• Tweet

Principiālās nesaskaņas koalīcijā draud rezultēties ar niecīgu ieguvumu – labākajā gadījumā par diviem trim simtiem samazinot, bet, iespējams, arī atstājot nemainīgu darījumu skaitu ar tā dēvētajiem uzturēšanās atļauju īpašumiem.

Tiesa, kaislības ap šo jautājumu nerimst, un atmosfēra koalīcijā – tik tikko šķietami nomierinoties – atkal kļuvusi sprādzienbīstama.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis šodien tiekas ar Nacionālās apvienības (NA) līderiem, lai meklētu trauslu pamieru koalīcijā. Kā zināms, pēc NA kategoriskās prasības pilnībā apturēt uzturēšanās atļauju tirgošanu jau vairākas nedēļas tiek meklēts kompromiss, taču partneriem joprojām ir atšķirīgas vēlmes par darījumu kvotas apmēriem, kas variē no 700 un līdz pat 1000 pirkumiem gadā. Jāpiebilst, ka 1000 līdz 1100 darījumu ir pirkumu skaits, kāds tiek reģistrēts šobrīd, turklāt uz vienu šādu darījumu tiek izsniegtas vidēji 2,34 uzturēšanās atļaujas.

NA koalīcijas kaujās jau vairākkārt ir bijusi spiesta piekāpties, tostarp nomainot sākotnējo uzstādījumu – nekavējoties un pilnībā pārtraukt uzturēšanās atļauju tirgošanu. Tāpat nacionāļi jau divas reizes ir mīkstinājuši savas prasības par pieļaujamo darījumu slieksni – sākotnēji NA iestājās par 200 līdz 300 darījumiem gadā, bet vēlāk tie jau bija 400, 500 un tagad arī 700 darījumu gadā. Savukārt Vienotība, aizbildinoties ar Ekonomikas ministrijas redzējumu, nav gatava piekāpties pat par mazumu, piedāvājot par pamatu tālākai diskusijai ņemt 1000 darījumu slieksni. NA šādam spiedienam kategoriski nepiekrīt, norādot, ka šādā situācijā nesaskatīs iespēju balsot par budžetu, palikt valdībā un izlikties, ka nekas nav bijis.

Jāpiebilst, ka uz potenciālo kompromisu ir jāraugās kompleksi, jo paralēli darījumu skaita jautājumam koalīcija strīdas arī par citiem ierobežojumiem. Tā, piemēram, nacionāļi kategoriski vēlas ar katru nākamo gadu samazināt pieļaujamo darījumu skaitu vismaz par 150 pirkumiem, līdz 2017. gadā šī programma pilnībā būtu jāslēdz. Tikmēr Vienotība, Saeimas neatkarīgie deputāti un arī Reformu partija uz šo grafiku raugās pielaidīgāk, paredzot kvotas samazināšanu pēc vajadzības.

Tāpat tiek rosināts visos reģionos noteikt vienādu minimālā darījuma slieksni – 142 000 eiro – iepretim šā brīža diferencētajām summām Rīgā, tās reģionā un cituviet Latvijā. Koalīcijas partneri šodien apspriedīs arī ierosmi veidot īpašu fondu, kurā katram nekustamā īpašuma pircējam būtu jāiemaksā 25 000 eiro, kas tiktu novirzīti reemigrācijas plāna pasākumiem vai demogrāfijas veicināšanai. Ņemot vērā NA bažas, ka īpašumus Latvijā masveidā izpērk Krievijas un citu postpadomju valstu iedzīvotāji, tiek piedāvāts noteikt, ka ikgadējo darījumu īpatsvars no vienas valsts nedrīkst pārsniegt 30%.

Tiesa, kamēr Vienotība un NA nav panākušas vienošanos, tikmēr valdības vadītājs turpinās sarunas arī ar citiem politiskajiem spēkiem. Premjeram ir ieplānota tikšanās ar Saeimas neatkarīgo deputātu grupu, kā arī ar opozīcijā esošo Zaļo un zemnieku savienību (ZZS), kas tiek pozicionēta kā potenciāla valdības atbalstītāja. ZZS vadītājs Augusts Brigmanis gan neslēpj, ka sarunas par savienības aicināšanu koalīcijā drīzāk ir spekulācijas, kam nav lemts īstenoties. Kā zināms, pagājušajā nedēļā, nespējot rast ar Vienotību kompromisu par uzturēšanās atļaujām, NA izlēma boikotēt valsts budžeta virzību Saeimā, tādējādi liekot uzvirmot jautājumam par valdības krišanu. Sarežģītajā situācijā atbalstu ar savām balsīm sniedza ZZS, kas gan noliedz šāda soļa sasaisti ar centieniem nonākt koalīcijā. ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis uzsver, ka budžeta virzība parlamentā tika atbalstīta vienīgi valsts attīstības vārdā, jo iepriekšējo gadu bēdīgā pieredze spilgti apliecina, ka valsts budžeta kavēšanās būtiski apgrūtina gan pašvaldību, gan biznesa darbību.

Avots: nra.lv/Ilze Zālīte