Pa pusgadu pazudusi puse kravu
Šā gada pirmajā pusē dzelzceļa kravu pārvadājumu apmērs Latvijā sarucis par 47,2% un kravu pārkraušana Latvijas ostās – par 30,1%.
Atlikušais dzelzceļa kravu pārvadājumu apjoms ir bijis 11,6 miljoni tonnu. No tiem 10,9 miljoni tonnu bijuši starptautiskie pārvadājumi un to ietvaros 9 miljoni tonnu – tranzītkravas, kuru apjoma kritums pārsniedz pusi no tranzīta apjoma 2019. gada pirmajos sešos mēnešos (-54%).
Dzelzceļa kravu pārvadājumu tagadējais kritums seko samazinājumam pagājušajā gadā kopumā par 15,8% pret 2018. gadu. Vienīgā cerība visā šajā slikto ziņu gūzmā tāda, ka kravu zudums 2019. gada garumā paātrinājās. Līdz ar to kravu daudzuma izmaiņas šā gada otrajā pusē tiks vērtētas attiecībā pret zemāku bāzi, kas varbūt ļaus uzrādīt zemāku krituma tempu procentos. Procentu grozīšana gan nerisina pamatproblēmu – nepietiekamu kravu daudzumu, lai no pārvadājumu maksām uzturētu dzelzceļa sliedes (uzbērumus, tiltus, šķirotavas, ritošo sastāvu, sakaru un vadības sistēmas) tādā stāvoklī, lai drīkstētu turpināt kravu apkalpošanu. Valsts uzņēmums “Latvijas dzelzceļš” ir aprēķinājis, ka starp ieņēmumiem un infrastruktūras uzturēšanas izdevumiem šogad veidosies deficīts 40 miljonu eiro apmērā. Attiecīgais lūgums valdībai piešķirt tādu naudu jau ir iesniegts. Visticamāk, ka šoreiz naudu dzelzceļam iedos uz Covid-19 aizņēmumu rēķina, atliekot uz nākamajiem gadiem jautājumu, vai sliedes austrumu-rietumu virzienā uzturēt, vai nodot metāllūžņos. Tas nu gan ir pilnīgi skaidrs, ka sliedes nevar uzturēt ar iekšzemes pārvadājumiem, kas šogad 6 mēnešos bijuši 638 tūkstošu tonnu apjomā. Tomēr viennozīmīgas atbildes par sliežu likteni nav, jo jāņem vērā arī pasažieru pārvadāšana pa dzelzceļu un valsts izredzes nākotnē.
Latvijas ostās šogad sešos mēnešos pārkrauti 22,6 miljoni tonnu kravu. No ogļu kravām pēc sarukuma par 4,6 reizes pāri palicis 2,1 miljons tonnu. Naftas produkti 5,9 miljonu tonnu apmērā rādītājus stabilizē, jo sarukuši tikai par 12,7%, kas citā kontekstā būtu trauksmes un pat katastrofas signāls. Pēc glābšanas riņķa izskatās koksnes šķeldas pārkraušanas pieaugums par 17,4%, ļaujot sasniegt nepilnus 1,2 miljonus tonnu.
Īstenībā koksnes kurināmā vazāšana pāri jūrām kā zaļās ekonomikas jeb CO2 emisijas samazināšanas pasākums ir Latvijā zināmās OIK afēras līdzinieks starptautiskā mērogā. Šāda afēra nevar turpināties un turklāt vēl palielināt savu apjomu neierobežoti ilgi.
Kravu apgrozījuma apjomus Latvijas ostās kopumā diktē apgrozījumi trijās lielajās ostās. Šā gada sešos mēnešos to priekšgalā Rīga ar 11,8 miljonus tonnu (-26,7% pret atskaites periodu 2019. gadā), tālāk Ventspils ar 6,8 miljoniem tonnu (-41,1%) un Liepāja ar 3 miljoniem tonnu (-15,6%). Tēzi par lielāku stabilitāti mazākam apgrozījumam apstiprina mazās ostas. Pēc kravu apgrozījuma to priekšgalā Skulte ar 491 tūkstošiem tonnu un samazinājumu tikai par 8%.
Ostas spiestas iet pa dzelzceļnieku iestaigāto taciņu pēc naudas uz Valsts kasi. Valdība vismaz pret Ventspils ostu bija vēlīgāka nekā pret dzelzceļu. Valdība apstiprināja un nodeva izskatīšanai Saeimā Ventspils brīvostas pārvaldes lūgumu aizdot tai 15,3 miljonu eiro, lai varētu pabeigt vismaz tos infrastruktūras uzlabošanas projektus, kuri balstās uz Eiropas Savienības palīdzības naudas apgūšanu.
Attiecībā uz kravu piesaistīšanu Latvijas ostām valdība neko iesākt nespēj. Visa uzmanība koncentrēta uz Rīgas un Ventspils ostu pārvaldības modeļa maiņu, lai nauda, ko valsts piešķirs ostām, nonāktu partijiski pareizu ostu valžu un padomju locekļu un uzņēmēju kabatās. Ostu pārvaldības reformas likumprojekti tieši šodien tiks publiskoti Ostu, tranzīta un loģistikas padomes sēdē.
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents uzdod ģenerālprokuroram izmeklēt izskanējušos apgalvojumus par iespējamu iejaukšanos vēlēšanu norisē
Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Latvijas Republikas ģenerālprokuroru Juri Stukānu, lai apspriestu š.g. 24. aprīlī sabiedriskajā medijā izskanējušās ziņas par...
Lasīt tālākTuvākajā nedēļā gaidāms silts laiks
Šīs nedēļas sākumā valstī laika apstākļus noteica aktīva ciklonu darbība, līdzi nesot intensīvus nokrišņus un brāzmainu vēju. Tā kā Latvijā aizvadītajās dienās saglabājās aukstā...
Lasīt tālākEiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu projektētāju
Rail Baltica projekta nacionālais ieviesējs Latvijā – uzņēmums Eiropas Dzelzceļa līnijas lauž līgumu ar Rail Baltica reģionālo mobilitātes punktu būvprojektētāju – uzņēmumu apvienību...
Lasīt tālākStradiņa slimnīca sagaida no SIA “Velve” būvniecības dokumentācijas atdošanu un skaidrojumu par parādiem apakšuzņēmējiem
Lai risinātu ar A2 būvobjekta pārņemšanu saistītos jautājumus, tostarp par norēķiniem, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sagaida, ka SIA “Velve”...
Lasīt tālākTirdzniecības vietās būs jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts
Lai veicinātu patērētāju informētību, pārtikas tirdzniecības vietās jānorāda pārtikas produktu ražošanas valsts. To noteic Saeimā ceturtdien, 25.aprīlī, trešajā – galīgajā –...
Lasīt tālākĀrlietu ministre Baiba Braže nosauc biroja komandu
Ārlietu ministres Baibas Bražes komandai pievienosies padomniece stratēģiskās komunikācijas un publiskās diplomātijas jautājumos Signe Znotiņa-Znota un padomnieks drošības un sabiedrības...
Lasīt tālākSiliņa: Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma
Pārlieku lielā birokrātija Latvijā ir problēma, šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Ministru prezidente Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība"), norādot, ka valdība ļoti...
Lasīt tālākTirgotāji bieži maldina par augļu un dārzeņu izcelsmi
Veicot pastiprinātu svaigu dārzeņu, augļu un ogu kontroli, mēneša laikā Pārtikas un veterinārais dienests pārbaudījis vairāk nekā 390 pārtikas tirdzniecības uzņēmumus, 40 % gadījumu...
Lasīt tālākLBAS: Latvijas uzņēmumu konkurētspēju neapdraud izdevumi par darbnespējas lapām
30. aprīlī trīspusējā sanāksmē arodbiedrības, darba devēji un valsts puse atkal diskutēs par Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) iniciēto vēlmi samazināt darba nespējas lapas...
Lasīt tālākMazos un vidējos uzņēmumus visvairāk ietekmē nodokļu slogs, inflācija un energoresursu cenas
Neskatoties uz pēdējo gadu ekonomiskās attīstības perspektīvu un ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanos, mazie un vidējie uzņēmēji Baltijā saglabā pragmātisku optimismu. Par to...
Lasīt tālāk