• Rīga
    Mostly cloudy with flurries
    -12°C
     
12/10/2017, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Saeima ceturtdien, 12.oktobrī, galīgajā lasījumā pieņēma Sociālā uzņēmuma likumu, kura mērķis ir radīt labvēlīgu vidi sociālajai uzņēmējdarbībai.

Par likumprojekta virzību atbildīgās Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētāja Aija Barča iepriekš norādīja, ka “atšķirībā no daudzām citām valstīm Latvijā līdz šim vēl nebija izveidots tiesiskais regulējums tādu uzņēmumu darbībai, kuri strādā sociālu mērķu vadīti. Taču pieprasījums pēc īpašiem noteikumiem šāda veida uzņēmējdarbībai ir, tādēļ komisija uzņēmās iniciatīvu likumprojekta izstrādē. Ceru, ka mums ir izdevies izveidot modernu un labi pielietojamu tiesisko ietvaru, jo esam ņēmuši vērā gan citu valstu pieredzi, gan pašmāju organizāciju priekšlikumus”.

Likumprojekts izstrādāts darba grupā komisijas priekšsēdētājas biedra Einara Cilinska vadībā, iesaistot nozaru ministriju, sociālo uzņēmumu un nevalstisko organizāciju pārstāvjus.

Jaunā tiesiskā regulējuma mērķis ir veicināt sabiedrības dzīves kvalitāti un sekmēt sociālās atstumtības riskam pakļauto iedzīvotāju nodarbinātību. Likums dos tiesisko ietvaru, paredzot gan kritērijus sociālā uzņēmuma statusa iegūšanai, gan kārtību, kā valsts atbalstīs šāda veida uzņēmējdarbību.

Sociālā uzņēmuma statusu varēs iegūt sabiedrības ar ierobežotu atbildību, kas īsteno radošu saimniecisko darbību ar labvēlīgu sociālo ietekmi, piemēram, sniedz sociālos pakalpojumus, veido iekļaujošu pilsonisko sabiedrību, veicina izglītību, atbalsta zinātni, strādā pie vides aizsardzības un saglabāšanas, nodrošina dzīvnieku aizsardzību vai veicina kultūras daudzveidību.

Pēc plašām diskusijām likumprojekta sagatavošanas gaitā tiesiskais regulējums arī pašvaldībām paredz tiesības piedalīties sociālā uzņēmuma izveidē un darbībā. Taču pašvaldībām šādos uzņēmumos nevarēs būt balsu vairākums, kā arī šī uzņēmuma darbības mērķim jābūt mērķa grupas nodarbinātībai. Šāda norma būs spēkā trīs gadus pēc likuma spēkā stāšanās, taču likumdevējam, izvērtējot likuma darbību, būs iespēja šo termiņu pagarināt, ja sociālie uzņēmumi bez pašvaldību līdzdalības neveidosies pietiekami aktīvi, norāda Sociālo un darba lietu komisijā.

Likumprojekts sociālajiem uzņēmumiem paredz vairākus atbalsta pasākumus. Šo statusu ieguvis uzņēmums varēs ar uzņēmuma ienākuma nodokli apliekamajā bāzē neietvert virkni izdevumu, piemēram, darbinieku rehabilitācijas un sociālās iekļaušanas pasākumu izmaksas, izdevumus personu integrācijai darba tirgū, tādu aktīvu iegādei, kas kalpo statūtos noteikto mērķu sasniegšanai, kā arī ziedojumus sabiedriskā labuma organizācijām.

Otra daļa atbalsta instrumentu formulēti kā valsts un pašvaldību tiesības piešķirt noteiktus atvieglojumus un atbalstu – tiesības dāvināt (ziedot) kustamu mantu, piešķirt nekustamā īpašuma nodokļa atlaides, nodot piederošo mantu bezatlīdzības lietošanā.

Sociālais uzņēmums varēs piesaistīt brīvprātīgā darba veicējus darbībām, kas nav saistītas ar uzņēmuma pārvaldi, grāmatvedību, kā arī uzņēmuma pamatfunkcijām.

Sociālā uzņēmuma statusu Latvijā varēs iegūt komersants, kas atbilst likumā noteiktiem kritērijiem. Valsts sociālajiem uzņēmumiem sniegs noteiktu atbalstu, bet tiem būs aizliegts sadalīt peļņu starp uzņēmuma īpašniekiem. Tā būs jāiegulda statūtos noteikto mērķu sasniegšanai – sabiedriskā labuma radīšanā. Līdztekus noteiktas jomas, kurās sociālais uzņēmums nav tiesīgs darboties, piemēram, ieroču un munīcijas, alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu ražošanā un tirdzniecībā, azartspēļu un derību organizēšanā, kā arī finanšu un apdrošināšanas nozarē.

Par sociālās uzņēmējdarbības veicināšanu un attīstību būs atbildīga Labklājības ministrija. Sociālā uzņēmuma statusu piešķirs ministrija, balstoties uz īpaši izveidotas Sociālo uzņēmumu komisijas izvērtējumu. Ministrija vedīs Sociālo uzņēmumu reģistru, publicējot to savā mājaslapā.

Kā norāda likumprojekta autori, Latvijā ir apmēram 60 organizāciju, kas atbilst sociālā uzņēmuma kritērijiem. Pieņemot šo likumu, vidējā termiņā Latvijā vajadzētu izveidoties vismaz 200 sociālajiem uzņēmumiem, lēsts likumprojekta anotācijā.

