Pētot žurnālista Lato Lapsas un skandālu portāla pietiek.com saraksti ar valsts institūcijām par pielaides piešķiršanu valsts noslēpumam, uzmanību piesaistīja pretrunas amatpersonu izteikumos un drošības iestādes skaidrojumos par to, kādu informāciju premjere ir saņēmusi saistībā ar pielaides nepiešķiršanu.

 

Demokrātiskās valstīs jautājumi par to, vai valsts vadītājiem no drošības iestādēm sniedz atbilstošu, savlaicīgu un profesionālu informāciju, parasti nav jāuzdod. Nav iespējama situācija, ka par nodokļu maksātāju naudu uzturētās drošības iestādes nesniedz šādu informāciju, kas valstu vadītājiem nepieciešama adekvātu lēmumu pieņemšanai.

 

Izrādās, Latvijā ir citādi. Šeit drošības iestāde pati izlemj, sniegt vai nesniegt valsts vadītājam informāciju; kad un cik lielā apmērā to sniegt.

 

Jūnija vidū plašsaziņas līdzekļos parādījās vēsts, ka SAB direktors Jānis Maizītis esot informējis premjeri par pielaides nepiešķiršanas iemesliem, taču premjerei neesot tiesību to atklāt plašākai sabiedrībai.

 

Žurnālists L. Lapsa nosūtīja SAB jautājumus, kā SAB informējis premjeri saistībā ar pielaides nepiešķiršanu B. Brokai, un no SAB saņēma atbildi: «Atbildot uz Jūsu elektroniskā pasta vēstuli, sniedzam zemāk norādīto informāciju: Satversmes aizsardzības birojs darbojas uz Satversmes aizsardzības biroja likuma un Valsts drošības iestāžu likuma pamata. Saskaņā ar likumu Par valsts noslēpumu pieeja valsts noslēpumam un tiesības to izmantot savu amata pienākumu veikšanai ir Ministru prezidentam. Vadoties no Ministru kabineta iekārtas likumā noteiktās Ministru prezidenta kompetences, kā arī ievērojot likumā Par valsts noslēpumu un tam saistošajos normatīvajos aktos noteikto, Satversmes aizsardzības birojs informē darba devēju par attiecībā uz darbinieku pieņemto lēmumu. Informatīvā vēstule ir neklasificēta. Ar lēmumu Satversmes aizsardzības birojs Ministru prezidenti nav iepazīstinājis.»

 

No šīs atbildes izriet, ka SAB premjeri par pielaides nepiešķiršanas iemesliem drīzāk nav informējis.

 

Lai gūtu skaidrību, ir vai nav SAB informējis premjeri par iemesliem, kādēļ pielaide nav piešķirta, NRA.lv vērsās pie L. Straujumas un ar viņas preses sekretāres Džeinas Tamuļēvičas starpniecību saņēma sekojošu atbildi: «9. jūnijā SAB direktors Jānis Maizītis Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu informēja par lēmumu nepiešķirt tieslietu ministrei Baibai Brokai speciālo atļauju pieejai valsts noslēpumam, kā arī izskaidroja vispārējos principus, kādos gadījumos netiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam. Šī informēšana notika saskaņā ar likumu Par valsts noslēpumu, kas paredz, ka SAB informē darba devēju par lēmumu, kas pieņemts attiecībā uz darbinieku. Šī informācija ir neklasificēta, ar pieņemto lēmumu un pieņemtā lēmuma iemesliem SAB Ministru prezidenti nav iepazīstinājis.»

 

Tas, ka premjere nav informēta par pielaides nepiešķiršanas iemesliem, pats par sevi uzskatāms par skandalozu faktu. Tas rada virkni būtisku jautājumu.

 

Pielaides nepiešķiršanai tieslietu ministrei, kuras pārraudzībā atrodas SAB, jābūt ļoti nopietniem iemesliem. Atbilstoši NATO iekšējās drošības departamenta reglamentam, tie var būt vairāki. Vieni no izplatītākajiem ir personas kontaktēšanās ar valstij nedraudzīgiem pārstāvjiem, piemēram, ārvalstu izlūkdienestu darbiniekiem, rezidentiem vai aģentiem, personas saistības ar valstij nedraudzīgām personām, atkarības no dažādu veidu seksuālām nodarbēm, azartspēlēm, naudas, alkohola, narkotikām.

 

Iemesli var netikt darīti zināmi plašākai sabiedrībai, taču premjerei par savu ministru tomēr būtu jāzina, vai, piemēram, Ministru kabineta zālē sēž ministre, kura ir ciešos kontaktos ar ārvalstu izlūkdienestu pārstāvjiem, vai premjerei jāstrādā valdībā ar dažādu atkarību plosītu cilvēku, kuram nepieciešams kolēģu atbalsts.

 

Premjeres neinformēšana par tik pašsaprotamām lietām vērtējama arī kā SAB neuzticēšanās valsts vadītājai un šai valdībai kopumā.

 

To, ka SAB neuzskata par vajadzīgu premjeri informēt par viņas ministru likteņiem, apliecina arī L. Straujumas atbilde uz jautājumu, vai SAB ir informējis premjeri par problēmām saistībā ar pielaides piešķiršanu vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Romānam Naudiņam. Premjeres atbilde bija lakoniska: «Nē.».