• Rīga
    Mostly cloudy
    -1°C
     
15/05/2019, Kategorija: Politika, Svarīgākais
Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) izstrādātā administratīvi teritoriālā reforma, kuras ietvaros līdz 2021. gadam pašvaldību skaitu plānots samazināt līdz aptuveni 35 pašvaldībām un ap tām veidot reģionālās nozīmes attīstības centrus, joprojām neatbild uz jautājumiem par to, kā iecerēts attīstīt reģionus un kā tieši robežu grozīšana palīdzēs nest labumu attiecīgajai teritorijai un tās iedzīvotājiem.

Lai arī reformas likumprojekta anotācijā norādīts, ka pašvaldību apvienošana palīdzēs pašvaldību domēm nodrošināt kvalitatīvus pakalpojumus iedzīvotājiem par samērīgām izmaksām, nozares atbildīgais ministrs Juris Pūce (AP) LTV pats minējis, ka Latvijas iedzīvotāju skaits samazinās un vietvaru nodrošinātos pakalpojumus dažviet izmanto visai maz. “Mums ir jāreaģē uz to, kas ir noticis. Tāpēc ir modelis, kurā mēs piedāvājam lielākas administratīvās vienības, caur to panākot arī lielāku elastību attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem,” teic ministrs.

Taču, tā vietā, lai skatītos uz šiem novadiem kā uz atsevišķām teritorijām un veicinātu sadarbību jautājumos, kur nepieciešams apvienoties, tādējādi pilnībā palīdzot iedzīvotājiem nodrošināt likumā par pašvaldībām noteiktos pakalpojumus, ministra skatījums uz iespējamajiem risinājumiem ir visai šaurs – novilkt robežas.

Jāsaka gan, ka eksistē arī cita pieeja, kas neprasa novadu kartē iejaukties kā ar ķirurga nazi un nogriezt to, kas it kā vairs nav vajadzīgs. Turklāt šāds risinājums nodrošinātu tādu pat ekonomiju un, iespējams, pat daudz labāku rezultātu nekā primitīva robežu dalīšana.

Ņemot vērā, ka pašvaldību uzdevums ir sniegt iedzīvotājiem nepieciešamos pakalpojumus (pārvaldes iestādes, sociālās un veselības aprūpes, izglītības, kultūras, sporta un citas iestādes), ir konkrēts pakalpojumu loks – tas nav nekas, par ko mums nav pieejama informācija, vai kas būtu jāveido no jauna. Sadarbība atsevišķās jomās ir pavisam reāls risinājums, un ir vietas Latvijas reģionos, kur šāda pieeja jau tiek īstenota.

Sadarbības teritorijās pašvaldības jau iepriekš ir apvienojušās brīvprātīgi. Piemēram, no šī gada februāra tika likvidētas vairāku novadu bāriņtiesas, bet no marta izveidota pašvaldības iestāde “Amatas, Jaunpiebalgas, Līgatnes, Pārgaujas, Raunas un Vecpiebalgas novadu bāriņtiesa”. Lēmumu pieņēmuši iesaistīto novadu domes deputāti ar mērķi uzlabot un pilnveidot iedzīvotājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti, kā arī nodrošināt efektīvāku resursu izmantošanu.

Uzskatāms piemērs ir arī Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca, kas ir daudzprofilu slimnīca un rūpējas, lai nodrošinātu augsti kvalitatīvus stacionāros un ambulatoros medicīniskos pakalpojumus Ventspils, Talsu, Dundagas un Rojas pilsētu un novadu iedzīvotājiem pēc iespējas tuvāk viņu dzīves vietai.

Un tieši šādā pat veidā ir iespējams apvienot pašvaldību spēkus arī ceļu uzturēšanā, veselības aprūpē, izglītībā un citu pakalpojumu sniegšanā. Uz reformu jāskatās ne kā uz pīrāga gabaliem, kā tos sadalīt un mēģināt apēst, bet pavisam savādāk.

Nodrošinot pašvaldību sadarbību atsevišķos jautājumos, tiek ietaupīti gan resursi, gan nodrošināta pakalpojumu pieejamība iedzīvotājiem, kā arī saglabāta novadu identitāte, kas ir ļoti svarīga katram novadam. Piemēram, Baltinavas novadam Latgalē ir ļoti nacionāla indentitāte, kuru tas nevēlētos zaudēt, apvienojoties, piemēram, ar kaimiņu novadiem. Tas pats attiecināms uz Alsungas vai Tērvetes novadiem – šie nosaukumi ir katram lokālpatriotam īpaši, bet pievienojot tos citiem novadiem, identitāte var zust.

Raugoties uz visu iepriekšminēto vien jāsecina, ka Pūces piedāvātā reģionālā reforma ir tikai tukša gaisa tricināšana, kas norāda vien uz ministrijas gara nabadzību, tostarp tās nevēlēšanos strādāt un meklēt labākos risinājumus iedzīvotājiem un valstij. Ministra izgājieni atgādina pamatskolnieku bariņu, kas aiz skolas pamēģinājuši kausu bairīša nu cenšas visiem iestāstīt, ka ar to mutēm runā nepārprotama un neapstrīdama patiesība. Tā sanāk samērā primitīva pieeja pamatskolas līmenī. Varbūt Pūcem tomēr vajadzētu apstāties un papētīt daudz dziļāk, kādu ietekmi atstās šī reforma jebkurā jomā, pirms mesties ar putām uz lūpām aizstāvēt to.

Foto: F64

1,333 skatījumi




Video

Bordāns vēlas mainīt esošo kārtību ģenerālprokurora atlasē

22/11/2019

Tieslietu ministrs Jānis Bordāns (JKP) rosina nākamā ģenerālprokurora amata kandidāta izvēli uzticēt Tieslietu padomes izveidotai pretendentu vērtēšanas komisijai, atsakoties no esošās...

Lasīt tālāk
Video

Finanšu ministrija iebilst pret budžeta deficīta palielināšanu

22/11/2019

Palielinot pašlaik plānoto 2020. gada budžeta deficītu, tiktu pārkāpts Fiskālās Disciplīnas likums un Eiropas Savienības (ES) noteikumi. Izvēloties pārkāpt ES noteikto pieļaujamo deficīta...

Lasīt tālāk
Video

Vienojas par mediķu algām piešķirtās naudas sadali

22/11/2019

Šodien, 22. novembrī, Veselības nozares Stratēģiskās padomes* sēdē dalībnieki pauda atbalstu Veselības ministrijas redzējumam par nākamā gada budžetā paredzēto papildu 60,1 miljona...

Lasīt tālāk
Video

Lembergs: Koalīcijas partiju rezultāts jaunās vēlēšanās būtu krietni vājāks

22/11/2019 | Autors: Renāte Logina, Labdien.lv

Neviena Saeima līdz šim nav tik brutāli un nihilistiski vērsusies pret tiesiskumu kā to ir izdarījusi 13. Saeima, komentējot ierosinājumu atlaist Saeimu, sacīja Ventspils mērs Aivars Lembergs. “Tie,...

Lasīt tālāk
Video

Par Saeimas atlaišanu līdz šim savākti jau vairāk nekā 36 tūkstoši parakstu

22/11/2019 | Autors: Jānis Lācis, Labdien.lv

Par Saeimas atlaišanu nedēļas laikā parakstījušies vairāk nekā 36 tūkstoši iedzīvotāju. Parakstu vākšana ilgs līdz 2020. gada 14. novembrim. Kopš piektdienas, 15. novembra, kad...

Lasīt tālāk
Video

Gobzems skaidro, kāpēc Levits un Vīķe-Freiberga ir pret Saeimas atlaišanu

22/11/2019

Varas elite cenšas sabiedrību atrunāt no Saeimas atlaišanas, izmantojot diskreditēšanas, izņirgšanas, pat fake argumentus, norāda Saeimas deputāts Aldis Gobzems. "Kāpēc Egils Levits...

Lasīt tālāk
Video

Garantētos līdzekļus līdz šim saņēmuši 85% PNB bankas klientu

22/11/2019

Trīs mēnešu laikā valsts garantētajās atlīdzībās 42 400 klientiem izmaksāti vairāk nekā 238 miljoni eiro, informēja “Citadele”, kas nodrošina garantēto noguldījumu izmaksu. Citadele...

Lasīt tālāk
Video

“Attīstībai/Par!” rosina paplašināt valsts budžetu veselības aprūpes finansēšanai

22/11/2019

Partiju apvienība “Attīstībai/Par!” aicina Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) un koalīcijas partnerus mediķu algām nepieciešamos papildus 60 miljonus eiro iekļaut paplašinātā...

Lasīt tālāk
Video

Jau naktī uz piektdienu iestāsties auksts laiks

22/11/2019

Šīs nedēļas izskaņā un nākamās nedēļas sākumā laika apstākļus Latvijā noteiks jau minētais plašais anticiklons, līdz ar to nokrišņu būs maz un starp rudenīgi pelēkajām mākoņu...

Lasīt tālāk
Video

Administratīvi teritoriālās reformas komisiju vadīs Artūrs Toms Plešs

21/11/2019

Ceturtdien, 21. novembrī, Administratīvi teritoriālās reformas komisijas pirmajā sēdē par komisijas priekšsēdētāju ievēlēts Artūrs Toms Plešs, bet par komisijas sekretāru - Ēriks Pucens. Saeima...

Lasīt tālāk