• Tweet

Izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis nolēmis aicināt neatkarīgus auditorus, lai tie pierāda Augstākās izglītības padomes (AIP) augstskolu studiju programmu izvērtējuma datu patiesumu.

Izglītības nozarē strādājošie gan apšauba viltošanas iespēju, atsaucoties uz Eiropas Savienības finansēto projektu stingro kārtību. Bet – ja tā noticis, tad liela daļa atbildības gulstas uz paša R. Ķīļa pleciem, jo projekts veikts viņa kā ministra un AIP locekļa darbības laikā.

Izglītības un zinātnes ministra padomnieks komunikāciju jautājumos Reinis Tukišs apliecina, ka drīzumā plānotas sarunas ar auditoriem. Kuri tie būs, vēl neesot izlemts, taču, visticamāk, tā būšot viena no «lielajām, respektablajām firmām». Līdz auditoru slēdziena saņemšanai, ko plānots saņemt līdz šā gada beigām, ministrs neesot plānojis tikties ar AIP, jo «nesaredz tam nepieciešamību». Vaicāts par pierādījumiem AIP negodīgumam, R. Tukišs atzīst, ka to nav, jo tad būtu tiesa un spriedums. Taču esot liecības, ka notikusi datu falsifikācija. Kāpēc gan agrāk nav sistas trauksmes bungas? «Dažādi minējumi un neoficiāli mājieni par to, ka ar starptautisko ekspertu sniegtajiem datiem ir problēmas, jau bija pirms Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) veiktās alternatīvās studiju programmu vērtējuma publiskošanas, taču pēc tam IZM sāka ieplūst masīva informācija par to, ka dati kopumā varētu būt nekorekti,» skaidro R. Ķīļa padomnieks. Viņš uzsver: ja auditori pierādīs, ka tiešām notikusi datu viltošana, AIP var nākties atdot par programmu vērtēšanu iztērēto Eiropas Savienības (ES) finansējumu – aptuveni miljonu latu.

AIP ministra darbības nosauc par padomes un visas augstākās izglītības institūciju nomelnošanas kampaņu. Lai gaisinātu aizdomu mākoņus, AIP nosūtījusi atklātu vēstuli premjeram Valdis Dombrovskim, lūdzot iespēju tikties ar viņu. Vēstule nosūtīta arī Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētājai Inai Druvietei. AIP priekšsēdētājs Jānis Vētra norāda, ka ar R. Ķīli līdz šim nav izdevies tikties. Auditoru pieaicināšanu viņš nosauc par nelietderīgiem tēriņiem. «Auditori jau nevar pārbaudīt ekspertīzes kvalitāti, bet gan procesuālas lietas, piemēram, ekspertu atlasi, naudas izlietojumu komandējumiem. Vērtēšanai sekoja līdzi dažādas institūcijas, ES pusi ieskaitot, tāpēc nav iemesla apšaubīt datu pareizību,» jebkādus pārmetumus AIP virzienā noraida J. Vētra. Gan viņš, gan I. Druviete vērš uzmanību uz to, ka minētais projekts realizēts R. Ķīļa darbības laikā, turklāt viņš ir arī AIP loceklis, tāpēc IZM un ministram bija jāseko līdzi notiekošajam un jāatbild par projekta kvalitāti. No 20 AIP sēdēm, kas veltītas projektam, ministrs gan bijis tikai uz divām – un tad arī uz īsu brīdi. «AIP veiktais vērtējums ir korekts, un neredzu iemeslu apšaubīt tā datus,» ir pārliecināta I. Druviete. Lai tiktu skaidrībā ar situāciju, esot jāuzklausa abas puses, un to tuvākajā laikā komisija esot plānojusi darīt. Viņa, iepazīstoties ar datu analīzi, redzējusi, ka eksperti tos parakstījuši, tāpēc nevarot saprast, no kurienes cēlušās runas par to sagrozīšanu.

Latvijas Rektoru padomes priekšsēdētājs Arvīds Barševskis arī ļoti skeptiski raugās uz iespējamo datu viltošanu – viņam kā Daugavpils universitātes rektoram pašam nācies pārliecināties par ES kūrēto projektu stingro kārtību. Pašreiz notiekošais izskatoties tikai kā emocijas. Iespējams, ka projektā bijušas kādas nepilnības un kļūdas, bet, lai celtu tādu troksni, vajadzīgi spēcīgi argumentēti fakti. «Baidos, ka galu galā būs uztaisīta jezga, uzlejot dubļu spaini uz visu sistēmu, bet galarezultāts būs nulle,» šaubas neslēpj A. Barševskis.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe