• Tweet

Sporta skolu treneri pieprasa paaugstināt samaksu par darbu, jo tā pašlaik esot kā karikatūra – daudzi par savu darbu nesaņemot pat minimālo algu. Ja valdība neieklausīsies, sporta pedagogi sola doties uz Saeimu, aicinot deputātus nepieņemt nākamā gada budžetu, kurā treneriem nav paredzētas lielākas algas.

Jaunatnes treneri atklātā vēstulē premjeram Valdim Dombrovskim un izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim pauduši neapmierinātību, norādot, ka daudzās sporta skolās algas var nodrošināt tikai par 80%, jo valsts finansē apmēram 50% no nepieciešamā, bet ne visas pašvaldības spēj piemaksāt iztrūkstošo. Situāciju vēl pasliktina tas, ka ar šo gadu valsts dotāciju var saņemt arī privāto sporta skolu/klubu treneri, jo nauda jaunajam sportistam seko tur, kur viņš sporto. Tā nu situācija ir tāda, ka finansējums palicis iepriekšējais, bet spēlētāju skaits nozarē palielinājies. Treneri norāda, ka tādu diskrimināciju varēja pieciest lielajos krīzes gados, bet tagad, redzot, kam tiekot piešķirta nauda budžeta grozījumos, sirds esot pavisam pilna. Vēstulē arī atgādināts, ka premjers jaunatnes sportu atzinis par prioritāru, arī R. Ķīlis vārdos paudis tam savu atbalstu. Turklāt Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) 2013.–2015. gada sporta budžeta projektā iekļāvusi treneru algu paaugstināšanu. Diemžēl virzība iestrēgusi.

Latvijas Sporta izglītības iestāžu padomes (LSIIP) priekšsēdētāja Diāna Zaļupe uzsvēra, ka šim nolūkam nepieciešami 2,4 miljoni latu. Tas gan treneriem nenodrošinātu 100% minimālo algu, bet pārējo summu varētu piemaksāt pašvaldības. Ja nekas neuzlabosies, tad daudzi jauni un perspektīvi treneri pametīs darbu, jo nespēj nodrošināt ģimeni. «Daudzu treneru ikdiena ir šāda: pa dienu darbs vispārizglītojošā skolā, vakarā – sporta skolā. Esam kā vāveres ritenī, jo brīva laika nav,» norādīja D. Zaļupe, piebilstot, ka sportisti no tā visa neciešot, jo daudzi treneri strādā kā brīvprātīgie.

Siguldas sporta skolas direktors Aivars Fridrihsons pievienojās LSIIP priekšsēdētājai, ka ar katru dienu situācija kļūst arvien kritiskāka. Viņa vadītajā skolā esot vecāku līdzfinansējums, tomēr arī tas ir tikai neliels atvieglojums un treneri saņem apmēram 80% no viņiem pienākošās samaksas. Viņš nesaprotot, kāpēc valdība līdz šim nav ieklausījusies treneru viedoklī.

Latvijas Vieglatlētikas savienības (LVS) prezidents Guntis Zālītis uzskata, ka šādā attieksmē vainojama sporta politika: «IZM sports ir gaiteņa pašā galā. Ja nekas nemainīsies un mums nebūs spēcīga lobija, tad ar algām situācija paliks tāda, kāda tā ir pašlaik. Tā nu ir iznācis, ka mākslas un mūzikas skolu pedagogi saņem divreiz vai pat trīsreiz vairāk nekā jaunatnes sporta treneri.»

IZM Sporta departamenta direktores vietnieks Edgars Severs gan iebilda: tas esot mīts, ka pedagogu algas nav palielinātas – tās ir pieaugušas visiem skolotājiem, arī sporta skolu treneriem. Tomēr viņam nācās atzīt, ka, pieaugot sporta klubu skaitam, kas var saņemt valsts dotāciju, cieš jau esošās sporta skolas. Viņš solīja vēlreiz aicināt valdību runāt par finansējuma palielinājumu sportā un daudz aktīvāk iestāties par to, ka sports ir jāatbalsta ne tikai olimpisko spēļu laikā. IZM pārstāvis arī izteica cerību, ka protesti izpaliks: «Ar protestiem var sataisīt troksni, bet – tālāk? Ceru, ka spēsim vienoties. Diemžēl neesam tik bagāta valsts, lai apmierinātu visu sporta veidu vajadzības.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe