• Tweet

Komunālo maksājumu parādu lavīna ir sākusi velties, un arī šajā apkures sezonā Latvijas iedzīvotāji uz savas ādas jau pārbauda, ko nozīmē dzīvot, piemēram, bez centralizētās apkures.

Izskanējusi ziņa, ka Cēsīs diezin vai visas mājas tiks apkurinātas. Komentējot informāciju, ka bez apkures varētu palikt 34 daudzdzīvokļu ēkas, SIA CDzP valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis tagad norāda, ka vairāk nekā 20 māju iedzīvotāji ir informēti par situāciju un ir aicināti iesaistīties parāda mazināšanā. «Cēsīs situācija ir tāda, ka siltuma ražotājs nostājās skaidrā pozīcijā – ja dzīvokļu īpašnieki neiesaistīsies parādu summas samazināšanā, apkuri nepieslēgs. Mēs kā pārvaldnieki esam visu iespējamo tiesvedības procesu veikuši. Izziņojām vairāk nekā 20 māju iedzīvotājiem, izdalījām veidlapas ar situācijas izklāstu, ar aicinājumu iesaistīties parāda mazināšanā,» viņš stāsta.

Negrib maksāt bankrotējušo vietā

Aukstumam lemtajos namos Cēsīs uzkrāti parādi – katrā parāda apjoms pārsniedz 5000 latu. Parādi lielākoties ir to dzīvokļu īpašniekiem, kuri savu mitekli bija ieķīlājuši vai arī ir uzsākuši maksātnespējas procesu. Ģ. Beikmanis saprot šo ēku iedzīvotājus, kuri ir maksājuši par komunālajiem pakalpojumiem, bet nu kļuvuši par bankrotējušu kaimiņu rīcības upuriem. Godprātīgie maksātāji saka – mēs nemaksāsim par tiem, kuri bankrotējuši vai vispār pazuduši no Latvijas! Pārvaldnieks ir piedāvājis vismaz kādu pagaidu risinājumu – saskaņojot ar dzīvokļu īpašniekiem, par apkures parādiem norēķināties no māju uzkrājumu līdzekļiem. Ar nosacījumu – ja parādus iespējams atgūt. Taču ir arī neatgūstamie parādi. Kādam jānomaksā arī tie. Bet kuram?

«Ir neatgūstamie parādi. To saprotam mēs, saprot iedzīvotāji, tikai likumdevējs laikam nesaprot. Pret vieniem ir ierosināts maksātnespējas process, citi ir prom no valsts, bet nauda no tā nerodas. Kaimiņi arī par viņiem negrib maksāt. Protams, jo, kad dzīvokļus bankā ieķīlāja, kaimiņiem atļauju neprasīja. Siltumražotājs pasaka – nav naudas, nav pakalpojuma! Ar ko tas beigsies, nezinu,» atklāti atzīst Ģ. Beikmanis.

Ierosinājumus nesadzird

Viņš pārstāv arī Latvijas Namu pārvaldnieku un apsaimniekotāju asociāciju un uzsver, ka pirms sešiem septiņiem gadiem asociācija ir vērsusies pie likumdevēja ar savām iniciatīvām. Tostarp – arī par risinājumu situācijās, kad parādu nav iespējams atgūt. Tika ierosināts, ka parāds jāpiesaista dzīvokļa īpašumam un nākamais īpašnieks to nomaksā. Piemēram, ja dzīvoklis tiek pirkts izsolē, tad tā cenu varētu koriģēt par parāda summu, kas, protams, īpašuma vērtību samazinātu.

Viņš ir nikns par televīzijas sižetu, kurā stāstīts par privātpersonu bankrota iespējām maksātnespējas procesu uzsākt Lielbritānijā. Tas ir parādniekam izdevīgāk. «Aicina – brauciet uz Angliju bankrotēt! Ko jūs darāt? Kurš maksās viņu vietā? Uzkraut to visu pensionāriem, kuri no savām pensijām godīgi maksā?» viņš ir noskaities, jo tieši šādu, maksātnespējīgu, iedzīvotāju dēļ citi iedzīvotāji Cēsīs tagad salst.

Vienošanās panākta – jāmaksā vēlreiz

Vienoties ar iedzīvotājiem nācās apsaimniekošanas pakalpojumu uzņēmumam RBSSKALS Serviss. Tas pierāda, ka vienošanās un kompromiss ir iespējams. Šoruden vairāku šā pārvaldītāja ēku iedzīvotāji tika brīdināti, ka paliks bez ūdens. Pavisam bez ūdens viņus neatstātu, konkrētās dienās un stundās to piegādātu ar autocisternu.

Brīdinājuma iemesls – parādi. Tos gan uzkrājis iepriekšējais pārvaldnieks, bet tagad vēlreiz jāmaksā dzīvokļu īpašniekiem, jo nauda pakalpojuma sniedzējam, šajā gadījumā pašvaldības SIA Rīgas ūdens (RŪ), nav pārskaitīta.

Iedzīvotāji piekrituši maksāt, tāpēc ūdeni neatslēgs. «Trīs RBSSKALS Serviss apsaimniekotajās mājās, kurās septembra vidū RŪ draudēja atslēgt ūdeni, ir noslēdzies balsojums par parādu apmaksu – ūdens netiks atslēgts,» informē uzņēmuma Mārketinga un sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ieva Vāverniece. Viņa neslēpj, ka cilvēki nebūt nevēlējās vēlreiz maksāt par to, par ko vienreiz jau naudu bija pārskaitījuši iepriekšējā pārvaldnieka kontā. Taču tagadējam pārvaldniekam neesot detalizētas uzskaites, kurš ir maksājis, kurš palicis parādā arī toreiz, vecā pārvaldnieka laikā. Viņa atsaucas uz likumu, ka jebkurš šāds parāds ir visas dzīvokļu īpašnieku kopības parāds. Visiem tas tad nu jānomaksā.

Šajā gadījumā labā ziņa ir tā, ka soda procenti tiks dzēsti, bet parāda summa ir sadalīta ilgākā maksājumu periodā – uz diviem gadiem. Vidējā summa, kas iedzīvotājiem jāmaksā, ir 1,5–3 lati mēnesī no dzīvokļa.

Tagad ir būtiski ievērot parāda maksājumu grafiku. Ja to neievēros, tad RŪ var sākt aprēķināt soda procentus un maksājums kļūs lielāks. «Mēs iedzīvotājus informējam, cik samaksāts, jo arī viņiem jābūt atbildīgiem,» noteic I. Vāverniece. Jo pārvaldnieks visus maksājumus veic tādā apmērā, kādā ir veikta iedzīvotāju iemaksa. Savukārt mājās, kurās ir nemaksātāji, iedzīvotājiem tiek sniegti regulāri pārskati par parādu summām – gan pie māju ziņojumu dēļa, gan arī elektroniskā formātā caur uzņēmuma mājaslapu.

Līdzīgā veidā parādi iekrāti arī par siltumapgādes pakalpojumiem. Dažās mājās vēl nav panākta vienošanās par parādu nomaksu, bet situācija ir cerīga, vērtē I. Vāverniece.

Jāatgādina, ka RŪ mājaslapā tiek apkopota aktuālā informācija par daudzdzīvokļu māju kavētajiem maksājumiem par ūdens un kanalizācijas pakalpojumiem (https://www.rigasudens.lv/).

Avots: nra.lv /Antra Gabre