Saeima virza tālāk ieceri par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma
Par spīti vairāku pedagogu un citu ekspertu iebildumiem, Saeima izskatīšanai komisijās šodien nodevusi izmaiņas Izglītības likumā, kas paredz, ka bērniem mācības 1.klasē būs jāuzsāk sešu gadu vecumā.
Par izmaiņu skatīšanu nobalsoja 46 deputāti, savukārt pret bija 34 parlamentārieši, bet viens balsojumā atturējās.
Likumprojektā paredz, ka pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā bērnam aprit seši gadi. Līdz šim tie noteikti ir septiņi gadi.
Pret likumprojektu iebilda deputāte Inguna Sudraba (NSL): “Es esmu par to, ka vecākiem ir izvēles tiesības. Tās šodien likumdošanā ir, jo šodien jebkurš var izvēlēties, vai bērns sāk savas skolas gaitas no sešiem vai no septiņiem gadiem. Es noteikti esmu pret to, ka bērniem atņem bērnību par labu tam, ka viņš ātrāk nokļūs darba tirgū (…) Es vienmēr esmu iestājusies pret tumsonību. Jau 2006., 2007.gadā, kad Valsts kontrole veica revīziju par vispārējās izglītības sistēmu un tās kvalitāti, es gribēju atrast atbildi uz jautājumu, kāpēc faktiski izglītības sistēma vienā daļā ražo biorobotus. Ir pagājuši jau 11 gadi no tā brīža. Nekas nav mainījies sistēmā, jo nav mainījusies pieeja,” uzrunā parlamentam uzsvēra Sudraba.
Savukārt deputāts Aldis Adamovičs (Vienotība) uzsvēra, ka Ministru kabineta piedāvātie grozījumi ietver sevī vairākus priekšlikumus, kas saistīti ar pāreju uz kompetencēs balstītu izglītības saturu. “Un, atbildot uz Sudrabas kundzes jautājumu: kas ir galvenais mērķis?… Tātad šobrīd galvenais mērķis ir tiešām paaugstināt izglītības kvalitāti vispārējā izglītībā un galvenais – sagatavot mūsu skolēnus, iemācīt viņiem prasmes mūsdienu mainīgajai dzīvei,” uzsvēra Adamovičs.
Likumgrozījumi paredz uzsākt samērīgu, līdzsvarotu un elastīgu pāreju uz pamatizglītības satura apguvi, sākot no 6 gadu vecuma, nodrošinot iespējas 1.klases izglītības programmu īstenot arī pirmsskolā. Savukārt piecgadīgiem bērniem pirmsskolas izglītības posmā ir paredzēta vienu gadu ilga obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Saskaņā ar ģimenes ārsta, psihologa atzinumu sagatavošanas programmā bērns varēs mācīties vēl vienu gadu, mācības 1.klasē uzsākot septiņu gadu vecumā.
Bērni, kuri 2017./2018.mācību gadā ir uzsākuši divu gadu obligāto sagatavošanu pamatizglītības apguvei, to turpinās arī 2018./2019.mācību gadā. Viņiem obligātās sagatavošanas otrajam gadam tiks piedāvāta pārejas programma, lai, turpinot mācības skolā, līdz ceturtajai klasei izlīdzinātu atšķirības starp abām 2019./2020.mācību gada 1.klasēm. 2018.gada 1.septembrī pirmskolas izglītības iestādēs tiks uzsākta jaunā satura ieviešana, un piecgadīgi bērni jauno obligāto pirmsskolas saturu apgūs viena gada laikā, lai ar 2019./2020.mācību gadu būtu gatavi uzsākt mācības 1.klasē ar kompetenču pieejā balstītu izglītības saturu. Sešgadīgie bērni šajā gadā turpinās pirmsskolas izglītības apguvi, ko ir uzsākuši 2017./2018.mācību gadā un ir apguvuši tikai daļu pirmsskolas izglītības satura. 2019.gada 1.septembrī gan 5 un 6 gadus vecie, gan 6 un 7 gadus vecie bērni, kas 2018.gada 1.septembrī uzsāka vai turpināja mācības obligātajā pirmsskolas izglītībā, sāks mācīties 1.klasē pēc jaunā mācību satura.
Foto: Pixabay
Vēl par tēmu:
Ārlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākSkolēni varēs pabeigt 9. klasi, neapgūstot krievu valodu
No 2026. gada kā otrā svešvaloda būs jāapgūst kāda no Eiropas Savienības (ES), Eiropas Ekonomiskās Zonas (EEZ) oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību...
Lasīt tālākJauno Latvijas Universitātes kodolu veidos sešas fakultātes
Lai nodrošinātu ilgtspējīgu un efektīvu Latvijas Universitātes (LU) iestāžu konsolidāciju, LU Padome pirmdien, 22. aprīlī, atbalstīja rektora priekšlikumu piecu fakultāšu vietā veidot...
Lasīt tālākValsts prezidents iesniedz grozījumus Augstskolu likumā
22. aprīlī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs ir nosūtījis Saeimas Prezidijam vēstuli par grozījumiem Augstskolu likumā, lai novērstu normatīvajā regulējumā pastāvošās neskaidrības...
Lasīt tālākNedēļas sākumā gaidāms sniegs, bet brīvdienās atgriezīsies siltāks laiks
Nedēļas pirmā puse būs nokrišņiem bagāta un vējaina - jau pirmdien daudzviet būs sagaidāma snigšana, kuras rezultātā vietām atkārtoti izveidosies sniega sega vairāku centimetru biezumā. Pirmdien...
Lasīt tālākSaeima ārlietu ministres amatā apstiprina Baibu Braži
Saeima piektdien, 19. aprīlī, izteica uzticību ārlietu ministrei Baibai Bražei. Braži atbalstīja 66 deputāti, pret bija 11, bet atturējās 9 deputāti. Pirms apstiprināšanas ministres...
Lasīt tālākJaunā nedēļa iesāksies ar ziemai raksturīgiem laikapstākļiem
Nedēļas nogalē saglabāsies mierīgs laiks, vietām gaidāmi nokrišņi. Ieplūst vēsākam gaisam no ziemeļiem, gaisa temperatūra turpinās pakāpeniski pazemināsies un dažās Latvijas vietās...
Lasīt tālākSaeima lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei
Saeima šodien, 19. aprīlī, sanāks uz ārkārtas sēdi, kurā lems par uzticības izteikšanu ārlietu ministrei Baibai Bražei. "Kā jau paredzēts, lielais vairākums Saeimā ir vienoti par...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālāk