• Tweet

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) plānotās administratīvi teritoriālās reformas kritēriji neiztur nekādu kritiku, uzskata Ventspils mērs Aivars Lembergs.

Pēc Lemberga domām, VARAM piedāvājumu nevar pat nosaukt par administratīvi teritoriālo reformu, bet gan par vienkāršu robežu maiņu.

Viņš uzsvēra, ka, ņemot vērā Latvijas reģionu atšķirīgo attīstību, nav pamata ticēt, ka novadu reforma mazinās nevienlīdzību, kas norādīts, kā viens no reformas pamatmērķiem. Pēc politiķa sacītā, pašlaik viss liecina, ka Kurzeme Eiropas Savienības (ES) vidējo līmeni sasniegs tikai pēc 104 gadiem.

Tāpat neesot redzams, kā robežu pārcelšana mainīs pamatnostādnēs minētos nesasniegtos rezultātus. Kā piemēru Lembergs minēja ražošanas ēkas iespējamās atmaksāšanas periodu pie vidējās būvniecības cenas.

“Mārupes novada rūpnieciskās ēkas nomas maksa ir aptuveni 6 eiro par m2 mēnesī, un tam ir saprotams atmaksāšanas laiks – apmēram 15 gadi. Jelgavā arī ir rūpnieciskā ēka, ES finanšu atbalsta nav, atmaksas laiks milzīgs – ap 30 gadiem. Rēzeknē nomas maksa ēkai, kuru varēja izsolīt, ir 42 centi par kvadrātmetru. Atmaksāšanas laiks ir bezgalīgs jeb nesasniedzams. Un uzvarēja šajā konkursā kompānija, kurai gada apgrozījums ir 900 eiro. Izdariet no tā secinājumus. Vai mainīsies šī aina ražošanas ēku iznomāšanā, ja Rēzeknes pilsētu pievienos pie novada? Pēc visa spriežot [ministrija cer], ja saliks kopā, aina būs tāda, kā Mārupes novadā,” rezumēja Lembergs.

Tāpat politiķis uzsvēra, ka nav ņemtas vērā Eiropas Padomes (EP) Ministru komitejas rekomendācijas par pašvaldību robežu grozīšanu, tostarp attiecībā uz plašu un objektīvu izvērtējumu. “Vai šāds plašs izvērtējums ir veikts vai nav? Tas nav veikts, līdz ar to Latvija ir atkāpusies no EP Ministru komitejas ieteikuma. Var jau teikt, ka tas ir tikai ieteikums, bet tad nevajag stāties EP. Tad vajag izvēlēties – vai nu pieņem vispārējos demokrātijas principus, vai nepieņem tos,” komentēja Ventspils mērs.

Viņa ieskatā, VARAM nav apzinājusi novadu reformas potenciālos rezultātus. Piemēram, attiecībā uz iedzīvotāju skaita maiņu, mirstības un dabiskā pieauguma maiņu, kā arī to, kā robežu grozīšana risinās situāciju nodarbinātības jomā reģionos. Tā vietā salīdzināti tik absurdi rezultāti kā pašvaldību skaits pēc izdevumiem uz vienu izglītojamo. “Kāda jēga salīdzināt izdevumus uz vienu izglītojamo, teiksim, Ventspils novada nomali, kur ir tikai neliela skola, un pretī likt lielu vidusskolu pilsētā? Tas ir bezjēdzīgi. Salīdzināt var tikai salīdzināmas lietas,” norādīja Lembergs.

Pēc viņa sacītā, neesot saprotams arī tas, kā novadu reforma veidos vienotu administratīvo ekonomisko un saimniecisko vienību, radīs labākus priekšnosacījumus tautsaimniecības attīstībai un pakalpojumu pieejamībai iedzīvotājiem. Viens no mērķiem ir arī nostiprināt pašvaldību autonomiju un kapacitāti. “Ko maina robežas? Kāda tagad ir autonomija, tāda paliks arī turpmāk,” uzsvēra politiķis.

Tāpat novadu reforma sola pievilcīgāku vidi investīcijām un produktīvāku darbavietu radīšanu. “Produktīvu darba vietu rada uzņēmējs, nevis pašvaldība. Ja uzņēmējam ir zems darba ražīgums, mēs to nevaram ietekmēt, tāpat kā to, lai viņš maksātu konkurētspējīgu atalgojumu. Un rezultātā vēl samazināsies emigrācija. Robežu maiņa izmaina migrāciju? Piedodiet, nekas no tā nemainīsies,” secināja Lembergs.

Tajā pašā laikā Lembergs atzina, ka nešaubās par to, ka attiecībā uz novadu reformu politisks lēmums jau ir pieņemts. “Mēs neesam politikā pirmo dienu un labi saprotam politiskās dzīves realitātes. Bet laiks iet, un ir svarīgi, lai politiķi tomēr varētu pamatot savus izteikumus. Ja 60 pašvaldības desmit gadus neatbilst likumam, tad tas nav normāli – vai nu ir jāmaina likumu, vai jāveido pašvaldību struktūra,” uzskata politiķis.

Foto: F64