• Tweet

Muguras sāpes ir viens no biežākajiem ārsta apmeklējuma un darba nespējas iemesliem. Izrādās – līdz 80% cilvēku vismaz reizi dzīvē ir izjutuši, kā tas ir, ja sāp mugura. Visbiežāk cilvēki sūdzas par sāpēm muguras lejas daļā. Aptuveni 33% gadījumu akūtas muguras sāpes kļūst par hroniskām.

Muguras sāpes var būt asas, pēkšņas, arī pārejošas vai ilgstošas. Akūtas sāpes var izraisīt nepareiza smagumu celšana, gulēšana uz nepiemērota matrača, spilvena. Sāpes var izraisīt arī slikta darba poza, ilgstošs sēdošs vai ilgstošs stāvošs darbs. Arī stress, emocionālas problēmas, muskuļu pārpūle, palielināts ķermeņa svars, iekšējo orgānu slimības, fiziska pārslodze vai fizisku aktivitāšu trūkums var novest pie muguras sāpēm.

Lai mugura nesāpētu, tādas ikdienas darbības kā gulēšana, sēdēšana, dažādu lietu celšana, pat ģērbšanās ir jāveic pareizi, proti, ar taisnu muguru. Dāmām noteikti jāpadomā par savu apavu papēžu augstumu – tam jābūt aptuveni 1/10 daļai no pēdas garuma. Piemēram, ja pēda ir 25cm gara, tad papēža augstums, kas nekaitēs mugurai, ir aptuveni 2,5cm.

Muguras sāpes, kas parādījušās pirmo reizi, visbiežāk pāriet pašas no sevis. Tomēr, ja tās ilgst vairāk nekā 2 nedēļas, noteikti jāmeklē ārsta palīdzība. Ārsta apmeklējums ir obligāts, ja mugura sāp pēc kāda kritiena, traumas, ja sāpes nepāriet arī pēc ārsta norādījumu ievērošanas. Arī roku, kāju vājums, nespēks, tirpšana, augsta temperatūra, drudzis, dažādu simptomu pastiprināšanās kopā ar muguras sāpēm norāda, ka vajadzīga speciālista palīdzība. Vispirms vajadzētu doties pie ģimenes ārsta, kurš zina pacienta slimības vēsturi un spēs ieteikt nepieciešamos speciālistus, kā arī nosūtīs uz nepieciešamajiem papildu izmeklējumiem.