Latvijas iedzīvotāji Eiropas Savienībai tic vairāk
Latvijas iedzīvotāji ir pesimistiski gan par iespējām atrast Latvijā labu darbu, gan par mūsu valsts ekonomisko izaugsmi un jo īpaši par savas ģimenes materiālo stāvokli. Zināms glābiņš tiek saskatīts vienīgi Eiropas Savienības atbalstā, jo tam tic daudz lielāks iedzīvotāju skaits.
Neraugoties uz vienu no zemākajiem dzīves līmeņiem Eiropas Savienības valstu saimē, Latvijas iedzīvotāji tomēr ir vieni no optimistiskākajiem jautājumā par Eiropas Savienības (ES) nākotni. Tā liecina Eurobarometer aptaujas rezultāti. 59% Latvijas iedzīvotāju uz jautājumu par ES nākotnes perspektīvām ir atbildējuši pozitīvi, bet bažas par savienības tālāko likteni pauž tikai 39% respondentu.
Pašmāju procesus Latvijas sabiedrība vērtē daudz skeptiskāk. Piemēram, teju 70% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka iespējas atrast Latvijā labu darbu ir tuvas nullei. Tā liecina DNB Latvijas barometrs.
Lai gan eksperti cenšas akcentēt, ka pēdējo mēnešu laikā iedzīvotāju noskaņojums ir sācis uzlaboties, tomēr kopumā tas ir stabili pesimistisks. DNB Latvijas barometrs uzrāda, ka Latvijas iedzīvotāju noskaņojums ir mērāms ar mīnus 21 punktu. Iedzīvotāji nav sajūsmā arī par to, kā attīstās notikumi Latvijā. Par pareizu situācijas virzību uzskata tikai aptuveni 25% vērtētāju. Aptuveni tikpat neliels ir to cilvēku skaits, kas cer, ka pēc gada ekonomiskā situācija valstī būs uzlabojusies. Savukārt kopējo ekonomisko stāvokli valstī par sliktu atzīst vairāk nekā puse jeb aptuveni 57% respondentu.
Viskritiskākais viedoklis iedzīvotājiem ir par viņu ģimenes materiālo stāvokli: jau ilgstoši to kā sliktu vērtē divas piektdaļas aptaujāto, un tikai 10% to uzskata par kopumā labu.
«Neraugoties uz ģimenes materiālā stāvokļa vērtējuma nelielo pasliktinājumu pēdējos mēnešos, tas joprojām tiek vērtēts optimistiskāk nekā pirms gada. Un tam ir arī pamats – nodarbinātības, vidējās algas un iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmes samazinājuma dēļ maciņu saturs ir papildinājies krietni straujāk nekā iepriekš,» norāda Latvijas Bankas ekonomiste Agnese Bičevska.
Ekonomiste Raita Karnīte komentē: «Personīgās situācijas vērtējums parasti ir sliktāks nekā kopējā stāvokļa analīze. Iespējams, ka negatīvos vērtējumus par ģimenes materiālo stāvokli un darbu sekmē sava potenciāla pārvērtēšana vai kļūdains ienākumuizdevumu novērtējums.»
To, ka ES virzienā Latvijas iedzīvotāji raugās cerīgāk nekā uz pašmāju procesiem, apliecina arī Eurobarometer dati. Ekonomisko situāciju kā labu Latvijā novērtējuši tikai 20% iedzīvotāju, bet 78% to vērtē klaji negatīvi. Vislielākās bažas Latvijas iedzīvotājiem rada bezdarba draudi (55%), kopējā ekonomiskā krīze (38%), kā arī nepārdomātā nodokļu politika (21%).
Interesanti, ka mūsu kaimiņi par savu valsti ir daudz labākās domās. Par Lietuvas ekonomisko situāciju pozitīvi ir noskaņoti 29% iedzīvotāju, bet Igaunijā pat 41% iedzīvotāju ir gatavi atzīt, ka valsts ekonomiskā situācija ir laba.
Jāpiebilst, ka vispozitīvāk par savas valsts ekonomisko situāciju ir noskaņoti zviedri (80%), vācieši (77%) un Luksemburgas iedzīvotāji (75%), bet pesimistiskākie Eiropas Savienībā ir Grieķijas un Kipras iedzīvotāji, kur tikai 2% devuši pozitīvu vērtējumu, kā arī Spānijas sabiedrība, kur tikai 1% iedzīvotāju atzinīgi vērtē ekonomiskos procesus.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h
Rīgas pašvaldības Ārtelpas un mobilitātes departaments informē, ka ceturtdien, 2. aprīlī, uz Dienvidu tilta estakādēm atjaunos maksimālo atļauto braukšanas ātrumu 70 km/h. Zīmju nomaiņu...
Lasīt tālākLieldienās ikviens aicināts uz plašu kultūras pasākumu programmu Rīgā
Ar plašu pasākumu programmu, kas iekļauj koncertus, radošās darbnīcas, šūpošanos un citas aktivitātes, galvaspilsētā kopā svinēsim Lieldienas. Koncerti Lielajā piektdienā Lielajā piektdienā,...
Lasīt tālākNo nākamā gada aizsardzības finansējumu palielinās līdz 5% no IKP
Saeima ceturtdien, 26.martā, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kas paredz palielināt valsts aizsardzības finansējumu līdz vismaz 5% no iekšzemes...
Lasīt tālākLatvijā nokritušais drons identificēts kā Ukrainas izcelsmes
Naktī uz trešdienu, 25. martu, Latvijas gaisa telpā ielidojušais bezpilota lidaparāts, izvērtējot atrastās atlūzas, ir identificēts kā Ukrainas izcelsmes drons. Nacionālie bruņotie...
Lasīt tālākLatvijas gaisa telpā ielidojis un nokritis drons
Gaisa spēki ir identificējuši ārvalsts bezpilota lidaparāta ielidošanu Latvijas gaisa telpā no Krievijas. Agrīnās brīdināšanas sistēmās konstatēta eksplozijai līdzīga skaņa Krāslavas...
Lasīt tālāk96,8% valstspilsētu iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā
96,8% aptaujāto valstspilsētu1 iedzīvotāju ir apmierināti ar dzīvi savā pilsētā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) veiktais apsekojums. Ar dzīves kvalitāti savā pilsētā...
Lasīt tālākRīgā pēc ziemas sezonas sakopta vairāk nekā trešdaļa brauktuvju; aktīvi tīra ietves un parkus
Jau trešo nedēļu Rīgā turpinās ielu un teritoriju sakopšanas darbi, kuru laikā tiek savākts ziemas uzturēšanā izkaisītais pretslīdes materiāls, un patlaban ir sakopta vairāk nekā trešā...
Lasīt tālākSaeima nosoda padomju režīma laikā pielietotās represīvās psihiatrijas metodes
Atzīstot nepieciešamību atjaunot vēsturisko taisnīgumu attiecībā uz represētajām personām un novērst tām nelabvēlīgās tiesiskās sekas, Saeima ceturtdien, 19.martā, pieņēma deklarāciju...
Lasīt tālākBīstamu bojājumu dēļ līdz 1. maijam slēgta Kaņiera niedrāju laipa Ķemeru Nacionālajā parkā; uzsākti steidzami remontdarbi
Ziema nav saudzējusi Kaņiera ezera Niedrāja laipu. Dabas aizsardzības pārvalde (pārvalde) informē, ka pēc ziemas, veicot objekta pārbaudi, laipai konstatēti būtiski konstrukciju bojājumi,...
Lasīt tālākSaeimas komisija trešajā lasījumā atbalsta sodus par intīmu materiālu izplatīšanu bez tajos redzamās personas piekrišanas
Lai stiprinātu cietušo aizsardzību, veicinātu drošāku un atbildīgāku digitālo vidi, kā arī sabiedrības informētību par tiesībām uz privātumu, Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 10. martā,...
Lasīt tālāk