• Tweet

Arestētās mantas glabātāju tā dēvētajā Lemberga krimināllietā neviens neuzrauga, un viņam par glabāšanu nevienam nav jāatskaitās, secina Neatkarīgā, aptaujājot iestādes, kuru pienākums ir glabāt un uzskaitīt arestēto mantu.

Jāatgādina, ka Latvijas valsts uzticējusi glabāt dažādu uzņēmumu aktīvus daudzu miljonu apmērā Šveices advokātam Rudolfam Meroni.

Glabā taustāmo mantu

Kriminālprocesā arestētās mantas glabāšanas kārtību nosaka Ministru kabineta noteikumi Par rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu. No tiem izriet, ka arestētā manta tiek nodota glabāšanai vai nu Iekšlietu ministrijas pakļautības Nodrošinājuma valsts aģentūrai, vai procesa virzītājs to glabā savā seifā, vai arī lielas naudas summas pārskaita Valsts kases kontā. Šajos noteikumos nav atrunāta vērtspapīru, kapitāla daļu un patiesā labuma guvēja tiesību glabāšanas kārtība. Noteikumi neliedz nodot mantu glabāšanā trešajai personai, taču tie paredz glabāšanā nodotās mantas uzskaites kārtību.

Lai gūtu pilnīgu skaidrību, vai Nodrošinājuma valsts aģentūrā nenonāk arī atskaites par t. s. Lemberga krimināllietā arestētās mantas likteni, NRA.lv Nodrošinājuma valsts aģentūras direktoram Ērikam Ivanovam vaicāja, vai aģentūra uzrauga šajā kriminālprocesā arestēto mantu; cik tā maksā mantas uzraugam; cik bieži tiek veiktas pārbaudes par mantas stāvokli, tās pieaugumu, samazināšanos kopš aresta brīža; kā notiek arestētās mantas glabāšana un pārraudzīšana un kā notiek tās nodošana pēc tiesas galīgā nolēmuma; kā notiek arestēto akciju, uzņēmumu kapitāla daļu un patiesā labuma guvēja tiesību glabāšana.

Aģentūru darba uzraudzības nodaļas speciāliste Ieva Rekšņa skaidroja, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras glabāšanā nav saņemta manta, kas arestēta tā dēvētajā Lemberga krimināllietā. Arī atskaites par šajā krimināllietā glabāto mantu aģentūra nesaņemot. Viņa uzsvēra, ka aģentūras glabāšanā nonākot fiziski taustāmas lietas. Aģentūra uzņēmumu kapitāla daļas, akcijas, citus vērtspapīrus, patiesā labuma guvēja tiesības neglabājot. Par šādu vērtību glabāšanu viņa ieteica interesēties tādās iestādēs kā, piemēram, Valsts ieņēmumu dienests. I. Rekšņa uzsvēra, ka aģentūrai nodotā arestētā manta tiekot rūpīgi uzraudzīta un vismaz reizi gadā par tās stāvokli tiekot sniegtas atskaites.

Labuma tiesības neuzrauga

Neatkarīgā vaicāja VID, vai tas kontrolē kriminālprocesā arestēto uzņēmumu kapitāla daļu, akciju vai patiesā labuma guvēja tiesību vērtību izmaiņas, kāda ir ierastā prakse šādu aktīvu glabāšanā, vai šādu aktīvu glabātājam nebūtu regulāri valstij jāatskaitās par glabājamās mantas stāvokli, vai R. Meroni ir sniedzis atskaiti VID par glabājamās mantas stāvokli.

No VID Sabiedrisko attiecību daļas galvenās speciālistes Evitas TeicesMamajas Neatkarīgā saņēma šādu atbildi: «Pirmstiesas procesā arestu mantai uzliek ar procesa virzītāja lēmumu, kuru apstiprinājis izmeklēšanas tiesnesis. Pēc lēmuma par aresta uzlikšanu tas tiek nosūtīts izpildei attiecīgām iestādēm, piemēram, Uzņēmumu reģistram, kredītiestādei u. c. Kriminālprocesa likuma 28. nodaļā ir stingri reglamentētas tiesību normas par aresta uzlikšanu mantai pamatojumu, glabāšanu, atbildību par glabāšanu, protokolu par aresta uzlikšanu mantai saturu un citi jautājumi. Saskaņā ar Kriminālprocesa likumu VID nav pienākums kontrolēt un uzraudzīt aktīvus aresta laikā. Šādu kompetenci neparedz arī citi normatīvie akti, kas reglamentē VID darbību.»

