• Tweet

Nabadzības un sociālās atstumtības riskam Latvijā pakļauti 38 procenti iedzīvotāju, liecina Eurostat dati. Sliktāka situācija ir vien Bulgārijā un Rumānijā, kur nabadzība apdraud ap 40 procentiem cilvēku. Labklājības ministrija (LM) gan uzsver: šie dati nenozīmē, ka tik liela daļa iedzīvotāju Latvijā arī ir nabadzīgi.

Pētot nabadzības izplatību, tiek ņemti vērā dažādi kritēriji, piemēram, vai cilvēki var apmaksāt noteiktus pakalpojumus, laikus samaksāt komunālos maksājumus, vai ir pietiekami nodrošināta pārtika – vai ir iespēja katru otro dienu ēst putnu, liellopu gaļu vai zivis, vai mājsaimniecība var atļauties segt neparedzētus izdevumus no sava budžeta 170 latu apmērā un citi dati, kas automātiski nenozīmējot nabadzību. Ja ģimenes to nevar nodrošināt, tiek uzskatīts, ka cilvēki atrodas uz nabadzības sliekšņa. No Eurostat datiem izriet, ka daudzās valstīs pārsteidzoši liels cilvēku skaits dzīvo šādā situācijā, arī valstīs, kur pieņemts uzskatīt, ka nabago nav, piemēram, Austrijā, Dānijā un pat Norvēģijā un Šveicē.

Eiropas Savienības (ES) statistikas biroja Eurostat dati (tiesa, tie ir par 2010. gadu) rāda, ka Latvijā gandrīz 40 procenti iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam.

Kopš 2009. gada trūkuma apdraudēto iedzīvotāju skaits pieaudzis par procentu. Vissmagākajā situācijā ir bērni vecumā līdz 17 gadiem – nabadzības riskam pakļauti 42 procenti bērnu. Lietuvā nabadzības riskam pirms gada bija pakļauti 33,4 procenti, Igaunijā – 21,7 procenti iedzīvotāju. Dati liecina, ka Lietuvā situācija pasliktinājusies, bet Igaunijā uzlabojusies. Kopumā Eiropā situācija pasliktinājusies. No 27 ES valstīm labāka situācija ir Čehijā, kā arī Zviedrijā, Nīderlandē, Austrijā, Somijā. Paradoksāli, tomēr Eurostat dati rāda, ka Čehijā nabadzības riskam pakļauto skaits ir mazāks pat nekā Norvēģijā un Šveicē (lai arī tās nav ES, tomēr dati iekļauti arī par šīm valstīm).

Pēc Eurostat metodikas, par pakļautiem nabadzības riskam uzskata ļaudis, ja viņi dzīvo mājsaimniecībā, kuras ienākumi ir zemāki par nabadzības slieksni, kas noteikts 60 procentu no vidējiem ienākumiem attiecīgajā valstī. Latvijā šis nabadzības riska slieksnis 2010. gadā bija 149 lati mēnesī. Eiropas statistiķi pēta arī materiālās nenodrošinātības līmeni – tiek uzskaitītas tās mājsaimniecības, kuras nevar atļauties četrus no deviņām precēm vai pakalpojumiem, piemēram, segt komunālos maksājumus un norēķināties par pirkumiem kredītā; finansiāli atļauties uzturēt mājokli siltu; atļauties segt neparedzētus izdevumus 170 latu apmērā no pašu līdzekļiem viena mēneša laikā; ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis katru otro dienu. Arī ģimenes, kuras nevar atļauties vieglo automobili, veļas mazgājamo mašīnu, krāsu televizoru un telefonu, tiek uzskatītas par materiāli nenodrošinātām. «Materiālā nenodrošinātība ir relatīvs rādītājs, un tas automātiski neliecina par nabadzību, bet gan norāda uz mājsaimniecību spēju sev nodrošināt noteiktu dzīves līmeni,» skaidro LM speciāliste Marika Kupče. Iedzīvotāju nespēja segt dažādus izdevumus aizvien pieaug.

Atšķiras rādītāji, cik iedzīvotāju pakļauti nabadzības riskam pirms un pēc pabalstu saņemšanas, tāpēc LM uzsver, ka pēc dažādu sociālo pabalstu, pensiju un citas atlīdzības saņemšanas 2010. gadā nabadzības riskam bija pakļauti 19 procenti iedzīvotāju. Situācijā, ja šāda atbalsta nebūtu, uz nabadzības riska robežas nonāktu teju puse Latvijas iedzīvotāju. 2010. gadā sniegtā atbalsta ietekme ir lielākā kopš 2004. gada.

***

Nabadzības risks (iedzīvotāju īpatsvars, %)

Vidēji ES 23,4

Beļģija 20,8

Bulgārija 41,6

Čehija 14,4

Dānija 18,3

Vācija 19,7

Igaunija 21,7

Īrija 25,7*

Grieķija 27,7

Spānija 25,5

Francija 19,3

Itālija 24,5

Kipra 22,2*

Latvija 38,1

Lietuva 33,4

Ungārija 29,9

Nīderlande 15,5

Austrija 16,6

Polija 27,8

Portugāle 25,3

Rumānija 41,4

Slovākija 20,6

Zviedrija 15

Lielbritānija 23,1

Islande 14,3

Norvēģija 14,9

Šveice 14,1

* Dati par 2009. gadu

Avots: Eurostat

Avots: nra.lv /Inga Paparde