• Tweet

Latvijā sporta būvju nepietiek, bet no esošajām labā stāvoklī ir 62 procenti, atzīst viena no sporta nozares kurētājām – Izglītības un zinātnes ministrija (IZM). Diemžēl līdz šim to celtniecība notikusi visai haotiski, nereti neizvērtējot ne būves lielumu, ne potenciālo noslogojumu.

Rezultātā: ir vietas, kur sporta objektu trūkst, un «ir stadioni, kur ganās kazas», par situāciju ironizē Latvijas Sporta federācijas padomes prezidents Andris Kalniņš.

IZM solās esošo situāciju mainīt. Pirmais solis esot tikko izstrādātā Valsts un pašvaldību nozīmes sporta infrastruktūras attīstības koncepcija, kurā saliktas pa plauktiem esošās sporta bāzes un plānota turpmākā to celtniecība un finansējums. To, ka jauni sporta objekti noteikti vajadzīgi, liecinot tas, ka pusei Latvijas skolēnu fiziskā sagatavotība ir zem vidējā līmeņa. Lai uzlabotu jaunās paaudzes sportisko stāju, valstij jāuzņemas šīs jomas attīstība, pausts dokumentā.

Spēj turīgās pašvaldības

Saskaņā ar koncepciju: tuvāko piecu līdz septiņu gadu laikā nepieciešams uzcelt 70 jaunu sporta zāļu un 50 esošās – rekonstruēt, izveidot 70 jaunu laukumu un astoņus atjaunot. Tam gan nepieciešams apmēram 64 miljoni latu, tāpēc jāmaina līdzšinējā finansējuma piesaistes sistēma. Pašlaik sporta objektus ceļ lielākoties par pašvaldību vai privāto investoru naudu. Dažkārt gan vietvaras pamanās piesaistīt šiem objektiem videi vai veselībai paredzēto projektu naudu, taču jaunu būvniecību spēj sākt vien turīgākās pašvaldības, piemēram, Salaspils novads, kurš gada laikā plānojis uzcelt jaunu sporta halli par vairāk nekā trim miljoniem latu. Iecere briedusi jau sen, taču nopietni tai ķērušies klāt tikai pirms diviem gadiem. «Iedzīvotāju skaits aug, nu jau sasniedzis 23 000, un esošās sporta zāles vairs nespēj uzņemt visus sportot gribētājus,» projekta nepieciešamību argumentē Salaspils novada pārstāve Lolita Trukšāne.

Būs stingri kritēriji

To, kur turpmāk notiks būvniecība, noteiks pēc stingriem kritērijiem, piemēram, ņemot vērā iedzīvotāju skaitu, izglītojamo skaitu, tuvumā esošās sporta būves, kā arī sabiedrības ieinteresētību, uzsver IZM Sporta un jaunatnes departamenta pārstāvis Edgars Severs. Tik stingrs vērtējums tāpēc, lai izvairītos no iepriekšējo gadu pieredzes, kad pašvaldības «būvēja sporta zāles voluntārā veidā – pamatojoties uz sava novada attīstības plānu, piesaistot Eiropas Savienības fondu līdzekļus un privātās investīcijas». Rezultāts zināms – daudzviet iedzīvotāju skaits sarucis, jaunieši izbraukuši, sporta zāles netiek pilnībā noslogotas un ar apsaimniekošanu nav viegli. A. Kalniņš pasmīn, ka jau ir daudz sabūvēts, taču nenoliedzami šur un tur pilnīgi nesaimnieciski: «Trūka kopredzējuma un plānošanas. Nauda bija, to tērēja, kā izrādās, dažviet pa tukšo, bet vainīgo jau nav.» Arī Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomnieks sporta jautājumos Guntis Apīnis novērojis, ka līdz šim pašvaldības darījušas, kā gribējušas, tāpēc turpmāk vajadzīgi eksperti, kas pievilktu grožus un noteiktu, kur un cik lielu būvēt. Bez skaidriem noteikumiem un valsts līdzdalības tas neesot iespējams.

Skolām trūkst visvairāk

E. Severs norāda, ka tomēr visakūtāk trūkst sporta būvju pie izglītības iestādēm: aptuveni 30% mācību iestāžu būtu vajadzīgas jaunas sporta zāles, bet no esošajām tikai puse ir labā vai ļoti labā stāvoklī. G. Apīnis atzīst, ka ir jau saprotami – ik skola gribētu sev sporta zāli, taču – ja novads nav liels, pilnīgi pietiek ar vienu sporta halli, kā tas ir Cesvainē. Taču vajadzīgas ne tikai zāles, bet objekti brīvā dabā – veloceliņi, slēpošanas trases, futbola laukumi. Pašlaik vērojamā «iecentrēšanās» uz hallēm, kur viss ir telpās, bet laukā nav nekā, nav tas labākais risinājums. Vajagot rūpīgāku plānošanu.

«Lai izvērtētu, kur tiešām vajadzīgs remonts vai jaunas zāles būve, tuvākajā laikā uzsāks sporta bāzu un būvju auditēšanu, lai precizētu datus par to skaitu, stāvokli un atrašanās blīvumu,» par tālāko teic IZM pārstāvis E. Severs.

Avots: nra.lv /Aisma Orupe