Meroni kalpo bez maksas

Parasti atskaites tiek sniegtas tam, kurš apmaksā darbu. Mantas glabātāja darbs teorētiski būtu jāapmaksā un lēmums par apmaksāšanu būtu pēc likuma jāpieņem procesa virzītājam – Rīgas apgabaltiesai. Tā kā ar grāmatvedību un uzskaiti tiesas vietā nodarbojas Tiesu administrācija, Neatkarīgā tās direktoram Edvīnam Balševicam vaicāja, cik daudz un kad Tiesu administrācija ir maksājusi R. Meroni par mantas glabāšanu laika posmā no 2008. gada septembra līdz šai dienai, kādi R. Meroni tēriņi ir segti, vai kādas naudas viņam izmaksātas laika posmā no 2009. gada 16. februāra līdz šai dienai; kāda ir norēķināšanās kārtība ar mantas glabātājiem citos kriminālprocesos; vai mantas glabātājs atskaitās par mantas glabāšanu un mantas stāvokli.

No Tiesu administrācijas Projektu vadības un starptautiskās sadarbības nodaļas speciālistes Daces Ezerietes saņēmām šādu atbildi: «Attiecībā uz Rīgas apgabaltiesā pirmajā instancē iztiesājamo krimināllietu Nr. 12812001408, kuras iztiesāšana Rīgas apgabaltiesā sākās 2009. gada 16. februārī, Tiesu administrācija nav saņēmusi izpildei tiesas nolēmumus par arestētās mantas glabāšanas izdevumu segšanu un nav veikusi maksājumus par arestētās mantas glabāšanu. Tiesu administrācija nav segusi arī citu veidu izdevumus Šveices advokātam Rudolfam Meroni. Informējam, ka rīcību ar lietiskajiem pierādījumiem un arestēto mantu, t. sk., to glabāšanas vietu un kārtību, nosaka Ministru kabineta noteikumi. Saskaņā ar minētajiem noteikumiem rīcība ar arestēto mantu, t. sk., tās glabāšanas izdevumu segšana, neietilpst Tiesu administrācijas kompetencē.»

Arī zvērināts advokāts Dr.iur. Jānis Rozenbergs apgalvoja, ka nezina, vai R. Meroni pakalpojumus kāds apmaksā: «Man nav zināms, ka procesa virzītājs pirmstiesas procesā vai arī vēlāk tiesa būtu jebkad lēmusi jebko par Meroni atlīdzības noteikšanu par akciju glabāšanu. Līdz ar to es šobrīd teiktu, ka Meroni to dara bez maksas un tas ir smags un nepateicīgs slogs. Savukārt, ja Meroni, izmantojot savu glabātāja statusu, pats pēc saviem ieskatiem pamanās nodrošināt sev atlīdzību tādā apmērā, kādu uzskata par taisnīgu un pareizu, tad uz šādu rīcību un naudas saņemšanu, cik es zinu, neviens viņu nav pilnvarojis.»

Nevienam neinteresē

Advokāts pieļāva, ka līdz šim neviens pat nav mēģinājis aprēķināt, cik lielas vērtības Latvijas valsts ir nodevusi glabāšanā Šveices advokātam: «Jautājums ir par to, kā to mērīt. Ja pieņemtu, ka glabāšanā viņam nodotas vienīgi dažādu ārvalstu uzņēmumu akcijas, tad var mēģināt saskaitīt šo akciju nominālvērtību, un tur nekas liels nesanāks. Ja savukārt pieņem, ka kompānijām, kuru akcijas ir arestētas un nodotas Meroni glabāšanā, kaut kas pieder, un vairumā gadījumā tā arī ir, tad var mēģināt saprast, kas ir šīm kompānijām piederošo aktīvu vērtība, kas savukārt varētu izrādīties visai liela. Tajā pašā laikā nevar aizmirst, ka kompānijām, kuru akcijas ir arestētas un nodotas Meroni glabāšanā, ir ne tikai aktīvi, bet, visticamāk, arī kādas lielākas vai mazākas saistības. Nedomāju, ka kāds ir mēģinājis nodarboties ar šiem aprēķiniem, arī es to neesmu darījis un arī nedomāju, ka es to varētu izdarīt, jo man nav nedz ticamu datu par šo kompāniju finanšu stāvokli, nedz arī pietiekamas zināšanas, lai veiktu adekvātu un pamatotu uzņēmumu vērtības noteikšanu.