Nekustamā īpašuma nodokli tiešām cels piecpadsmitkārtīgi
Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un finanšu ministrs Andris Vilks rakstiski apstiprina, ka mājokļa nodoklis nākamgad tiks palielināts piecpadsmit reižu.
«Ņemot vērā, ka nekustamā īpašuma nodoklis 100% apmērā nonāk pašvaldību budžetos, turklāt pašvaldību rīcībā esošā informācija par iedzīvotāju maksātspēju, sociālo stāvokli un citiem faktoriem ļauj precīzāk noteikt vēlamo nodokļa likmes apmēru, no 2013. gada tiks atjaunota pašvaldību kompetence savā teritorijā noteikt nekustamajam īpašumam piemērojamo nodokļa likmi no 0,2 līdz 1,5% apmērā (dzīvojamajām platībām) no īpašuma kadastrālās vērtības,» premjera vārdā Neatkarīgajai atrakstīja viņa preses pārstāvis Mārtiņš Panke. Atbilde ir ievērības cienīga divu iemeslu dēļ.
Pirmkārt, šajā gadījumā amatpersonas lielākā mērā atstāsta avīzi, nekā avīze – amatpersonas. Lūk, ko Neatkarīgā rakstīja 23. augustā par pašvaldības rīcībā patiešām esošo informāciju un tās paredzamo izmantošanu: «Pašvaldību ieņēmumu pieauguma pamats būs nodokļa likmju noteikšana, vadoties pēc tā, kā iedzīvotāji maksā komunālo pakalpojumu sniedzējiem.» Tika arī izskaidrots, ko nozīmē nodokļu maksātāju sociālais stāvoklis: «Pašvaldības priekšniekiem, kā arī viņu radiem un draugiem 0,2%, bet viņu kaimiņiem – maksimālos 3%. Tas pavisam viegli nokārtojams, jo informācija par nodokļu maksātājiem Latvijā pasludināta par noslēpumu.»
Otrkārt, nupat atgādināto apstākļu dēļ M. Pankes atbilde apgāž aģentūras LETA izplatīto versiju arī ar atsauci uz V. Dombrovski, ka nodokļa likmi celšot tikai divas reizes. Pašlaik lielākā daļa mājokļu īpašnieku maksā 0,2% likmi, bet M. Panke ir atbildējis skaidri un gaiši, ka turpmāk būs jāmaksā 1,5% likme visiem tiem, kuru maksājumus neierobežos viņu maksātnespēja un sociālais stāvoklis. Un pāreja no 0,2% likmes uz 1,5% likmi noteikti nav likmes divkāršošana. V. Dombrovskim gan būs taisnība tādā nozīmē, ka pašvaldības vismaz nākamgad varētu rēķināties ar savu ieņēmumu divkāršošanu.
Tālāk A. Vilks savā vārdā rakstiski izskaidroja, kādā veidā likme tiks nevis septiņkāršota, bet piecpadsmitkāršota: «Finanšu ministrija (..) paredz NĪN likmes sadalījumu šādi: no 0,2 līdz 1,5% visiem objektiem, no 1,5 līdz 3% objektiem, kas netiek uzturēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam.» Tātad, ja cilvēkam nav naudas, lai salabotu jumtu vai nokrāsotu sētu ap savu nekustamo īpašumu atbilstoši valsts un pašvaldības prasībām, tad viņam par savu īpašumu būs jāmaksā jau 3% likme, kas nozīmē pašreizējās likmes piecpadsmitkāršošanu. Jāatzīst gan, ka ar šādu likmi jārēķinās tikai tiem pilsētas un tāpat lauku īpašumu saimniekiem, kuru zeme šķiet iekārojama atņemšanai un tālākai pārdošanai.
Avots: nra.lv /Arnis Kluinis
Vēl par tēmu:
Paredz pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu finansējuma izmaksas un līdzsvarotu nodokļu slogu starp vietējiem un ārvalstu investoriem–fiziskajām personām, vienlaikus...
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākAtsevišķiem pārtikas produktiem plāno samazināt pievienotās vērtības nodokli
Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus plānots noteikt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto likmi 12 procentu apmērā. To piektdien, 21.novembrī, atbalstījusi...
Lasīt tālākPieaugs akcīzes nodoklis alkoholam, tabakai, saldinātajiem dzērieniem
Lai mazinātu videi un veselībai kaitīgu vai neveselīgu produktu patēriņu, kā arī, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus valsts budžetā, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija piektdien,...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālāk2025. gada 3. ceturksnī vērojams straujš darba tirgus aktivitāšu pieaugums
Darba tirgus aktivitāte jau otro ceturksni pēc kārtas pakāpeniski atjaunojas. Pēc straujā uzlabojuma gada vidū pozitīva dinamika saglabājās arī trešajā ceturksnī, augot gan nodarbināto...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālākDzīvokļu īpašniekus savlaicīgi informēs par citu personu deklarēšanos viņu īpašumā
Dzīvokļa īpašnieks nekavējoties tiks informēts, ja viņa īpašumā savu dzīvesvietu būs deklarējusi cita persona bez likumiska pamata. To paredz Saeimā ceturtdien, 13.novembrī, konceptuāli...
Lasīt tālākKatrs ceturtais Latvijas iedzīvotājs pārtikas cenu pieauguma dēļ spiests atteikties no daļas produktu
Pārtikas cenu kāpums ietekmējis teju 80 % Latvijas mājsaimniecību, liecina bankas Citadeles aptaujas dati. Turklāt katrs ceturtais atzīst, ka nācies atteikties no daļas ierasto produktu, jo...
Lasīt tālāk