• Tweet

Snoras bankas nacionalizācija Lietuvā ir notikusi kā pēc mūsu pasūtījuma: tagad gan mēs tiksim skaidrībā, cik pareizi vai nepareizi Parex banku nacionalizēja Ivara Godmaņa valdība Latvijā.

Lietuviešiem, protams, atkal viss ir labāk nekā pie mums – viņi var mācīties no I. Godmaņa un vēlāko Latvijas valdību kļūdām, nacionalizējot un tagad vismaz solījumu līmenī privatizējot Parex banku. Nopietnāk runājot, lietuviešu priekšrocība pašlaik skaitās tāda, ka no Snoras bankas pazudusi tikai mazliet virs 200 miljoniem latu liela naudas summa. Nomināli tas atbilst Bankas «Baltija» radītajam zaudējumu apjomam Latvijā, kad šeit apgrozībā bija daudz mazāk naudas nekā pašlaik, tāpēc –200 miljoni valsts finanšu sistēmai bija daudz lielāka traģēdija. Salīdzinājums ar šiem senajiem laikiem parāda, ka banku sistēmā ir notikušas tikai tehniskas, nevis būtiskas izmaiņas.

Visticamāk, lietuviešu finansiālās nepatikšanas ir daudz dziļākas, nekā viņi to pašlaik atzīst. Varas iestāžu pamatojums Snoras nacionalizācijai bija tāds, ka Lietuvas komercbankas uzraugošās Lietuvas Bankas (tāpat kā kādreiz Banku «Baltija» uzraudzīja Latvijas Banka, kas vēlāk nodeva šīs funkcijas Finanšu un kapitāla tirgus komisijai – FKTK) atklājums, ka Snoras aktīvos uzrādīti vērtspapīri, kuru vērtībai jeb vispār eksistencei nav nekāda apstiprinājuma. Turpinājumu šim stāstam sniedza Maskavas interneta avīze The Moscow Post, jo Snoras izsaimniekošana esot krievu pasākums. Bijis tā, ka Snoras īpašnieki ilgāku laiku ņēmuši no bankas naudu un pretī devuši pašu nodibinātu pastkastīšfirmu akcijas, obligācijas u.tml. Lietuvas Banka jau pagājušajā gadā sākusi nojaust ko nelāgu, tāpēc šie vērtspapīri daļēji apmainīti pret reāliem aktīviem – vairākiem jaunbūvju kvartāliem Maskavā. The Moscow Post liecina, ka tādi tur tiešām eksistē, bet darījums bijis adekvāts: jaunbūvju īpašniece Mirax Group (grupā, protams, dažnedažādas firmas, kas regulāri mainījušas nosaukumus) ir izputējusi un nekādus būvdarbus pabeigt ne spēj, ne arī grib. Mirax Group īpašnieks Sergejs Polonskis un Snoras īpašnieks Vladimirs Antonovs esot vienojušies kopīgi novilcināt abu uzņēmumu oficiālo bankrotu, lai pagūtu piesavināties vairāk naudas un atrast vietu, kur paslēpties pat tad, ja viņus pa īstam sāks vajāt gan Krievijas, gan Lietuvas (Eiropas Savienības, ko Maskavas žurnālisti izceļ kā cerību) tiesībsargājošās iestādes. Mirax Group parādi esot daudz lielāki nekā jaunbūvju vērtība, tāpēc Lietuvai un Krievijai tagad būs jācīnās par naudu, cik nu tiks atgūts no šo aktīvu realizācijas. Šķiet acīmredzami, ka Krievija neatdos Lietuvai vispār neko, pirms tiks apmierinātas Krievijas rezidentu prasības, t.i., neatdos nekad.

Lietuva izpelnījās ovācijas Latvijā ar to, ka nesāka tirgoties ar V. Antonovu un nesamaksāja viņam pat ne vienu litu jeb 20 santīmu. Tas izskatās daudz pareizāk, nekā atkāpšanās naudas maksāšana Parex bijušajiem īpašniekiem Valērijam Karginam un Viktoram Krasovickim, tomēr drosme bankas nacionalizācijā neatbrīvo Lietuvas valdību no saistībām pret bankas noguldītājiem un citiem klientiem. Līdz vakar vakaram bija tā, ka viņi drīkstēja paņemt no savas naudas līdz 500 litiem dienā, bet tie ir tikai 10 lati, ar kuriem, piemēram, ģimenei dienā nepietiek. Latvija gāja citu ceļu, ieguldot Parex bankā līdz miljardam latu, toties neradīja problēmas lielum lielajai daļai no bankas kontu lietotājiem.

Latvija Snoras gadījumā nav skatītāja, bet līdzdalībniece, jo Snoras ir Latvijas Krājbankas līdzīpašniece un līdzdalībniece Latvijas valstij piederošās aviosabiedrības airBaltic finansēšanā. Ceturtdien vēlu vakarā FKTK pieņēma lēmumu ierobežot naudas izmaksas no Krājbankas ar 100 000 eiro viena kalendārā mēneša laikā. To viegli publiski pamatot ar bažām, ka bankas klienti izvāks savu naudu no Krājbankas tikai panikas dēļ. Tomēr tikpat grūti apgalvot, ka panikai nav nekāda pamata – ka tie paši cilvēki, kas ar bankas īpašnieka tiesībām izvākuši naudu no Snoras, nav šādas tiesības izmantojuši, lai izvāktu naudu no Krājbankas. Internetā jau ir parādījušies jautājumi, cik īstenībā varētu būt vērti tādi Krājbankas aktīvi kā jahta, jaunbūves Sanktpēterburgā un izkārtne Payment Solutions Taizemē. Uzdot šādus jautājumus FKTK būtu veltīgi, jo iestādes (ne)spēju veikt savus pienākumus pilnībā parāda Parex gadījums. Iestādes vadītāja Irēna Krūmane līdz vakardienai bija sacerējusi atrunu, ka «šobrīd ir pāragri vērtēt situācijas ap Snoras banku ietekmi uz Latvijas Krājbanku un Latviju».

Latvijas Krājbankas valdes priekšsēdētājs Ivars Priedītis sola, ka bankas valde jau šodien (pirmdien) nolemšot palielināt bankas pamatkapitālu par 40–50 miljoniem latu. Solījuma izpilde šķiet maz ticama, kaut vai zinot to, ka bankas pamatkapitāls skaitās tikai 35 miljoni latu. Ja solījums ko nozīme, tad tā ir apņemšanās aizvietot esošo kapitālu, ko nāksies norakstīt, tikko bankas aktīvi tiktu pareizi novērtēti. Līdzīgi par pamatkapitāla palielināšanu tika saukta airBaltic parādu segšana, kas palikusi tikai solījums.

Avots: nra.lv