Lembergs: Reiznieces-Ozolas ieviestās nodokļu reformas kļūda sastāda 1,4 miljardus eiro
Iepriekšējās finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas virzītā nodokļu reforma ir izgāzusies un nav sasniegusi savu galveno mērķi – palielināt nodokļu ieņēmumus, norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.
“Māra Kučinska valdības deklarācijā sākotnēji bija ierakstīts, ka līdz 2018. gadam jāpanāk, ka nodokļu ieņēmumi sastāda 33% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tātad, 2015. gads bāzes gads un tad līdz 2018. gadam ir 33%. Toreiz es, cik varēju, mēģināju pārliecināt, ka tā ir utopija un tas nav izdarāms. Beigās manī ieklausījās un ielika 2020. gadu. Nu 2020. gads ir pienācis un vai tas mērķis ir sasniegts vai nav? [..] Vajadzēja 33% no IKP, bet tagad joprojām ir tie paši 30% un nekas nav mainījies,” komentēja Lembergs.
“Līdz ar to nodokļu reforma nav nodrošinājusi nodokļu ieņēmumu pieaugumu par 1,4 miljardiem eiro. Kļūda ir par 1,4 miljardiem eiro,” uzsvēra Lembergs.
Pēc viņa sacītā, tā kā tika plānots, ka šogad ieņēmumi budžetā būs par 1,4 miljardiem eiro vairāk, tad saplānoja arī visus skaistos solījumus. “Protams, ja tagad būtu 1,4 miljardi eiro papildus ienākumi, tas ir daudz vai maz? Tas ir ļoti daudz. Tas ir apmēram viena trešdaļa no pamatbudžeta,” piebilda politiķis.
“Tā kā nav tie 1,4 miljardi, tad nodokļu reforma ir pilnā apjomā izgāzusies un absolūti nav sasniegusi savu galveno mērķi,” uzsvēra Lembergs.
Runājot par jau šobrīd iecerētajām izmaiņām nodokļu reformā, viņš norādīja, ka Finanšu ministrijas atsūtītajā prezentācijā nav redzama tautsaimnieciskā jēga un ekonomiskā politika. “Tā pieeja ir spēlēšanās ar cipariem. Ir daudz nezināmā. Ir vienkārši norādīts, cik nodokļus palielinās,” piebilda Lembergs.
Kā zināms, saskaņā ar Valdības rīcības plānu Finanšu ministrijai sadarbībā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem līdz 2020. gada 31. maijam jāizstrādā vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.
Foto: Finanšu ministrija
Vēl par tēmu:
Atsevišķiem pārtikas produktiem samazināts PVN
[caption id="attachment_35061" align="alignnone" width="300"] Fresh vegetables on display in a farmers market.[/caption] Atsevišķiem pārtikas pamatproduktiem no nākamā gada vidus noteikta pievienotās...
Lasīt tālākSaeima noteic lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem
Lai sniegtu lielāku atbalstu ģimenēm ar bērniem, no nākamā gada palielināsies vairāku valsts sociālo pabalstu apjoms. To noteic trešdien, 3. decembrī, Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie...
Lasīt tālākRīgas dome sveic pasaules čempiones pludmales volejbolā; rosina nosaukt viņu vārdā pilsētas pļavu Lucavsalā
Rīgas domes priekšsēdētājs Viesturs Kleinbergs trešdien, 3. decembrī, Rātsnamā svinīgi sveica pludmales volejbolisti Tīnu Graudiņu, kura nesen izcīnījusi pasaules čempiones titulu. Mērs...
Lasīt tālākVDD rosina uzsākt kriminālvajāšanu par mēģinājumu nogādāt Krievijā lielu daudzumu ložu
VDD šā gada 24. novembrī rosināja prokuratūru uzsākt kriminālvajāšanu pret Krievijas pilsoni par ES noteikto sankciju pārkāpšanas mēģinājumu, cenšoties pārvest pāri Latvijas robežai...
Lasīt tālākSaeima rīt galīgajā lasījumā sāks skatīt nākamā gada valsts budžeta projektu
Saeima trešdien, 3. decembrī, sāks skatīt 2026. gada valsts budžeta projektu. Sēdes darba kārtībā otrajā – galīgajā – lasījumā ir likuma projekts “Par valsts budžetu 2026. gadam...
Lasīt tālākVNĪ: žoga izbūve gar Latvijas–Krievijas robežu noslēgsies gadumijā
VAS “Valsts nekustamie īpašumi” vadībā gar Latvijas–Krievijas robežu šogad atlicis izbūvēt aptuveni sešus kilometrus žoga purvainajos apvidos un grūti sasniedzamās vietās. Žoga...
Lasīt tālākŠonedēļ būs drēgns laiks, bet ar maz nokrišņiem
Aizvadītajā nedēļā piedzīvojām dažādus laikapstākļus – brāzmainu vēju, daudzviet Latvijā izveidojās pirmā sniega sega, kā arī teritorijas lielākajā daļā brīvdienās tika novērota...
Lasīt tālākVidējais atalgojums pirms nodokļu nomaksas – 1835 eiro
2025. gada 3. ceturksnī vidējā bruto darba samaksa valstī bija 1835 eiro, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Salīdzinot ar 2024. gada 3. ceturksni, mēneša vidējais atalgojums...
Lasīt tālākFM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālāk
