• Tweet

Fragments no intervijas ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu.

“Man savulaik mācīja analizēt daudz un dažādus statistikas datus dažādos griezumos. Jebkurai situācijai var piemeklēt datus, ar kuriem var radīt iespaidu, ka notiek izaugsme. Jautājums ir par atskaites punktu. Ja jums pie algas pielikti 10 lati tad tas vēl nenozīmē, ka jūs esat kļuvuši turīgāki vai laimīgāki. Piemēram, jums pie algas pielika 10 latus, bet jūs pēc tam saslimstat. Jūs esat gatavs piemaksāt kaut vai divdesmit latus, lai tikai tiktu no slimības vaļā.

Mans vērtējums par notikušo pagātnē ir negatīvs un ļoti pesimistisks. Piemēram, ģimenē ir 10 bērnu. Katru gadu viens nomirst. Vai jūs teiksiet, ka tas ir normāli? Katru gadu Latvijā nomirst 20-30 tūkstoši potenciālā darbaspēka. Viņi nenomirst fiziski, viņi nomirst Latvijas valstij, jo valsti pamet, lai izdzīvotu. Ja kāds uzskata, ka šādi fakti ir valsts sasniegums, tad lai viņš tā arī domā. Es uzskatu, ka tā ir vislielākā traģēdija. Pēdējos divdesmit gados ekonomisko bēgļu skaits lēšamas ap 600 000, kas ir ap 22, 4% no Latvijas iedzīvotāju kopskaita 1990.gadā. Iedomājieties, kas notiktu, ja proporcionāli tikpat liela daļa iedzīvotāju būtu pametusi ASV, Ķīnu, vai Indiju! Piemēram, pēdējos 20 gados ASV būtu pametuši 56 miljoni iedzīvotāju, Ķīnu – 255 miljoni iedzīvotāju, bet Indiju – 190 miljoni*.

Vai tad arī ASV, Ķīna un Indija lielītos un teiktu: mēs esam veiksmes stāsts, jūs pārējā pasaule varat to atkārtot? Latvija 2004. gadā iestājās ES. Kāpēc iestājās? Tāpēc, ka politiskā elite uzskatīja, ka vajag pievienoties ES, un nav svarīgi kāpēc – galvenais pievienoties. Kāds ir rezultāts? Kopprodukts uz vienu iedzīvotāju Latvijā pieaudzis par 722 latiem. Šāds rezultāts panākts ņemot vērā, ka milzīgos apjomos samazinājies iedzīvotāju skaits. Savukārt Vācijā, palielinoties iedzīvotāju skaitam, kopprodukts uz vienu iedzīvotāju pieaudzis par 2249 latiem. Tas nozīmē, ka mēs, salīdzinot ar mūsu draugiem, kļūstam aizvien nabagāki. Bet doma iestājoties ES bija, ka mēs kļūsim tikpat bagāti kā viņi! Ja šobrīd aizbraukušie tomēr būtu palikuši Latvijā, tad bezdarbs pie mums būtu 20%. Tas nozīmē tikai to, ka Latvijas sociāli ekonomiskā politika ir cietusi pilnīgu krahu. Tie nav tikai pēdējie pieci, tie ir pēdējie divdesmit neatkarības gadi. Var jau mēģināt iestāstīt tautai, ka pie visa vainīgs ir oligarhs Lembergs. Kāds tam visam varbūt arī uz īsu brīdi noticēs.

Latvija glāba no zaudējumiem starptautisko finanšu oligarhiju, kas bija aizdevusi naudu Latvijas bankām. Tā nauda tika glābta un šo naudu samaksāja Latvijas tauta. Ja tas ir sasniegums, tad to var atzīmēt. Latvijā gan pazuda trīs bankas – „Pareks”, „Krājbanka” un „Hipotēku un Zemes banka”.

*

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Uldis Dreiblats, Ritums Rozenbergs