• Tweet

Viens no jaunā sabiedriskā elektroniskā medija uzdevumiem – paplašināt auditoriju, jo īpaši uzsvaru liekot uz jauniešiem.

Lai to izdarītu, saturs jāpadara mūsdienīgāks un daudzpusīgāks, izveidojot arī spēcīgu Latvijas Televīzijas (LTV) un Latvijas Radio (LR) interneta portālu. Pašlaik tas viss gan ir vajadzības izteiksmē, jo nav zināms, cik liels būs jaunā medija finansējums.

«LTV un LR pašlaik sasniedz tikai nelielu daļu valsts iedzīvotāju, skatītāju skaits dažādiem to kanāliem nepārsniedz 30%. Turklāt vidējais abu mediju lietotājs ir apmēram 50 gadu vecs un vēl vecāks. Ne LTV, ne LR praktiski nesasniedz pusaudžu un jauniešu auditoriju,» iepazīstinot ar jaunā sabiedriskā medija saturisko stratēģiju, situāciju raksturoja Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) projekta vadītāja Zane Čulkstēna. Aptaujas rāda, ka kopējā apmierinātība ar LTV līdzšinējo saturu nav pietiekami augsta: ar LTV1 puslīdz mierā ir 60% skatītāju, ar LTV7 – 65%. Arī LTV portāls, kurš tika palaists šā gada jūnijā, vēl nav ieguvis lielu popularitāti – šobrīd dienā tam esot 11 000 unikālo apmeklētāju. Ar radio piedāvātajām programmām situācija ir labāka – par tām pozitīvi atsaukušies apmēram 90% klausītāju. «Pirmais, ko vēlamies sasniegt, ir būtiski paplašināt auditoriju, piesaistot vairāk gados jaunu cilvēku,» uzsvēra Z. Čulkstēna. Labs piemērs, kā to izdarīt, ir Somijas sabiedriskā TV un radio – tie attiecīgi aptver 49% un 44% auditorijas, bet to interneta portālu apmeklē 37% somu, turklāt tas izdarīts, neliekot uzsvaru uz izklaides raidījumiem, bet uz daudz nopietnāku saturu. Šādus rezultātus gan nav iespējams sasniegt bez finansiāliem ieguldījumiem – ar 20 miljoniem eiro, kas pašlaik atvēlēti LTV un LR kopumā, ir par maz. Vēl gan nav zināms, cik lielu summu vajadzēs jaunā sabiedriskā medija izveidei, arī – saturiskajiem uzlabojumiem, skaidroja otrs projekta autors Gints Miķelsons.

Svarīgi ir vairāk izmantot arī interneta vidi, tāpēc būtu jāapvieno spēki vienotas interneta platformas izveidei. Nav šaubu, ka ar kanāliem un mājas lapām vien nepietiks un ne TV, ne radio atsevišķi neizdzīvos, pauda Z. Čulkstēna, piebilstot, ka TV un radio iepakojumam jākļūst mūsdienīgākam.

LTV1 un LR1 programmu plānots pozicionēt kā nacionālos kanālus, kur lielāko daļu raidlaika atvēlēs ziņām, analītiskiem radījumiem, nacionālā mēroga notikumiem un izklaidei, bet LTV2 un kāds no radio kanāliem vairāk rādītu programmas par izglītību, kultūru, dzīvesstilu, dokumentālās filmas. Sabiedriskās aptaujas dati liecina, ka ziņas un aktualitātes ir tā sadaļa, ko skatās un klausās visvairāk. Arī turpmāk šai jomai jaunajā medijā būs liela loma, paredzot to 2015. gadā TV palielināt no šābrīža 6,3% līdz 8% no visa raidlaika, radio – saglabāt esošos 10% vai pat palielināt līdz 12%, bet interneta portālā – pat līdz 30%. Izvērtējot informāciju, ir skaidras četras satura prioritātes: ziņas un informatīvi analītiskie raidījumi; izglītība, zinātne un mūžizglītība; kultūra; bērnu un jauniešu raidījumi. Visām šīm sadaļām 2015. gadā jau paredzēts palielināt raidījumu apjomu, piemēram, LTV bērnu programmām – no 1,8% uz 4%, LR – no 0,9% uz 2%, bet WEB formātā – līdz 10%. Vēl gan par saturu viss neesot izspriests, piemēram, par sporta raidījumiem. Tāpat paralēli tiekot gatavotas pārējās stratēģijas sadaļas: par tehnisko risinājumu, organizācijas struktūru, telpām, budžetu. Līdz šā gada beigām koncepcijai jābūt pabeigtai – pašlaik visgatavākā ir sadaļa par saturu, bet nākamā būšot par organizācijas struktūru, informēja NEPLP pārstāvis Gints Grūbe.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe