• Tweet

Lietojot sociālos tīklus, daudzi nereti piemirst, ka virtuālās komunikācijas formas ir ekvivalentas sadzīves saziņai. Internetā nepieciešama tāda pati piesardzība kā tirgus laukumā.

Eksperti aicina cilvēkus interneta vidē būt uzmanīgiem – izvērtēt personas, ar kurām uzsākta saruna, neatstāt atvērtas programmas un sociālo portālu profilus sabiedriskās vietās, kā arī nepadarīt privātu informāciju publiski pieejamu.

Var redzēt ikviens

Valsts policijas Sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja vietnieks Toms Sadovskis piekrīt, ka privātas informācijas paušana sociālajos tīklos ir bīstama – jāapzinās, ka profilā publicēto informāciju var redzēt ikviens. «Ir jāizvērtē 21. gadsimta sekas, jo arī zagļi un ļaundari izmanto internetu. Ja kāds norāda, ka atrodas kafejnīcā un būs tur vēl trīs stundas, un mājās ir palicis viens pats kaķis, tā ir laba iespēja dzīvokļu laupītājiem,» brīdina T. Sadovskis. Viņš arī atgādina, ka portālos pastāv iespēja padarīt noteiktas aktivitātes redzamas tikai konkrētiem cilvēkiem, kā arī aicina apdomāt, vai visas draugu lokā iekļautās personas ir personīgi pazīstamas.

Ikdienā tā nerunātu

Bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas Uzticības tālruņa departamenta direktore Amanda Gruze stāsta, ka bērni maz sūdzas par bīstamību internetā, tomēr šāda informācija tiek minēta pastarpināti. Šogad saistībā ar virtuālo realitāti aktuālākās sūdzības bijušas par emocionālu pazemošanu, seksuāla rakstura piedāvājumiem un nevēlamu komunikāciju. Saņemtas arī pārdomas no bērniem – vai tikties klātienē ar svešinieku pēc iepazīšanās tiešsaistē, kā arī jautājumi par vardarbīgu vai pornogrāfisku materiālu pieejamību bez brīdinājuma. Bērni neapzinās, ka virtuālā realitāte atspoguļojas reālajā dzīvē. «Bērni bieži labprātāk kārto attiecības internetā, kur pārtraukt draudzību, nobloķēt vai anonīmi izteikt komentāru ir daudz vienkāršāk. Esam jautājuši bērniem – vai viņi ietu uz ielas klāt cilvēkam un izteiktu komentārus? Tad rodas pārdomas, ka ikdienā tomēr tā nerunātu,» norāda A. Gruze.

Pašiem jābūt atbildīgiem

Savukārt Draugiem.lv grupas runasvīrs Jānis Palkavnieks apgalvo, ka profilu var padarīt redzamu ikvienam, kā arī iespējams, ka to redz tikai draugiem.lv reģistrētie lietotāji. Var uzstādīt, ka nerāda konkrētas lietas, piemēram, vecumu vai adresi. Portāla veidotājus neinteresējot konkrēta lietotāju adrese, bet vieta, piemēram, Talsi, lai talsenieki redzētu sev piemērotu informāciju. Savukārt vecumu esot svarīgi norādīt, lai nepilngadīga persona nesasniegtu lapas vai galerijas, kas paredzētas no 18 gadiem, piemēram, erotiskas mākslas fotogrāfijas vai alkohola reklāmas. «Nevajag fotografēt jaunāko televizoru un ierakstīt, ka kopā ar ģimeni uz mēnesi dodies atvaļinājumā. Ja sūta plašākam draugu lokam uzaicinājumus uz dzimšanas dienu, nevajag norādīt mājas durvju kodu. Jāapzinās, ka interneta vidē ir tāpat kā pārpildītā tirgus laukumā. Ja kliegsi pāri visam laukumam pēkšņi ieraudzītam draugam, lai ierodas ciemos, nosaucot adresi un durvju kodu, jārēķinās, ka ciemos var atnākt vēl kāds. Drošība ir jāievēro arī interneta vidē. Katrs sava profila uzstādījumus var izvēlēties pats. Apstiprināt draugos nepazīstamu cilvēku ir tāpat kā satikt uz ielas svešinieku un aicināt pie sevis mājās skatīties multfilmas. Bērniem vecāki var atzīmēt, lai nesazinās ar personām, kas nav draugu lokā, jo viņiem nav jārunā ar svešiniekiem. Savukārt profila uzlaušana ir pašu cilvēku neuzmanības sekas. Atstāt vaļā profilu publiskā vietā ir tāpat kā atstāt atvērtas mājas durvis,» skaidro J. Palkavnieks.

Avots: nra.lv /Laura Sīle