Sociālās uzņēmējdarbības koncepts Eiropā izveidojās 20.gadsimta 90.gados kā atbilde uz sabiedrībai nozīmīgiem sociālajiem izaicinājumiem, ar kuriem valsts netika galā, konvencionālie uzņēmēji nevēlējās strādāt un nevalstisko organizāciju ietekme nebija pietiekoša.

Pēdējos 30 gados sociālās uzņēmējdarbības koncepts pasaulē ir attīstījies un pilnveidojies, sociālie uzņēmumi risina dažādas sabiedrībai svarīgas problēmas vides, kultūras un izglītības jomā, sniedz atbalstu sociāli mazaizsargātiem cilvēkiem, kā arī nodrošina darbavietas noteiktām personu grupām, kuru nodarbinātība ir apgrūtināta. Sociālie uzņēmumi izmanto biznesa metodes un pieejas, lai rastu ilgtspējīgu un drošu risinājumu sabiedrībā nozīmīgai problēmai, mērķtiecīgi ieguldot resursus tās risināšanā.

Paredzēts, ka jaunais tiesiskais regulējums stāsies spēkā 2018.gada 1.aprīlī.

Foto: Saeimas kanceleja

915 skatījumi




Video

VK: Nepietiekama nozares uzraudzība un zemes mērnieku negodprātība vairo kļūdas Kadastra datos

20/02/2018

Iedzīvotāji nevar būt pārliecināti par saņemto mērniecības pakalpojumu kvalitāti, bet valsts kopumā – par Nekustamā īpašuma valsts kadastra datu pareizību. Uz to norādījusi Valsts...

Lasīt tālāk
Video

VID: Daļa taksometru šoferu brauc bez derīgām tiesībām un bez auto tehniskās apskates

16/02/2018

Valsts ieņēmumu dienests (VID) un Rīgas pašvaldības policija (RPP) veikuši kopīgu reidu, pārbaudot taksometru pakalpojumu sniedzējus. Kopā 48 kontrolbraucienos konstatēts 81 pārkāpums. Pārbaudes...

Lasīt tālāk
Video

Latvijā aizturēta vairāk nekā 14 tūkstoši kilogramu smaga koraļļu krava

14/02/2018

Aizvadītā gada nogalē Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde aizturējusi 14 350 kilogramu koraļļu iežu kravu, kas tranzītā caur Latviju vesta no Ķīnas uz Baltkrieviju bez nepieciešamās...

Lasīt tālāk
Video

Valsts kontrole varētu revidēt arī OIK sistēmu

14/02/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Lielai daļai cilvēku šogad saņemtie elektrības rēķini nesuši nepatīkamu pārsteigumu – par elektrību jāmaksā krietni vairāk. Arī uzņēmumi nav apmierināti ar izveidojošos situāciju....

Lasīt tālāk
Video

Premjers: Lielais elektroenerģijas rēķinu kāpums lauksaimniekiem pārsteidz

14/02/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) sola atjaunot iepriekšējo kārtību, lai risinātu situāciju, kad zemnieki strauji pieauguši elektroenerģijas rēķini. Intervijā LTV “Rīta panorāmai”...

Lasīt tālāk
Video

Elektrības rēķinu pieauguma dēļ zemnieki apsver prasīt Ašeradena demisiju

14/02/2018 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ja Ekonomikas ministrija (EM) neatradīs risinājumu situāciju, kuras dēļ zemniekiem elektrības rēķini pieauguši par 40% - 80%, "Zemnieku saeima" martā gaidāmajā kongresā varētu prasīt...

Lasīt tālāk
Video

Līdaka: Pārtikas iepakojuma daudzuma samazināšanā svarīga arī tirgotāju attieksme

13/02/2018

Pārtikas iepakojuma daudzuma samazināšanā svarīga ir ne tikai sabiedrības vēlme, bet arī tirgotāju attieksme pret saviem pircējiem. Pārtikas un veterinārais dienests šodien apliecināja,...

Lasīt tālāk
Video

Vēršas Ekonomikas ministrijā aicinot atcelt OIK

13/02/2018

Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partijas (LSDSP) valdes loceklis Raimonds Lejnieks – Puķe ir vērsies Ekonomikas ministrijā ar iesniegumu, lūdzot atcelt OIK. OIK atcelšanas nepieciešamību...

Lasīt tālāk
Video

“Zemnieku saeima”: Elektrības rēķinu pieaugums par 40%-60% nav pieņemams

13/02/2018

Pēdējo dienu laikā biedrība “Zemnieku saeima” saņem neskaitāmus zvanus no lauksaimniekiem, kuri pauž neizpratni un sašutumu par janvāra elektroenerģijas rēķiniem, kas ir 40%-60% augstāki...

Lasīt tālāk
Video

Eksperts: Pēc pāris gadiem investori runās par ļoti lielu darbaspēka trūkumu

13/02/2018

Spiediens uz nepieciešamību ievest visa veida darbaspēku Latvijā tikai pieaugs, intervijā Latvijas Radio atzīst SSE Riga asociētais profesors Arnis Sauka. Viņš norāda, ka darbaspēka problēma...

Lasīt tālāk