• Tweet

Tiesneša Ziedoņa Strazda nesenā aizturēšana un diskreditācija tiešām ir saistīta ar viņa lietvedībā esošo krimināllietu pret bijušo Rīgas Mūzikas internātvidusskolas direktori Maiju Leipcigu, kas tika uzsākta sakarā ar KNAB atklāto it kā fiktīvo nodarbinātību šajā skolā.

Izrādās, tā nav tikai viena no iespējamajām versijām – dokumentāli apstiprināti fakti liecina, ka tas ir pavisam reāls izskaidrojums, kāpēc KNAB vērsās pret diviem tiesnešiem.

Tikai fakti

Pirmkārt, tieslietu ministrs Jānis Bordāns pieprasījumā tiesnesim Z. Strazdam sniegt paskaidrojumus par viņa saimniecībā – Zemgales priekšpilsētas tiesā – KNAB atklātajām mirušajām dvēselēm raksta: «Vienlaikus (KNAB) vēstulē norādīts, ka krimināllietas materiāli satur ziņas par to, ka Jūs, apejot tiesā esošo krimināllietu sadali, savā lietvedībā esat pieņēmis krimināllietu Nr. 16870000910, kurā par fiktīvi nodarbinātām personām tiek apsūdzēta Maija Leipciga.»

Otrkārt, pret tiesnesi Z. Strazdu ierosinātajā kriminālprocesā procesa virzītāja ir tā pati KNAB izmeklētāja, kuru Z. Strazds atļāvās aicināt uz pratināšanu M. Leipcigas krimināllietā. Tā ir KNAB darbiniece no biroja dibināšanas brīža (2002. gada) Agita Znotiņa.

Bojevika cienīgi resursi

Jāatgādina, ka nesen (12. septembrī, publikācijā KNAB demonstrē varu internātskolai un tiesnešiem) Neatkarīgā aprakstīja tobrīd vēl tikai versiju, ka tiesneša Z. Strazda un Rīgas Mūzikas internātvidusskolas direktores M. Leipcigas lietas varētu būt saistītas. Versija balstījās uz faktiem, ka KNAB parādījis gluži neticamu ieinteresētību pilnīgi apolitiskās Mūzikas internātskolas lietās un izziņā iesaistījis milzu resursus. Internātskolas darbinieki – vadītāji, audzinātāji, noliktavas pārzine, elektriķis, apkopējs u.c. – dabūjuši izbaudīt visu KNAB arsenālu. Izsekošanas, telefona sarunu noklausīšanās, stundām ilgas pratināšanas arī bez protokola, psiholoģiska ietekmēšana (sagaidīšana mājas pagalmā, pēkšņa sastapšana uz ielas un ievilkšana mašīnā, tieša piedraudēšana), savējo advokātu piekomandēšana, brīvprātīgo palīgu (piemēram, izmeklētājas Lienītes Šikores vīra «pārrunas» ar vienu no lieciniecēm un pamācības, kā «pareizi» jāliecina, lai «viss būtu kārtībā») un aģentu izmantošana – tas viss prasīja lielus līdzekļus, kas tika atrauti no nopietnu lietu izmeklēšanas, bet tas viss tika izmantots pret Mūzikas internātskolas darbiniekiem, lai atklātu fiktīvu nodarbinātību, kas nemaz nav KNAB kompetence.

Re, kur suns aprakts!

Mūzikas internātskolā mācās bāreņi un bērni no trūcīgām ģimenēm; skolā nemācās bērni no ietekmīgu politiķu ģimenēm, kurām varētu būt interese pasūtīt tā vai cita skolas direktora nomaiņu. Toties acīmredzamas ir citas intereses – Rīgas Mūzikas internātvidusskolai vēsturiski piederējušās zemes robežojas ar 21. gadsimta supercietoksni ASV vēstniecības ēku, kurā atrodas arī ASV Federālā izmeklēšanas biroja (FIB) reģionālais centrs Baltijā.

Interese par Mūzikas internātskolas teritorijām varētu būt gan vēstniecības ēkas saimniekiem, gan – tieši pretēji – tiem, no kuriem vēstniecības ēka būtu jāpasargā, piemēram, neNATO valstu specdienestiem. Kā informējuši vairāki avoti, internātskolas vadībai ir uzstājīgi piedāvāts pārcelt skolu uz citu vietu Rīgā, tomēr tā kategoriski atteikusies pamest ēkas, kas uzceltas par pilsoniskās sabiedrības līdzekļiem, un zemes, kas skolai vēsturiski piederējušas. Pēc šāda atteikuma ilgi nebijis jāgaida – sākušās izstrādes, kratīšanas un pratināšanas.

Šokējošās liecības

Bet pagaidām jaunākā šā bojevika sērija sākusies tiesas procesā pret M. Leipcigu, kuru vadīt iekritis tiesnesim Z. Strazdam. Uz tiesu nākuši viens liecinieks pēc otra, mainījuši liecības no apsūdzošām uz attaisnojošām un, skaidrojot, kāpēc šādas atšķirības, stāstījuši – kā pirmstiesas izmeklēšanā KNAB psiholoģiski ietekmēti, kā viņiem priekšā nodiktētas «pareizās» atbildes, kā viņiem par advokātiem piespēlēti KNAB izmeklētāju draugi, kā psiholoģiskā spiediena rezultātā liecinieki parakstījuši neizlasītus pratināšanas protokolus u.tml.

