Uz veikalu pēc kažoka – tikai ar kredītkarti
Valsts vēlas kontrolēt ne vien savu iedzīvotāju uzkrājumus, bet arī grasās arvien stingrāk uzmanīt ikvienu skaidras naudas darījumu. Līdztekus nesen ieviestajai nulles deklarācijai šobrīd Saeimā finiša taisnē nonākušas likumdošanas izmaiņas, kas noteiks, ka būs jādeklarē ikviens skaidras naudas darījums, kas lielāks par 1000 latiem.
Parlaments otrajā lasījumā atbalstījis grozījumus likumā Par nodokļiem un nodevām, nosakot, ka tirgotājiem būs jāsniedz ziņas par visiem darījumiem virs tūkstoš latiem, ja klients norēķinājies ar skaidru naudu. Jāpiebilst, ka jaunā kārtība trīs reizes samazina slieksni, no kura valsts vēlas iegūt informāciju par skaidras naudas darījumu – no pašreizējiem 3000 līdz 1000 latiem. Tāpat arī paredzēts samazināt slieksni, kuru sasniedzot vispār nedrīkstēs veikt darījumus skaidrā naudā – no pašreizējiem 10 000 līdz 5000 latu nākotnē.
Kā sarunā ar Neatkarīgo klāsta Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs, likuma grozījumu mērķis ir paaugstināt nodokļu kontroles un administrēšanas efektivitāti, lai novērstu izvairīšanos no nodokļu nomaksas un nelegālās naudas ieplūšanu ekonomikā. «Šī ir visā pasaulē pieņemta prakse, kas sekmē pelēkās ekonomikas apkarošanu, tostarp aplokšņu algu izskaušanu,» sacīja J. Reirs, piebilstot, ka «nekā apgrūtinoša jaunajā sistēmā nebūs». Viņaprāt, cilvēkiem atliks vienīgi iemaksāt naudu savā bankas kontā un norēķināties elektroniski vai arī izvēlēties skaidras naudas darījumu, rēķinoties, ka šādā gadījumā naudas saņēmējs, t.i., pakalpojuma sniedzējs, informēs Valsts ieņēmumu dienestu par ikvienu darījumu virs tūkstoš latiem. Līdz ar to likumprojekts paredz noteikt pienākumu juridiskajām personām deklarēt visus iepriekšējā mēneša laikā skaidrā naudā veiktos darījumus, kas pārsniedz 1000 latu. Kā klāstīja J. Reirs, viņaprāt, nedz tirgotājiem, nedz pircējiem jaunā kārtība nebūs apgrūtinoša, jo jau šobrīd visas juridiskās personas ir VID elektroniskās sistēmas lietotājas, tāpēc «tām nebūs sarežģīti reizi mēnesī elektroniski aizpildīt vienu lieku ailīti».
Tiesa, neatbildēts paliek jautājums, cik sarežģīta plānotā novitāte būs, piemēram, individuālajiem amatniekiem lauku reģionos, kuri klientiem pārdod guļbūves, dārza mēbeles, mūrē kamīnus u.tml. Nevienam nav noslēpums, ka norēķini par šādiem darbiem – jo īpaši attālākos novados – lielākoties tiek veikti skaidrā naudā, jo amatniekiem nav banku termināļu, lai pieņemtu bezskaidras naudas norēķinus, un arī banku pārskaitījumi perifērijā ir daudz mazāk populāri par naudas saņemšanu tieši rokās.
Likumdevēji arī paredzējuši paplašināt gadījumu loku, kuros komersanta darbība var tikt apturēta. Apturot saimniecisko darbību, tiks veikti papildu komersanta darbību ierobežojošie pasākumi, piemēram, speciālo atļauju, t.i., licenču, anulēšana, norēķinu operāciju apturēšana, struktūrvienību vai citu saimnieciskās darbības veikšanas vietu noplombēšana u.tml.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Pārtikas atkritumu apjoms Latvijā joprojām liels – visvairāk to rodas mājsaimniecībās
Latvijā 2024. gadā radīti vairāk nekā 269 tūkstoši tonnu pārtikas atkritumu. Gadā vidēji viens iedzīvotājs saražo 144 kg pārtikas atkritumu. Jaunākie pētījuma dati liecina, ka vislielākais...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks
Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....
Lasīt tālākSprindžuks: Rīgas osta ir neatņemama pilsētvides un ekonomikas daļa
Rīgas osta ir pilsētas ekonomikas un infrastruktūras stūrakmens, kas stiprina Latvijas saikni ar pasauli. Sadarbība starp valsti, Pierīgas pašvaldībām, uzņēmējiem un ostas vadību ir būtiska,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis jūnijā bez izmaiņām
2025. gada jūnijā faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,8%, un tas ir palicis nemainīgs, gan salīdzinot ar šā gada maiju, gan 2024. gada jūniju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes...
Lasīt tālākMaijā tūristu mītnēs par 9,4% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada maijā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 250,3 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 9,4% pieaugumu pret 2024. gada maiju, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati. Viesi...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākLTRK indekss: Optimisms uzņēmēju vidū pieaug, cerības par uzņēmējdarbības vides uzlabošanos nedrīkst sagraut
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), izvērtējot jaunākos LTRK indeksa datus par uzņēmēju noskaņojumu šī brīža ekonomiskajos apstākļos,...
Lasīt tālākLaikapstākļi pārbauda lauksaimniekus – kā pielāgoties?
Pēdējo mēnešu laikapstākļi būtiski apdraud vasarāju ražas – kā liecina Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centra informācija, Zemgalē un Kurzemē situācija ir labāka, bet...
Lasīt tālākVienota biļete vilcienam un Rīgas sabiedriskajam transportam
Ieviesta “Rīgas vienotā biļete” – jauns risinājums pasažieriem, kuri izmanto gan vilcienu pasažieru pārvadātāja Vivi pakalpojumus, gan “Rīgas satiksmes” transportu. Tā ļauj par...
Lasīt tālāk“Rail Baltica” dzelzceļa pamattrasē dota zaļā gaisma liela mēroga būvdarbiem
“Rail Baltica” projekta ieviesējs Latvijā – uzņēmums “Eiropas Dzelzceļa līnijas” – un “Rail Baltica” pamattrases būvnieks “ERB Rail” parakstījuši aktu par plaša mēroga...
Lasīt tālāk