• Rīga
    Cloudy
    5°C
     
20/11/2019, Kategorija: Bizness, Uzņēmējdarbība

Latvijā trūkst kvalitatīvas mediju kritikas un arvien biežāk sabiedrība vairs nespēj atšķirt augstu kvalitātes žurnālistiku no bezgaumīga skandāla, uzskata mediju eksperte Gunta Līdaka.

Intervijā “Neatkarīgajai” Līdaka norādīja, ka “mediķu un sabiedrisko mediju konflikts parādīja, ka mēs neanalizējam šādus procesus, apriori pieļaujot, ka medijiem ir taisnība.”

“Bet mums jāiemācās analizēt šādas situācijas. Mediķos bija ļoti liels sarūgtinājums pret sabiedriskajiem medijiem. Ja medijam tieši tikpat agresīvā formā teiktu: mēs tam neuzticamies, medijs melo! – tas ļoti sarūgtinātu manus kolēģus. Ja mediķiem būtu pieejams mediju resurss, mediķi arī varētu izveidot kampaņu pret žurnālistiem… Šī situācija kopumā neveicina uzticēšanos sabiedriskajam medijam. Mēs katrs varam kļūdīties, tāpēc ir svarīgi atzīt un analizēt kļūdas. Mūsu sabiedrība ir mazskaitlīga, un mēs ar nepārdomātu rīcību varam cits citam nodarīt pāri ļoti ātri un sāpīgi. Tāpēc ir vajadzīgs normāls dialogs,” norādīja Līdaka.

Pēc viņas sacītā, arī demokrātijas un drošības kontekstā uz Latvijas medijiem neviens nav palūkojies. “Ir taču vajadzīga informācijas telpa, kopienas komunikācija, skaidrojums par notikumiem un procesiem. Šo sadaļu politiķi joprojām nav sapratuši. Tas, ka prezidents Levits demokrātijas sakarā runā par finansējumu partijām, lai tās netiktu finansētas no apšaubāmiem sponsoriem, protams, ir apsveicami, taču tikpat milzīga nozīme ir mediju satura neatkarības nodrošināšanai, jo mediji ir tie, kuri “pieskata” politiskos procesus valstī. Tikai atbalstot abus varas atzarus, veidojas politiskais līdzsvars. Atbalstot tikai vienu, tiek veicināts kroplas demokrātijas modelis, jo politika iegūst varu pār medijiem,” uzskata Līdaka.

“Arī politiķi mēdz aiziet ļoti tālu. Paskaties uz pasaules politiķiem, piemēram, Trampu. Mēs tīksmināmies par to, kā mēs cits citu aplamājam – tā vietā, lai cits citu saprastu. Politiķu mērķis ir iestāstīt cilvēkiem, ka visi žurnālisti feiko, ka viņi ir angažēti un pērkami. Es gribētu, lai šī diskusijas ir argumentēta, ar faktiem… Bet faktu nav. Taču būtu svarīgi, ja mēs rakstītu un diskutētu par politisko kultūru, tomēr tas nenotiek, ir tikai tīksmināšanās par to, cik “smalki” viens otru aplamājis… Arī žurnālisti nereti grēko, jo viņiem šķiet svarīgs klikšķu skaits: uzliek iespaidīgu virsrakstu, viss kārtībā! Bet teksts patiesībā ir tukšs… Šajā aspektā vairāk vajadzētu domāt žurnālistu organizācijām, lai celtu žurnālistikas kvalitāti – lai augstas raudzes žurnālistiku atšķirtu no lētās feiku plūsmas. Diemžēl auditorijai bieži sajūk: tā nespēj atšķirt augstu kvalitātes žurnālistiku no bezgaumīga skandāla,” pauda mediju eksperte.

“Žurnālistu organizācijām ir jārod sevī uzņēmība pateikt: lūk, šie cilvēki kvalificējas kā žurnālisti, bet tie – ne. Protams, mēs ikviens varam aprakstīt sienas ar dažādiem tekstiem, varam tviterā vai sejugrāmatā ierakstīt visu, ko vēlamies, bet tas nemainīs situāciju, kurā mēs joprojām cits citu nesaprotam un nedzirdam. Politiķis runā muļķības, izlamā žurnālistus? Sabiedrība parausta plecus: nu un?! Tas taču pat stilīgi – tā uzvesties! Tāda uzvedība nodrošina politiķiem nemainīgu uzmanību,” norādīja Līdaka.

Savukārt runājot par LNT likvidāciju un TV3 reorganizāciju, pēc kā sekoja politiķu satraukums par to, kā mēs dalāk dzīvosim bez kvalitatīvām ziņām, Līdaka norādīja, ka tas bija vienkārši politisks žests.

“Bet ko šobrīd dara Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija? Ko dara Mediju politikas apakškomisija? Jaunajai Vienotībai tā bija vienkārši iespēja izmantot situāciju, lai politiski paspīdētu, nevis lai sniegtu jēgpilnu piedāvājumu, kā mainīt situāciju medijos. Tas neizskatījās ne pēc kā cita kā vienīgi pēc vēlēšanās izrādīties. Ko politiķi ir darījuši TV industrijas labā? Neko daudz nav darījuši. Savulaik, kad Ilze Viņķele bija labklājības ministre, viņa solīja, ka sakārtos sociālā nodrošinājuma jautājumus žurnālistiem. Nekas netika izdarīts. Tagad pie Saeimas komisiju galdiem sēž citas sejas un runā par to pašu tēmu. Tad kāds pamats industrijai uzticēties politiķiem? Paldies vienīgi Inārai Mūrniecei (NA), kuras laikā (kad viņa bija komisijas vadītāja) tika izveidots Mediju fonds, Mediju politikas nodaļa. Sākums bija labs, diemžēl tam nesekoja turpinājums. Nozarei ir melots ļoti daudz – piemēram, par sabiedrisko mediju finansējumu. Fragmentāri un nesistēmiski kaut ko iemetot nozarē, tā neattīstās, tikai agonē. Tāpēc ļoti labi saprotu mediķus, kuri pateica – pietiek, solījumi ir jāpilda! Mediju nozarei arī vajadzētu pateikt politiķiem: beidziet mums melot, beidziet mūs vazāt aiz deguna! Sāciet pildīt solījumus,” uzskata Līdaka.

980 skatījumi




Video

Izsludināts atklāts konkurss par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu Rīgā

05/12/2019

Rīgas domes Mājokļu un vides departaments ir nosūtījis Iepirkumu uzraudzības birojam publicēšanai dokumentus par atklāto konkursu sadzīves atkritumu apsaimniekošanai Rīgā. Konkursa nolikums...

Lasīt tālāk
Video

Pagarina ārkārtējo situāciju Rīgas atkritumu apsaimniekošanā

05/12/2019

Saeima apstiprināja valdības rīkojumu par izsludinātās ārkārtējās situācijas pagarināšanu Rīgā atkritumu apsaimniekošanā. Tādējādi līdz 12. martam atkritumus galvaspilsētā varēs...

Lasīt tālāk
Video

“Depo” piemērots vairāk nekā 700 000 eiro sods; uzņēmums noraida pārmetumus

02/12/2019

21. novembrī Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu, konstatējot, ka būvmateriālu tirgotājs SIA “DEPO DIY” izmeklēšanas laikā pēc iestādes pieprasījuma nav sniedzis informāciju pilnā...

Lasīt tālāk
Video

PVD: Polijas uzņēmums CEDROB S.A vairs nepiegādā produkciju Latvijai

29/11/2019

Polijas uzņēmums "Cedrob", kura piegādātās putnu gaļas paraugos tika konstatēta salmonella, pēc neoficiālas informācijas, pārtraucis tiešās piegādes Latvijas tirgum, piektdien intervijā...

Lasīt tālāk
Video

No amata atstādināts AS “Rīgas Centrāltirgus” drošības dienesta vadītājs

25/11/2019

AS "Rīgas Centrāltirgus” (RCT) valde ir atstādinājusi no amata RCT Iekšējās drošības dienesta vadītāju Maksimu Danovski. Atstādināts ir arī valdes padomnieks iekšējās drošības...

Lasīt tālāk
Video

Saeimas komisija virza iniciatīvu par paplašinātās depozīta sistēmas ieviešanu

20/11/2019

Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija trešdien, 20.novembrī, nolēma atbalstīt kolektīvā iesnieguma "Par iespēju pret atlīdzību pārstrādei nodot dažādus iepakojuma veidus" tālāku...

Lasīt tālāk
Video

Pārkāpumu gadījumā “Rīgas centrāltirgū” pagaidu valde varētu vērsties tiesībsargājošajās iestādēs

19/11/2019

Ja pārbaudēs tiks fiksēti pārkāpumi AS "Rīgas centrāltirgus" darbā, netiek izslēgta iespēja vērsties tiesībsargājošajās iestādēs, paziņojusi uzņēmuma pagaidu valde. AS “Rīgas...

Lasīt tālāk
Video

Baldzēns par nākamā gada budžetu: Sociālais dialogs nebija

19/11/2019 | Autors: Anete Jansone, Labdien.lv

Ar pareizu pieeju trūkstošā nauda mediķu, pedagogu algām un citām būtiskām vajadzībām varētu tikt atrasta bez liekas kavēšanās, intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja Latvijas...

Lasīt tālāk
Video

Pētījums: Maksas satura ieviešana medijos būs īsts izaicinājums

15/11/2019

Tas, ko mēs saucam par “bezmaksas interneta laikmetu” strauji tuvojas beigām un arvien biežāk mums nākas saskarties ar jēdzienu “maksas saturs”. Arī Latvijā vairāki mediji ir sākuši...

Lasīt tālāk
Video

Uzņēmēji arvien plašāk izmanto Working.lv iespējas, jo kopā ar personāla atlasi iespējams saņemt arī apmācību pakalpojumus

15/11/2019 | Autors: Publicitātes materiāls

Arvien vairāk uzņēmumu izvēlas izmantot tieši personāla atlases kompānijas Working.lv sniegtos pakalpojumus, jo Working.lv piedāvā jaunu inovāciju – papildus dažādiem personāla atlases...

Lasīt tālāk