• Tweet

Nolasot svinīgo solījumu, Valsts prezidenta amatā stājies jurists Egils Levits, kurš kļuvis par pirmo prezidentu kopš valstiskās neatkarības atgūšanas, kas solījumu bija spiests nolasīt divas reizes.

Saskaņā ar Satversmi Valsts prezidentam, stājoties amatā, jānolasa svinīgais solījums: «Es zvēru, ka viss mans darbs būs veltīts Latvijas tautas labumam. Es darīšu visu, kas stāvēs manos spēkos, lai sekmētu Latvijas valsts un tās iedzīvotāju labklājību. Es turēšu svētus un ievērošu Latvijas Satversmi un valsts likumus. Pret visiem es izturēšos taisni un savus pienākumus izpildīšu pēc labākas apziņas.»

E. Levitam, lasot solījumu, tā pēdējā vārdā misējās – «apziņas» vietā prezidents teica «sirdsapziņas». Sekojot likuma burtam, Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece uz kļūdu norādīja un aicināja solījumu nolasīt pareizi. Pasmaidījis E. Levits prasību izpildīja, līdz ar to oficiāli kļūstot par Valsts prezidentu.

Saeimas interneta vietnē pieejamās parlamenta sēžu stenogrammas liecina, ka E. Levits ir pirmais prezidents, kam solījums bija jānolasa divas reizes. Ja 5. Saeimas priekšsēdētājs Anatolijs Gorbunovs būtu bijis tikpat punktuāls kā I. Mūrniece, arī Guntim Ulmanim, stājoties Valsts prezidenta amatā, solījums būtu jālasa divas reizes, jo viņš pieļāva to pašu kļūdu, ko E. Levits, taču A. Gorbunovs nepievērsa tai uzmanību.

Savā uzrunā Saeimai E. Levits spēcīgu akcentu lika uz tiesiskumu un dažādu nelikumību izskaušanu, kā arī politisko partiju atkarības no sponsoru naudas mazināšanu.

«Ir jāņem rokās slota un jāizmēž māja. No tiem mēsliem, kas ir sakrājušies trīsdesmit gados, kas velkas mums līdzi un kas mūs šodien šķir no augsti attīstītas, tiesiskas demokrātijas, piemēram, krāpšanās iepirkumos, partiju atkarība no ziedotājiem, korupcija, nodokļu nemaksātāji, kur blēži saņem daļu no kopējā labuma, bet nepiedalās tā vairošanā, ēnu lobijs un tamlīdzīgi,» pauda Valsts prezidents.

E. Levits norādīja, ka šādas nejēdzības visiem jau sen ir apnikušas un godprātīgos pilsoņos rada rūgtumu pret valsti. Viņš skaidroja, ka šādas problēmas var risināt ar tiesiskiem līdzekļiem, ievērojami mazinot to traucējošo ietekmi uz mūsu sabiedrību, lai tās vairs nebūtu Latvijas darba kārtības augšgalā.

Prezidents uzsvēra, ka Latvija ir neatņemama Rietumu pasaules un Eiropas daļa. Viņš sacīja, ka kategoriski noraida metaforu par mūsu valsti kā par kādu tiltu starp Rietumiem un Austrumiem.

«Mūsu atbildīgā līdzdalība NATO kopīgajā drošības sistēmā ir nesusi augļus, būtiski palielinot drošības līmeni Latvijā un visā reģionā,» teica Valsts prezidents.

Savā uzrunā par desmito Valsts prezidentu kļuvušais E. Levits pieminēja arī savus priekštečus, katra darbībā atrodot ko uzslavējamu. Interesanti, ka E. Levits izvairījās nosaukt valsts apvērsuma kārtā prezidenta amatu ieguvušo Kārli Ulmani par Valsts prezidentu, tā vietā piesaucot viņa premjerministra amatu.

«Esmu pateicīgs Guntim Ulmanim par Valsts prezidenta institūcijas atjaunošanu Satversmes un Jāņa Čakstes tradīciju garā (..) Mani iedvesmo Vairas Vīķes-Freibergas pārliecība un spēks valsts starptautiskajā reprezentēšanā un ārpolitikā. Viņas laikā Latvijas domas pasaulē skanēja skaļi un pārliecinoši kā nekad agrāk un Latvija pilnvērtīgi atgriezās Eiropā un starptautiskajā arēnā. Es patiesi cienu Valda Zatlera radošo aktīvismu, prasīgumu pret sevi un nemitīgo izaugsmi Valsts prezidenta amatā. Viņa nosvērtība un miers deva mums nepieciešamo stabilitāti sarežģītajos krīzes gados. Man ir svarīga Andra Bērziņa atvērtība un regulārais dialogs ar Latvijas cilvēkiem visās Latvijas malās, ne tikai Rīgā. Centienos apmeklēt Latvijas pilsētas un novadus raudzīšu sekot viņa piemēram. Es ļoti augsti novērtēju Raimonda Vējoņa paveikto valsts iekšējās un ārējās drošības nostiprināšanā. Valsts bruņotā spēka augstākā vadoņa pienākumos viņš man vienmēr būs paraugs, kura aizsākto es mēģināšu turpināt,» teica E. Levits.

Foto: Saeimas kanceleja