KNAB izmeklētā, pret M. Leipcigu vērstā krimināllieta reāli draudējusi sagrūt. Tiesnesis nav piekritis, ka iepriekšminētās KNAB metodes tiesas sēžu protokolā nefiksē. Pēc prokurora lūguma tiesnesis Z. Strazds aicinājis uz pratināšanu arī iepriekšminēto KNAB izmeklētāju A. Znotiņu un KNAB Izmeklēšanas nodaļas vadītāju L. Šikori. Tad drīz pie paša Z. Strazda KNAB darbinieki ieradušies jau kā apsūdzētāji un kratītāji.

Vēstule izgaismo

Arī Z. Strazda advokāts Pāvels Rebenoks piekrīt, ka tiesneša un Mūzikas internātskolas lietas ir saistītas. «Redzot, kur Maijas Leipcigas lieta virzās, KNAB darbiniekiem, iespējams, radās nodoms kaut kādā veidā tiesnesi Strazdu noņemt no trases, lai nākamais tiesnesis uz to lietu raudzītos citādi,» situāciju vērtē P. Rebenoks.

Kā pilnīgi nepamatotas un sadomātas viņš sauc KNAB paustās aizdomas, ka M. Leipcigas lieta pie Z. Strazda nonāca, «apejot tiesā esošo krimināllietu sadali». Šī lieta pie Z. Strazda nonāca atbilstīgi pastāvošajai kārtībai, un tiesnesis pat nav nojautis, ka tajā varētu būt kādas zemūdens klintis vai ka tā varētu būt saistīta ar kādām milzu interesēm.

Z. Strazds un viņa advokāts tikai no tieslietu ministra J. Bordāna pieprasījuma sniegt paskaidrojumus uzzinājuši, par ko īsti Zemgales priekšpilsētas tiesas priekšsēdētājs tiek turēts aizdomās, jo šajā vēstulē bijis daudz vairāk informācijas nekā KNAB izmeklētājas lēmumā, ar kuru Z. Strazds atzīts par aizdomās turamo. Tātad – ministru, kurš nav kriminālprocesā iesaistīta persona, KNAB informē lielākā apjomā nekā personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību.

No ministra J. Bordāna vēstules varēja uzzināt, ka kriminālprocesu pret Z. Strazdu ierosinājis ģenerālprokurora pienākumu izpildītājs Arvīds Kalniņš 1. augustā, bet Augstākās tiesas priekšsēdētāja pienākumu izpildītāja pilnvarots tiesnesis akceptējis aizturēšanu 7. augustā. Tāpat no šīs vēstules varēja uzzināt – KNAB uzskata, ka Zemgales priekšpilsētas tiesā fiktīvi nodarbinātas četras personas: tiesas priekšsēdētāja palīdze, tiesas administrators, tiesas arhivāre un apkopējs.

Neprofesionālā rīcība

Advokāts P. Rebenoks tieslietu ministra rīkojumu uzsākt disciplinārlietu pret tiesnesi Z. Strazdu uzskata par neadekvātu un neprofesionālu. Pirmkārt, kriminālprocess pret Z. Strazdu uzsākts kā pret tiesas priekšsēdētāju, tātad par administratīvām darbībām. Turpretī disciplinārlietu ministrs ierosina pret tiesnesi, tātad it kā par tiesas procesā nepareizi pieņemtiem lēmumiem. Otrkārt, Z. Strazds šobrīd izmato likumā paredzētās tiesības neliecināt. Loģiski, ka šādā situācijā viņam nav ko teikt arī ministram un disciplinārlietu komisijai. Citādi var iznākt, ka to, ko nevar no Z. Strazda uzzināt KNAB pratināšanās, tagad ar ministra starpniecību mēģina uzzināt pa aplinkus ceļiem. «Tādējādi iznāk, ka tieslietu ministram nevainības prezumpcija neeksistē. Viņš rīkojas kā inkvizitors un KNAB ietekmes aģents,» sašutis situāciju vērtē P. Rebenoks. Tiesnešu disciplinārkolēģija jau nosūtījusi disciplinārlietu atpakaļ ministram trūkumu novēršanai.

Ieinteresēti iznākumā

No ministra vēstules uzzinājuši, ka pret Z. Strazdu uzsāktā kriminālprocesa materiālos ir ziņas arī par to, ka viņa «lietvedībā nonākusi» krimināllieta, «kurā par fiktīvi nodarbinātām personām tiek apsūdzēta Maija Leipciga», Z. Strazds un viņa advokāts lūguši prokuratūrai pārņemt no KNAB lietas izmeklēšanu. Iemesls – Z. Strazda kriminālprocesa virzītāja A. Znotiņa un citi KNAB darbinieki ir izmeklējuši arī M. Leipcigas lietu. Līdz ar to Z. Strazda kriminālprocesa izmeklēšanā viņi «varētu būt neobjektīvi un atrasties interešu konfliktā». Viņi varētu būt ieinteresēti konkrētā Z. Strazda lietas iznākumā, lai, piemēram, tiesnesis nevērstos pret KNAB darbiniekiem par liecinieku ietekmēšanu M. Leipcigas lietā. Aģentūra LETA pagājušajā nedēļā ziņoja, ka prokuratūra ir atteikusies pārņemt lietu. Tomēr P. Rebenoks teica, ka vērsīsies prokuratūrā ar jaunu lūgumu par lietas pārņemšanu, ņemot vērā jaunus argumentus un faktus, kuri atklājušies tikai pēdējā laikā.

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs