Lembergs: COVID-19 krīzes aizsegā valdība novēršas no bezdarbniekiem, invalīdiem un bērniem
Saskaņā ar valdības apstiprināto Finanšu ministrijas informatīvo ziņojumu “Par Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu un Kohēzijas fonda finansējuma pārdalēm un risinājumiem Covid-19 seku mazināšanai” lielai daļai ar uzņēmējdarbības veicināšanu un sociāliem mērķiem saistītām lietām atņemts finansējums. Tā vietā valdība izlēmusi sildīt citu valsts ekonomiku un ieguldīt naudu lietās, ko Latvija nemaz neražo. Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs uzskata to par nepareizu politiku, kam būs smagas sekas.
Uzskaitot to, kam tiek noņemta nauda, Lembergs norādīja, ka “Latvija izlēmusi sildīt ārvalstu ekonomiku” – nauda atņemta ļoti daudziem nozīmīgiem mērķiem un šajos valdības lēmumos nav saskatāms loģisks pamatojums.
“Kam tad tiek noņemta nauda? Tiek noņemta nauda kompetences centriem. Kāpēc jānoņem nauda kompetences centriem? Es to nesaprotu – tas ir pamats uzņēmējdarbības attīstībai. Tāpat vairāk nekā 7 miljoni eiro noņemti tādai nozīmīgai uzņēmējdarbības aktivitātei kā jaunu produktu ieviešana. Kāpēc jaunu produktu ieviešanai ir jānoņem naudu? Es to nesaprotu. Runa ir par produktiem, kas radīti Latvijā. Tātad, nevis ražoti Vācijā un mēs viņu pērkam, bet radīti Latvijā un vācieši tos pērk,” norādīja Lembergs.
Tāpat nauda atņemta bezdarbnieku apmācībām. “Krīzē viena daļa cilvēku zaudē ierasto darbu un viņiem ir vajadzīga apmācība, lai viņi varētu pārkvalificēties. Vai tad krīzē drīkst tam noņemt naudu? Katrā gadījumā izskaidrojuma tam nav,” uzsvēra politiķis.
Četri miljoni tiek noņemti arī biznesa inkubatoriem, kas, pēc Lemberga sacītā, ir uzņēmējdarbības pamatu pamats. “Kad uzņēmējs, piemēram, zaudē savu biznesu krīzes dēļ, viņam jau ir iemaņas. Viņš biznesa inkubatorā trīs gadus ar zināmu atbalstu var veidot jaunu biznesu. Tam tiek noņemta nauda. Tā ir tā sēklas nauda uzņēmējdarbībai un tā tiek atņemta. Tas ir tāpat kā bada cietējam atņem ēdamo,” uzskata Lembergs.
“Nākamais vispār ir kuriozs pēc manām domām – dzelzceļa elektrifikācijai tiek atņemti 350 miljoni eiro. Atņem kāda valdība? Kariņa valdība. Satiksmes ministrs kāds? Linkaits. Kāda partija pie varas? Jaunā konservatīvā partija. Bet šis pats Ministru kabinets ar rīkojumu šī gada 2020. gada 4. februāri ir apstiprinājis projektu “Nacionālais enerģētikas un klimata plāns 2021.-2030. gadam”. Tur ir ierakstīta dzelzceļa elektrifikācija, bet tagad pēkšņi tā tiek izsvītrota,” sacīja Lembergs.
Tā vietā Latvija cer iepirkt dīzeļvilcienus, kas ir pilnīgi pretēji enerģētikas un klimata plānam samazināt CO2 izmešus. “Kariņam vajadzētu iepazīties ar Latvijas starptautiskajām saistībām,” uzskata Lembergs, turpinot, ka viņš ar ļoti lielu pārliecību var pateikt, ka “Kariņš 2030. gadā nebūs šīs valdības ministrs, Linkaits nebūs šīs valdības satiksmes ministrs, Bordāns un Co nebūs valdībā”, un tad domāt, kā izpildīt starptautiskās saistības nāksies citiem.
Tāpat valdība nav atvēlējusi naudu darba drošības uzlabošanai un vecāka gada gājuma nodarbināto darbaspējai.
“Tad vēl noņem 5 miljonus eiro vispārējās izglītības infrastruktūrai. Bērni vairs nav jāmāca. Kā tā? Noņemta nauda digitālo metodisko līdzekļu izstrādei, bet tagad ir attālinātas mācības, arī jaunais izglītības saturs paredz digitālo virzienu būtisku attīstību,” uzsver politiķis.
“Nauda atņemta arī sociālajai uzņēmējdarbībai – ražotnēm, kur strādā invalīdi. Mēs tagad norakstām invalīdus vispār? Kur tad sabiedrības integrācija? Kur rūpes par vājāko? Kur sociālā politika? Tā ir atcelta sakarā ar Covid-19? Uz tā rēķina var risināt Covid-19 krīzes jautājumus?” sašutis bija Lembergs.
Tā vietā valdība izlēmusi naudu ieguldīt ārvalstu ekonomika, piemēram, 36 miljonus eiro atvēlēt tramvajiem, kurus Latvijā neražo.
“Lūk, tik ģeniāla mums valstī ir ekonomiskā politika, kā mēs visi varam pārliecināties informatīvajā ziņojumā, ko ir akceptējusi valdība,” ironiski piebilda Lembergs.
Foto: F64
Vēl par tēmu:
Joka pēc ierakstīts maksājuma mērķis var bloķēt maksājuma izpildi
Caur bankām tiek veikti tūkstošiem naudas pārskaitījumu, bet vairāki simti maksājumu ik dienu tiek aizturēti uz papildu pārbaudi, veicot darījumu uzraudzību atbilstoši normatīvo aktu prasībām....
Lasīt tālākLatvijas ekonomika stagnē, kamēr kaimiņi aug: arī 2025. gadā Latvijai prognozē zemāko IKP pieaugumu Baltijā
Pieaugoša ģeopolitiskā nenoteiktība un spriedze pasaules tirdzniecībā iezīmē arī 2025. gada ekonomisko ainavu Baltijā, liecina globālās risku pārvaldības kompānijas “Coface” jaunākais...
Lasīt tālākAS “Augstsprieguma tīkls” tarifa izmaksas saglabāsies nemainīgas; tarifs elektroenerģijas lietotājiem nepieaugs
Trešdien, 16. jūlijā, klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis tikās ar AS “Augstsprieguma tīkls” (AST) vadības pārstāvjiem, lai pārrunātu AST tarifu projektu 2026.–2028. gadam....
Lasīt tālākPlānotās izmaiņas skaidras naudas regulējumā neskars godprātīgos nodokļu maksātājus
Lai stiprinātu valsts spēju ierobežot ēnu ekonomiku, veidotu skaidras naudas aprites caurskatāmību un veicinātu labprātīgu nodokļu nomaksu, no 2025. gada 1. janvāra Latvijā stājās spēkā...
Lasīt tālākZZS: Latvijai stratēģiski svarīgu uzņēmumu iztirgošana nav pieļaujama
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) kategoriski iebilst pret Finanšu ministrijas ieceri biržā pārdot daļu no Latvijai stratēģiski svarīgiem uzņēmumiem – „Latvenergo” un „Latvijas Valsts...
Lasīt tālākEkonomikas ministrs: Rīgas siltuma tarifa paaugstināšanai nav pamata
Ņemot vērā publiski izskanējušo informāciju par AS “Rīgas siltums” plāniem palielināt siltumenerģijas tarifu, ekonomikas ministrs Viktors Valainis uzsver, ka no Ekonomikas ministrijas...
Lasīt tālākFM: Līdz ar ES fondu izdevumu kāpumu šā gada piecos mēnešos kopbudžetā 420 miljonu eiro deficīts
Atbilstoši Valsts kases datiem 2025. gada piecos mēnešos konsolidētajā kopbudžetā bija deficīts 419,8 miljonu eiro apmērā, turpretī maija beigās pērn kopbudžetā bija pārpalikums 253,2...
Lasīt tālākSamazinās administratīvo slogu digitālo platformu operatoriem
Trešdien, 25. jūnijā, Ministru kabinets izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotos grozījumus “Noteikumos par automātisko informācijas apmaiņu par pārdevējiem, kuri gūst ienākumus, izmantojot...
Lasīt tālākKrievijas un Baltkrievijas pilsoņi Latvijā nedrīkstēs iegādāties nekustamos īpašumus
Lai stiprinātu nacionālo drošību un novērstu iespējamo apdraudējumu tās interesēm, Saeima ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņēma jaunu likumu, kas paredz Krievijai un Baltkrievijai,...
Lasīt tālākSaeima noteic principu “parāds seko dzīvoklim” – atbildīgs būs jaunais īpašnieks
Par dzīvokļa parādiem atbildīgs būs tā jaunais īpašnieks, paredz Saeimā ceturtdien, 19.jūnijā, galīgajā lasījumā pieņemtie grozījumi Dzīvokļa īpašuma likumā. Tādējādi ieviests...
Lasīt tālāk