• Tweet

Latviju līdz ar vairākām citām Eiropas Savienības (ES) valstīm ES konkurences komisārs Hoakins Almunija nosauca par valsti, kurā no 2004. gada līdz 2011. gadam tikusi konstatēta aizliegta vienošanās cukura tirgū.

 Latvijas iedzīvotāji savukārt ir sašutuši, ka kopš iestāšanās ES cukura cena kāpusi teju par trešdaļu.

Tirgū kartelis

«Vairāku Eiropas Savienības valstu cukura ražotāji ir apvienojušies kartelī,» kustības Efficient Consumer Responce Eiropas konferencē paziņoja H. Almunija. Viņš gan neatklāja uzņēmumu nosaukumus. Tā kā Latvijā kopš ES īstenotās cukura reformas šī saldviela vairs netiek ražota, teorētiski Latvijas uzņēmumi nevarētu būt vainīgo sarakstā. Tomēr H. Almunija atgādināja, ka konkurenci uzraugošās institūcijas no 2004. gada līdz 2011. gadam Vācijā, Austrijā, Ungārijā, Rumānijā un Latvijā ir konstatējušas astoņus aizliegtas vienošanās darījumus cukura tirgū.

«Vienīgais līdz šim ar cukura tirgu saistītais konkurences tiesību pārkāpums Latvijā bija 2004. gadā konstatētā aizliegtā vienošanās starp a/s Liepājas cukurfabrika un SIA Greis Loģistika, tomēr šis pārkāpums tika īstenots vēl pirms Latvijas iestāšanās ES un pirms ES cukura reformas. Par šobrīd veiktās Eiropas Komisijas izmeklēšanas detaļām Konkurences padomes rīcībā oficiālas informācijas nav,» Neatkarīgajai uzsvēra Konkurences padomes (KP) priekšsēdētāja palīdze sabiedrisko attiecību jautājumos Inita Kabanova.

Uzcenojums bijis pat 56 procenti

Pirms trim gadiem gan ES, gan Latvijas cenu apkopotāji ar izbrīnu secināja, ka Latvijā, kurā maksātspēja un dzīves līmenis nav augstākais, iedzīvotāji pērk teju dārgāko cukuru ES. Par to ieinteresējās arī KP, kura 2010. gadā veica pastiprinātu cukura tirgus uzraudzību. Padome konstatēja, ka Latvijā augstās cukura cenas palīdzējusi noturēt patērētāju lojalitāte tieši Latvijā ražotajam cukuram. Iedzīvotāji bija gatavi iegādāties Latvijā ražotu cukuru par augstu cenu, pat neraugoties uz to, ka veikalos vienlaikus bija arī lētāks importa cukurs. Pircēju lojalitāti Jelgavas cukuram veicināja fakts, ka rūpnīca jau uz to brīdi bija pārtraukusi ražošanu un veikalos bija pieejamas vien pēdējās šajā cukurfabrikā saražotās cukura paciņas.

KP, izvērtējot tirgus dalībnieku cenu noteikšanas stratēģijas, secināja, ka vairumtirgotāju piemērotā minimālā uzcenojuma amplitūda cukuram ir bijusi no 7 līdz 35 procentiem, savukārt lielveikali piemērojuši uzcenojumu robežās no 4 līdz 56 procentiem.

Par to, ka lielveikali piemēro uzcenojumu, netieši liecina arī Ekonomikas ministrijas šogad veiktais cenu monitorings, jo baltais cukurs Dansukker janvārī maksāja no 0,78 latiem kilogramā (IKI Daugavpilī) līdz 0,99 latiem kilogramā (ELVI Lāčplēša ielā Rīgā). Aprīlī cenu amplitūda jau bija mazāka (no 0,86 līdz 0,89 Ls/kg), taču tas nenozīmē, ka cukurs veikalos maksātu lētāk. No 15 apsekotām tirdzniecības vietām tikai vienā veikalā cukura cena triju mēnešu laikā bija samazinājusies.

Reforma izgāzusies

Lai gan pirms ES cukura reformas īstenošanas 2005. gadā tika apgalvots, ka tā ļaus iegādāties patērētājiem cukuru par zemāku cenu, īstenībā šī saldviela ir kļuvusi tikai arvien dārgāka. Latvija no cukura ražotājvalsts reformas rezultātā ir kļuvusi par cukura importētājvalsti ar visām no tā izrietošajām sekām. 2005. gadā, kad cukuru ražoja gan Liepājas cukurfabrika, gan Jelgavas cukurfabrika, cukura vidējā mazumtirdzniecības cena bija 0,66 lati kilogramā, savukārt pērn – 0,84 lati kilogramā. Šobrīd baltais cukurs no Polijas, Zviedrijas, Dānijas vai Lietuvas veikalos nopērkams no 0,59 līdz 1,15 latiem kilogramā.

Tiesa, pēdējo septiņu gadu laikā vairākkārt tika mainīta arī PVN likme, taču tās ietekme nav bijusi tik liela, lai cukura cena pieaugtu par 27 procentiem.

«Salīdzinot vidējās mazumtirdzniecības cenas dažādās valstīs, redzams, ka zemākās cenas biežāk atrodamas tajās valstīs, kur ir vairāku uzņēmumu ražotnes, kā arī zemāka pirktspēja. Latvijā cukura ražotņu nav, taču, ņemot vērā iedzīvotāju gatavību par vietējās izcelsmes ražojumiem maksāt vairāk, nav pamata uzskatīt, ka, piemēram, vienas cukura ražotnes darbības turpināšana Latvijā būtu varējusi būtiski ietekmēt cukura realizācijas vidējo mazumtirdzniecības cenu Latvijā,» secināja KP.

Toreiz KP arī konstatēja, ka Eiropas cukura tirgū problēmas rada noteiktās cukura kvotas un augstā ievedmuita. Par konstatētajām problēmām KP informēja Zemkopības ministriju, kas vērsās Eiropas Komisijā. Vienlaikus KP vērsās Eiropas Komisijas Konkurences direktorātā ar lūgumu pārbaudīt, vai nepastāv konkurences tiesību pārkāpumi šajā tirgū, stāstīja I. Kabanova. Iespējams, atbilde uz šo KP lūgumu ir šobrīd EK veiktā pastiprinātā cukura tirgus uzraudzība.

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde