Nodegušās Siguļu baznīcas atjaunošanai ziedojumos jau savākti 10 000 eiro
Nodegušās Siguļu baznīcas krāsmatas ir novāktas, to vietā no divām uguns apgrauztām ogļmelnām sijām uzsliets krusts. Carnikavas novadā nav ugunsdzēsības depo. Tā nav arī Ādažos un Vangažos. Vai baznīcu glābtu kāda vietējā dzēsēju vienība, ja tāda še būtu izveidota. Varbūt.
Iekšlietu ministrija konceptuālajā ziņojumā par valsts politiku ugunsdrošības jomā apsver nepieciešamību veicināt sadarbību ar brīvprātīgo ugunsdzēsēju organizācijām un pašvaldību ugunsdzēsības dienestiem.
Mācītājs Ivars Jēkabsons, uzrunājot posta vietu sakopt atnākušos talciniekus, sacīja: «Mēs uzstādījām krustu kā zīmi, ka ir mirusi kāda vēstures daļa, palicis ir garīgais mantojums. Bet krusta zīme nozīmē arī cerību.» Kristieši cer, ka baznīcu izdosies uzcelt no jauna. Ugunsgrēka vieta ir sakopta un ziedojumos jau savākti 10 000 eiro. Protams, dievnama uzcelšanai no nulles būs vajadzīgs daudz vairāk līdzekļu, turklāt zaudēto kultūrvēsturisko vērtību atgūt vairs nav iespējams. Carnikavas koka dievnams Siguļos bija celts 18. gadsimtā. Šoruden tikpat kā atjaunots. Vēl nedaudz bija atlicis. Viena no versijām, ka uguns izcēlusies restauratoru neuzmanības dēļ – pašaizdegšanās no lineļļas lupatām. Otra, ka atkal uzdarbojies dedzinātājs. Baznīca iepriekš jau divas reizes tikusi dedzināta. Kāds metis uz to molotova kokteiļus – ar degšķidrumu pildītas aizdedzinātas pudeles. Toreiz dievnams uguns pārbaudījumu izturēja, šoreiz vairs ne. Lietas izmeklēšana nodota policijai. Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests ir analizējis savu rīcību. Te viss izskatās kārtībā. It kā.
Izsaukums saņemts 10. decembrī pulksten 5.22 no rīta. Notikuma vietā glābēji ieradās 5.40. Tātad 18 minūtēs. Spēkā esošais normatīvs prasa, lai apdzīvotās vietās, kur VUGD depo nav, glābēji ierastos ne vēlāk kā 23 minūtēs. Pirmā ieradās Saulkrastu brigāde, tad piebrauca arī rīdzinieki no Teikas depo un Krustpils ielas brigāde. Ugunsgrēks tika izsludināts kā paaugstinātas bīstamības. Tāpēc vienlaikus strādāja pat 18 ugunsdzēsēji. Dzēšanas darbi turpinājās astoņas stundas – līdz pēdējai oglei, un patiešām nekas daudz vairāk pāri nepalika. Iespējams, ja Carnikavā vai Ādažos būtu kādi brīvprātīgie ugunsdzēsēju formējumi, tie dzēšanas darbus būtu sākuši agrāk. Tieši par to runāts Iekšlietu ministrijas sacerētajā Konceptuālajā ziņojumā par valsts politiku ugunsdrošības jomā. Valstī ir resurss, kas tiek izmantots nepilnīgi. Jo īpaši ņemot vērā to, ka VUGD depo Latvijas pārklājuma kartē ir 18 baltie laukumi, kuros noteiktajā laika limitā var arī nepagūt. Viens no šiem laukumiem ir Carnikava, Ādaži, Vangaži.
Tieši šajās 18 VUGD nenosegtajās teritorijās, kas izkaisītas pa visu Latviju, būtu nepieciešams brīvprātīgo atbalsts. Taču apmaiņā nepieciešams valsts atbalsts brīvprātīgajiem – tā uzskata Latvijas Brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrību apvienības valdes priekšsēdētājs Vijārs Griķis. Daudzās citās Eiropas valstīs brīvprātīgie ugunsdzēsēji esot galvenais spēks cīņai ar uguni. Tas tāpēc, ka viņi līdzīgi kā zemessargi esot visur uz vietas, nav jābrauc tālu. Valsts tāpēc viņus finansiāli atbalsta. Arī ministrijas ziņojumā ar atsauci uz Valsts kontroles revīziju norādīts, ka brīvprātīgo un pašvaldību formējumu piesaistīšana dzēšanas darbos izmaksā divas līdz četras reizes lētāk. Un te jāņem vērā, ka 88% ugunsgrēku ir samērā vienkārši, tādi, kuru likvidēšanai nav nepieciešami elpošanas skafandri un citas kosmosa tehnoloģijas. Kūla, aizdegušies atkritumi, gruzdošs dīvāns. Taču, ja pirmajās 15 minūtēs pēc ugunsgrēka izcelšanās netiek padots pirmais stobrs, kurš cīņā uzvarēs – uguns vai dzēsēji -, vairs nav zināms.
Ministrija piedāvā divus risinājumus attiecībā uz brīvprātīgo piesaisti. Atstāt visu, kā ir – tātad gadījuma rakstura sadarbība vien retā pašvaldībā. Otrs variants – attīstīt brīvprātīgo ugunsdzēsēju kustību, finansiāli to balstot ar pusmiljonu eiro gadā, kas salīdzinājumā ar drošības ieguvumu nešķiet pārāk daudz. Valdība šo piedāvājumu skatīs janvārī.
Vēl par tēmu:
Aptauja: 81% Latvijas iedzīvotāju neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus
81% Latvijas iedzīvotāju norāda, ka neiegādātos viltotus medikamentus vai uztura bagātinātājus, ja tie būtu ievērojami lētāki par oriģinālu, noskaidrots pētījumu kompānijas “Kantar”...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā saglabāsies lietains, bet silts laiks
Aizvadītajā darba nedēļā, zema spiediena ietekmē, daudzviet valsts teritorijā lija, vietām – stipri. Jau piecās novērojumu stacijās tika pārsniegta jūlija mēneša nokrišņu norma....
Lasīt tālākValsts aizsardzības dienestu šovasar uzsāks 757 jaunieši
Sestdien, 19. jūlijā, valsts aizsardzības dienestu uzsāks 757 jaunieši no visas Latvijas. No visiem šobrīd dienestu uzsākušajiem jauniešiem 571 jeb 75% izvēlējušies brīvprātīgu pieteikšanos,...
Lasīt tālākRīgā krāšņi uzziedējušas pilsētas pļavas
Rīgas dome sadarbībā ar Latvijas Dabas fondu un aktīvajiem iedzīvotājiem – apkaimju biedrībām un savvaļas sēklu vācējiem – jau piekto gadu kopīgi veido pilsētas pļavas, Latvijas...
Lasīt tālākĶemeru parkā pilnbriedā zied rozes
Šobrīd Ķemeru vēsturiskajā parkā bagātīgi zied dārza karalienes – rozes. Populārajā Jūrmalas tūrisma objektā iestādīts vairāk nekā 2550 rožu baltās, sārtās un oranžās krāsās...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākArī šonedēļ neiztiksim bez lietus mākoņiem
Lai gan jaunajā darba nedēļā laiks būs visai silts un vietām termometra stabiņš pakāpsies līdz pat +27° atzīmei, neiztiksim arī bez lietus un pērkona negaisa, turklāt vietām pērkona...
Lasīt tālākPiektdien gaidāmas ļoti stipras pērkona lietusgāzes, brīvdienas nokrišņu daudzums mazināsies
Šonedēļ laikapstākļus Latvijā nosaka aktīvi cikloni, līdz ar ko debesis lielākoties ir klājuši mākoņi un valsts teritoriju šķērsojušas vairākas nokrišņu zonas - daudzviet lija,...
Lasīt tālākKriminālvajāšanai nodots process par bezvēsts pazudušā bērna nāvi Rēzeknes novadā
Šā gada 1. februārī Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirkņa amatpersonas saņēma informāciju, ka Rēzeknes novada Lendžu pagastā no mājas izgājis un bezvēsts...
Lasīt tālākParedzamība rada drošību – kā bērniem un vecākiem adaptēties pirmsskolā?
Vasara bieži asociējas ar atpūtu un bezrūpību, taču daudzām ģimenēm šis ir arī nozīmīgs pārmaiņu laiks - īpaši tad, ja tuvojas bērna pirmsskolas gaitu uzsākšana. Jūlijs vēl aizvien...
Lasīt tālāk