenas turpina augt un to kritums tuvākajā laikā netiek prognozēts, iedzīvotāji kļūst optimistiskāki un ir novērojama lielāka pārliecība par spēju tuvākajā...
Lasīt tālākPlāno mazināt administratīvo slogu sociālajiem uzņēmumiem
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 11. novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Sociālā uzņēmuma likumā, kas paredz paplašināt darba iespējas cilvēkiem ar invaliditāti...
Lasīt tālākSeptembrī ārējā tirdzniecībā vērojams straujš kāpums
Šā gada septembrī Latvijā strauji palielinājās gan eksporta, gan importa kopapjoms, kas liecina par stabilu valsts ekonomikas izaugsmi. Preču eksportam septembrī bija vērojams stabils pieaugums,...
Lasīt tālākSEPLP aicina neatbalstīt deputātu priekšlikumus samazināt sabiedriskā medija budžetu
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, iepazīstoties ar likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” (Nr. 1130/Lp14) otrajam...
Lasīt tālākMērenu inflāciju oktobrī noteica zemāks pārtikas cenu un sezonālās ietekmes spiediens
Oktobrī patēriņa cenas pieauga, taču cenu pārmaiņas kopumā bija mēnesim raksturīgas. Pieaugumu noteica energoresursu sadārdzināšanās, savukārt samazinošā ietekme bija mērenākai sezonālo...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Lai mazinātu pārtikas produktu cenu pieauguma ietekmi uz iedzīvotāju labklājību, Saeima ceturtdien, 6. novembrī, konceptuāli atbalstīja izmaiņas pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējumā,...
Lasīt tālākBiedrība “Zemnieku saeima”: memoranda rezultāts ir izaicinošāka sadarbība ar lielveikaliem
Biedrības “Zemnieku saeima” vērtējumā pārtikas cenu samazināšanas memorands, ko šopavasar parakstīja Ekonomikas ministrija (EM), tirgotāji un pārtikas ražotāji, pagaidām nav devis...
Lasīt tālāk