• Tweet

Siltās ziemas un agrā pavasara dēļ uz ielām jau sarosījušies daudz velobraukšanas entuziasti. Dažiem riteņbraukšana ir atpūta un brīvā laika pavadīšanas veids, tomēr ir ļoti daudz cilvēki, kam velosipēds ir transporta līdzeklis, ar ko ikdienā tiek veikti dažādi attālumi. Līdz ar velosezonas atsākšanos, audzis arī velosipēdu zādzību skaits, šogad jau trīskāršojot pagājušā gada noziegumu skaitu.

Velosipēdu zādzību skaits pēc apdrošināšanas sabiedrības BALTA (RSA Grupa) datiem šī gada pirmajos mēnešos sasniedzis jau 15 gadījumos, pērn šajā laika periodā tika reģistrēti 3 gadījumi. BALTA ziņo, ka kopumā pērn saņemti 39 gadījumi, 46% no visām zādzībām ir veiktas mājokļu apkaimēs, kāpju telpās, pagalmos un dārzos, bet 31% zādzības veiktas publiskās vietās, veikalu, kafejnīcu un bibliotēku apkārtnēs, bet dažādās saimniecības ēkās, šķūnīšos un pagrabos notikuši 23% no noziegumiem. Valsts Policija ziņo, ka 99 velosipēdu zādzības notikušas gada pirmajos divos mēnešos, bet martā tas ir krietni palielinājies. Turklāt, šie ir tikai apdrošināšanas sabiedrības BALTA un Valsts Policijas dati, ik dienas jauni sludinājumi par nozagtiem velosipēdiem parādās dažādos sociālo tīklu portālos. Tā kā velosipēds kā transporta līdzeklis kļūst arvien populārāks sabiedrības vidū, arī zādzību skaits nākotnē varētu palielināties.

Velosipēdi tiek zagti no visdažādākajām vietām, un nereti pat novērošanas kameras nav šķērslis, ja divritenis ir aprīkots ar vāju un vienkāršu slēdzeni. Ir gadījumi, kad vienā reizē nozagti pat 2, 3 un vairāk velosipēdi. Dažkārt velosipēdi tiek nozagti arī iedzīvotāju neuzmanības dēļ, kad divritenis tiek atstāts kāpņu telpā nepieslēgts un bez uzmanības. Tomēr, zagļi ir kļuvuši daudz gudrāki un tiek izmantotas dažādas sistēmas velosipēdu zagšanā, piemēram, ar trošu sistēmu iespējams zagt velosipēdus no dzīvojamo ēku balkoniem.

Tomēr, ļoti daudzas no zādzībām ir bijusi iespēja novērst. Atkārtojas arī pagājušā gada tendences, kad vairums no nozagtajiem velosipēdiem nemaz netika pieslēgti ar kādu no trošu vai ķēžu drošības līdzekļiem, un tikai 1 no 7 zagtajiem velosipēdiem bija pieslēgts. Cilvēki nereti atstāj savus divriteņus, lai apmeklētu veikalu un to nemaz nepieslēdz, kas zagļiem ir viegls guvums. Riteņbraucējiem ir jākļūst uzmanīgākiem un jārūpējas pašiem par savu īpašumu. Lai nodrošinātu sava velosipēda drošību, ieteicams nežēlos līdzekļus un iegādāties slēdzeni, kas nav viegli atmūķējama vai pārgriežama. Nereti lētās un vienkāršās trošu slēdzenes ir iespējams pārkniebt bez īpašiem specializētiem instrumentiem, izmantojot vienīgi trošu knaibles. Eksperti atzīst, ka vislabākā opcija ir U veida slēdzene no metāla. Uzmanība ir jāpievērš arī tam, kur tiek atstāts velosipēds – ielas, žogi, stabi un nomaļas vietas nav ieteicamas velosipēda pieslēgšanai. Tāpat, bieži tiek pieļauta kļūda pieslēdzot vienīgi riteni, nevis rāmi, ko ļoti vienkārši iespējams noskrūvēt un aiznest. Noteikti jāsaglabā velosipēda dokumenti, arī velosipēda reģistrācija par ļaunu nenāks. Arī velosipēda atstāšana garāžas, šķūnīšos un kāpņu telpās var būt bīstama, īpaši tad, ja tiek tur tiek turēti vairāki velosipēdi, tāpēc ieteicams parūpēties par to drošību nodrošinot kvalitatīvas un neuzlaužamas atslēgas.

Velosipēdistu aktivitāte ir pozitīva iezīme, kas nozīmē gan vides, gan cilvēku veselības saudzēšanu. Tuvojoties vasaras sezonai, par sava velosipēda drošību jārūpējas katram pašam, labāk tomēr ir iegādāties spēcīgāku aizsardzības sistēmu un būt uzmanīgiem, nevis atdot savu braucamrīku velosipēdu zagļiem.