• Tweet

Valsts mudina pašvaldības kropļot konkurenci, jo izstrādātie atbalsta noteikumi ir paredzēti tikai privātajiem uzņēmumiem, žurnālistiem norādīja Ventspils mērs Aivars Lembergs.

“Tā pieeja valstij ir dīvaina, jo kapitālsabiedrība ir kapitālsabiedrība, bet uzņēmējs ir uzņēmējs, un tas, kam pieder šīs daļas – vai tās pieder valstij vai pašvaldībai, attiecīgi domei, vai tikai privātajiem tam no uzņēmējdarbības viedokļa vispār nav nozīmes. Visi ir komersanti un viņiem visiem ir vienādi noteikumi, vienādi nodokļi un vienādi darbības nosacījumi. Šai gadījumā krīze nešķiro uzņēmējus, atkarībā no īpašuma formas. Un šāds dalījums – valsts, pašvaldības, privātie ir nepareizs,” uzskata Lembergs.

Pēc viņa sacītā, valdība uzstāj, ka pašvaldībai vajag no sava budžeta sniegt kaut kādu palīdzību grūtībās nonākušajām pašvaldības uzņēmumiem. “Mums, pirmkārt, šādu palīdzību aizliedz sniegt likums. Otrkārt, tā nav pašvaldības autonomā funkcijas un faktiski tādā gadījumā pašvaldības kropļo konkurenci un tas savukārt ir Eiropas direktīvu pārkāpums,” skaidroja politiķis.

“Tā kā tāda pieeja, kādu fiksēja likumā, ko pieņēma valdība, nav kompetenta. Vienlaicīgi valdībai droši vien ir vajadzīgs laiks, lai līdz galam aptvertu visu šo situāciju,” norādīja Lembergs.

Par piemēru viņš minēja to, ka mēs visi esam atkarīgi no ūdens un kanalizācijas saimniecības. “Šobrīd tur nekādu problēmu nav, bet, ja klientiem veidosies problēmas ar komunālajiem maksājumiem, tad viens no komunālo maksājumu iespējamajiem kavējumiem būs attiecībā pret ūdens un kanalizācijas saimniecības uzņēmumiem un tad kā būs? Viņiem jau algas jāmaksā un darbība jānodrošina, neatkarīgi no krīzes. Un tad vienkārši abstrahēties, ka tas neietilpst valsts drošības un stratēģiskajās intereses – tā ir nekompetence,” sacīja Lembergs.

Tas pats attiecoties uz siltuma piegādi, atkritumu izvešanu un kaut vai kempingiem. “Tā kā es domāju, ka valdībai nav izpratnes par šo te saimniecību. [..] Tā ir tāda dziļa neizpratne un virspusēja pieeja,” uzsvēra politiķis.

Kā zināms, valdība sākotnēji izveidoja sarakstu ar 40 krīzē cietušajām nozarēm, kurās darbinieki var saņemt dīkstāves pabalstu. Vēlāk gan valdība atteicās no uzņēmēju dalīšanas pa nozarēm, nosakot vienotus kritērijus visiem. Tajā pašā laikā noteikts, ka dīkstāves pabalsts attieksies tikai uz privātajiem uzņēmumiem.

Foto: F64