• Tweet

Bērni un sievietes no vardarbības visvairāk cieš ģimenē, tas secināts Labklājības ministrijas (LM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā par Programmas vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011.gadam izpildi. Pret sievietēm vardarbīgi lielākoties izturas dzīvesbiedri, pret bērniem – vecāki.

Informatīvajā ziņojumā apkopotie statistikas dati liecina, ka aptuveni 85% no visiem vardarbības gadījumiem pret bērniem un 40% no vardarbības gadījumiem pret sievietēm notiek ģimenēs. Tieši ģimenēs notiek ceturtā daļa no visiem smagajiem vardarbības noziegumiem, piemēram, slepkavībām un fiziskas vardarbības, par kuriem varmākas tiek notiesāti.

Pēdējo divu gadu laikā ģimenēs noslepkavotas vismaz 9 sievietes un vismaz 49 sakropļotas. Tāpat pēdējo divu gadu laikā no ģimenes locekļu vardarbības cietuši vismaz 179 nepilngadīgie, tai skaitā viens bērns ir noslepkavots, bet 24 seksuāli izmantoti. Šajā laika posmā 154 nepilngadīgie cietuši no cietsirdības un fiziskas vardarbības. LM uzskata, ka lielākā daļa vardarbības gadījumu ģimenē tomēr paliek apslēpta.

No 4788 bērniem, kuri cietuši no prettiesiskām darbībām un kuriem 2010.un 2011.gadā nodrošināta valsts apmaksāta rehabilitācija, 3965 bērni bija cietuši no saviem ģimenes locekļiem. Lielākajā daļā gadījumos vardarbīgs pret bērniem bija tēvs (1704) vai māte (1601), retāk cits mājsaimniecībā dzīvojošs cilvēks. Vismazāk bērnu (218) cietuši no sveša cilvēka.

Atgādinām, ka 2008.gadā izstrādāta „Programma vardarbības ģimenē mazināšanai 2008.-2011.gadam”, kuras mērķis bija aktualizēt un novērst ar vardarbību ģimenē saistītas problēmas. Programmā tika iekļauti pasākumi četru gadu periodam, tai skaitā pasākumi, kas vērsti uz situācijas apzināšanu, speciālistu izglītošanu, tiesiskā regulējuma pilnveidošanu, atbalsta sniegšanu cietušajiem.

Četru gadu laikā no valsts budžeta līdzekļiem šiem mērķiem iztērēti vairāk nekā trīs miljoni latu. Šajā periodā apmācīti 4500 dažādu nozaru speciālisti par vardarbības jautājumiem, organizētas 16 atbalsta grupas sievietēm, kuras cietušas no vardarbības ģimenē. 8321 no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem un 460 viņu pavadoņiem no valsts budžeta apmaksāts 30 līdz 60 dienu garš rehabilitācijas kurss institūcijā vai 10 konsultācijas dzīvesvietā.

Sociālā rehabilitācija no prettiesiskām darbībām cietušajiem bērniem ir prioritāte, kurai valsts budžeta piešķirtie līdzekļi pat krīzes laikā katru gadu pieauga, nodrošinot šo pakalpojumu arvien lielākam bērnu skaitam. Vienlaikus, lai mazinātu vardarbību ģimenē, ir būtiski palīdzēt arī cietušajiem pilngadīgajiem, kā arī strādāt ar varmākām, mācot viņus rīkoties nevardarbīgi.

Atbalsta un rehabilitācijas pasākumi no vardarbības ģimenē cietušajiem ilgtermiņā nebūs efektīvi, ja vardarbību veikušās personas nemainīs savu uzvedību. LM ir uzsākusi darbu, lai Latvijā ieviestu vardarbību veikušo cilvēku rehabilitāciju ar mērķi palīdzēt mainīt vardarbīgu uzvedību. 2011.gadā izstrādāta grupu terapijas programma vardarbību ģimenē veikušo cilvēku, kas bija vardarbīgas pret laulātajiem vai kopdzīves partneriem, rehabilitācijai.

Programma paredz, ka cilvēki, kuri ir bijuši varmācīgi un vēlas no tā atbrīvoties, četru mēnešu kursā piedalās 12 grupu terapijas nodarbībās. Ar viņiem strādā psihologi un psihoterapeiti. Pirmā grupa pilotprojekta ietvaros šogad tika organizēta Lielvārdes novadā. Pašlaik notiek terapijas nodarbību rezultātu izvērtējums. Ja līdzšinējā pieredze būs sekmīga, nākamajos gados plānots apmācīt vēl 10 grupu vadītājus, kas 2013.gadā nodrošinās grupu terapijas nodarbības vairākās Latvijas vietās.

No vardarbības ģimenē cietušo pilngadīgo cilvēki rehabilitācija, cietušo bērnu ģimenes locekļu rehabilitācija un darbs ar vardarbīgiem vecākiem līdz 2015.gadam tiks īstenots Eiropas Sociālajā fondā (ESF) pieejamā finansējuma ietvaros. No 2015.gada šo pakalpojumu apmaksās no valsts budžeta līdzekļiem.

Tāpat pašlaik turpinās darbs pie grozījumiem normatīvajos aktos, lai nodrošinātu cietušajiem labāku aizsardzību pret vardarbības atkārtošanos. Tieslietu ministrijas organizētā darba grupa izstrādā vairākus likumprojektus, kuru mērķis ir radīt mehānismu, lai cilvēka personiskās tiesības uz dzīvību, brīvību, personas neaizskaramību, veselību, dzimumneaizskaramību, privātās dzīves, mājokļa un korespondences neaizskaramību būtu iespējams aizsargāt ar pagaidu civilprocesuāliem līdzekļiem – personisko tiesību pagaidu aizsardzības līdzekļiem.

Likumprojekti paredz no vardarbības un vajāšanas cietušajiem cilvēkiem iespēju pēc savas iniciatīvas civilprocesa ietvaros vērsties tiesā, tai skaitā ar policijas starpniecību, un lūgt tiesu noteikt ierobežojumus vardarbīgai personai. Ierobežojumu skaitā paredzēts noteikt pienākumu atbildētājam atstāt kopīgo mājokli un aizliegumu atgriezties tajā.

Tāpat ierobežojumi skartu aizliegumu atbildētājam satikties un uzturēt fizisku un vizuālu saskari ar prasītāju. Tas nozīmē, ka praksē vairs nebūs situāciju, kad no vardarbības cietušie ģimenes locekļi ir spiesti pamest savu dzīves vietu, meklējot iespējas izvairīties no turpmākas vardarbības, kamēr varmāka netraucēti paliek dzīvesvietā.