• Tweet

Izglītības jautājumi krustugunīs nonākuši gan saistībā ar pašā Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM) notiekošo, gan pieteiktajām reformām, gan arodbiedrību prasīto pedagogu algu palielināšanu.

Runājot par pēdējo, pēc kāda pedagoga reālās algas lapiņas ieraudzīšanas izglītības ministrs Roberts Ķīlis kļuva ļoti domīgs un strikti noteica: tā nevar būt! Par to, kā būt, intervija ar R. Ķīli.

– Par iespējamu naudas izsaimniekošanu esat rosinājis disciplinārlietu pret IZM valsts sekretāru (VS) Mareku Gruškevicu un viņa vietnieci Ingu Štāli. Tehnikas iepirkumos par 9 miljoniem latu pēc konkursa viņi piekrituši mainīt specifikācijas bez ekspertu slēdziena, bet esat paudis, ka tiek vērtēti arī citi gadījumi, kad līdzekļi, iespējams, izlietoti izšķērdīgi. Jūsuprāt, tā ir vienkārši nolaidība vai tur vīd kāda shēma?

– Disciplinārlietas gaitā pētīs arī citu cilvēku atbildību, jo viņi nav vienīgie, kas tā vai citādi ir iesaistīti. Šis nav arī vienīgais šādas struktūras notikums – bijis arī cits konkurss par IT konsultācijām, kur pēc konkursa beigām uzvarētājs vēlējās samainīties vietām ar apakšuzņēmēju. Tur vajadzēja veikt būtiskus līguma grozījumus, citādi uzraugošās institūcijas var neatzīt esošos līgumus un pateikt, ka tās nav attiecināmās izmaksas un summa, kas šajā gadījumā bija pusmiljons latu, un maksājamas no budžeta. Tā ir budžeta nelietderīga izmantošana.

– Bet kādi varētu būt šādas rīcības iemesli?

– Iepirkumu uzraudzības birojs, Finanšu ministrija jau atzinuši, ka tas nav pareizi, un disciplinārlietas uzdevums ir noskaidrot, kas ir šādas rīcības pamatā. Mans minējums pagaidām ir, ka tā tas varbūt bija ierasts, līdz šim tā virspusīgi tas ir laists, nav pieskatīts.

– Tikai nevērība? Ir sajūta, ka kaut kas tiek noklusēts, nepateikts līdz galam.

– No manas puses – nē. Šajos mēnešos ir bijuši tik daudzi tādi vadības lēmumi, ka tā to nevar turpināt!

– Jau pērn abi piesaistīja uzmanību, kad M. Gruškevics deklarēja 2010. gadā I. Štālai uzdāvināto apvidus auto VW Touareg par 25 000 eiro. Šādas dāvanas, šiks dzīvesveids, zīmola apģērbs, dārgie, tālie braucieni vērotājam no malas var rosināt aizdomas par kādām shēmām IZM paspārnē.

– Tur, kur tiek izmantota nodokļu maksātāju nauda, šādām aizdomām vienmēr ir vieta, pat tad, ja kādā brīdī nekas nav atklāts. Tas, protams, ir interesanti, ka ir, piemēram, finanšu ministrs – pieticīgs no visām pusēm – un ir ierēdņi ar vairākiem desmitiem tūkstošu latu uzkrājumiem. Tas raisa zināmas pārdomas, neizpratni, lai gan visu laiku ir sniegtas amatpersonas deklarācijas. Iepriekšējie ministri gan arī izrādīja interesi par VS darbību. Saprotot, cik tas var būt piņķerīgs un garš stāsts, kas bijis agrāk, man ir svarīgi koncentrēties uz to, kas noticis manā laikā.

– Situācija izskatās tāda, ka visu laiku bijušas kaut kādas aizdomas, kuras nevarēja pierādīt, un beidzot atrasts, pie kā formāli pieķerties.

– Nu jā. Bet laikam tas ir to vērts? No kaut kurienes jāsāk. Jau no manas pirmās darba dienas cilvēki stāstīja, ka ir šis un tas, bet pierādījumus nekādus nenesa. Uzklausīju tikai aizdomas un minējumus, neko konkrētu. Bet, ja ir notikušas kādas nelikumības, aiziet, skatāmies! Bet, ja man neiedod neko, no kā sākt, šādas runas jāuzņem ar zināmu skepsi, jo cilvēki, tādos amatos esot ilgstoši, pieņem arī lēmumus, kas kādam nepatīk, un tikpat labi cilvēku var arī apmelot.

Manas šaubas par Mareka tālāku darbību saistītas ar klasiskiem vadības tipa lēmumiem – tā nevar vadītāji iestādē rīkoties!

– Ņemot vērā to, ka ierēdņus nevar tik vienkārši atbrīvot, viņš tagad tiks kaut kur aizrotēts uz gana augstu amatu, lai gan esat atzinis viņu par nekompetentu. Būtībā – kaut kam jāiesmērē. Privātajā sektorā būtu uzreiz ārā, un viss!

– Protams!

– Nedomājat, ka sistēma ir jāmaina?

– Ar darbiniekiem tā nebūtu – jautājums būtu izsmelts, bet ar civildienesta ierēdņiem ir tā. Tāpēc jau ZRP programmā bija piedāvājums atteikties no ierēdņa statusa, no civildienesta. Valdībai tas nebija primāri, nav nonācis darba kārtībā.

– Noraidīts vai nav virzīts?

– Ir virzīts.

Bet jebkura disciplinārlieta nebeidzas ar to, ka cilvēks tiek aizrotēts. Tās laikā var noskaidroties citas lietas, par ko arī var rosināt disciplinārlietu vai dienesta pārbaudi. Šo pārbaužu rezultātā var būt rājieni – trīs rājieni, un viss beidzies! Nav jābūt smagiem pārkāpumiem, bet pietiek ar rājieniem.

– Tātad mērķis ir trīs rājieni?

– Jūs prasījāt, vai ir lietas vēl. Saku: ir. Ja tajās atklāsies nolaidība, kuras rezultātā var pat neiestāties kādas kaitīgas sekas, bet, piemēram, radīti kādi riski, tas nav neiespējami. Tas vienkārši prasīs ilgāku laiku, bet, ja būs situācija ar atkārtotiem tamlīdzīgiem lēmumiem, būs skaidrs, ka nevar turpināt strādāt.

– Kāda bijusi koalīcijas partneru attieksme pret atteikšanos no ierēdņa statusa?

– Rezervēta. To neuzskata par prioritāti. Tā būtu liela revolūcija valsts pārvaldē, atkristu smagnējās procedūras, kas sargā ierēdņus.

– Kvalitatīvi ko valsts pārvalde iegūtu?

– Vieglāku pieņemšanu un atlaišanu no darba. Līdz šim – ja vajadzēja darīt kaut ko jaunu, nevarējāt nomainīt vienu darbinieku ar citu, lai pieņemtu darbā jēdzīgu cilvēku, bet tika radīta jauna struktūrvienība, kas būtībā veica tās pašas funkcijas.

– Reorganizējot IZM, plānots likvidēt vairāk ne kā 50 darba vietu, vairāk par piektdaļu. Kas kvalitatīvi mainīsies, kas to nodrošinās?

– Reorganizācija ir veids, kā nomainīt cilvēkus vadošos amatos. No departamentu vadības jau vairāki cilvēki ir aizrotēti prom.

– Bija aizsēdējušies?

– Protams! Uz trijiem no sešiem departamentu direktoru amatiem, VS vietniekiem sludinām konkursus. Tā ir nozīmīgākā pārmaiņa vadībā – tiek samazināts vadītāju, vietnieku skaits, un vairāk nekā puse būs jauni cilvēki, kurus meklēsim konkursā.

– Apriori pieņemat, ka jaunie būs labāki nekā esošie?

– Apriori es nevaru tā pieņemt, taču konkurss ļaus izvēlēties labākus. Protams, var pieteikties arī esošie, bet būs iespēja izvērtēt un salīdzināt. Turklāt uzliekam noteiktas prasības, piemēram, nevis vienas, bet divu vai vairāku svešvalodu prasmi, spēju tajās komunicēt – tā ir kvalitatīva izmaiņa. Vadītājam jāspēj arī mani pārstāvēt sanāksmēs ārpus Latvijas, brīvi argumentēt, prezentēt, nevis tikai sēdēt un neko neteikt, kā tas ir bijis gan ar IZM, gan citu ministriju ierēdņiem ES sanāksmēs.

Nepieciešams arī, lai cilvēki pārstāv reformu pozīciju, ko konkursa intervijās varēs manīt.

– Pašlaik strādājošie, kurus grasāties atbrīvot, ir opozīcijā jūsu reformām?

– No sešiem trīs ir no šejienes, kas nav opozīcijā, ir jomas, kur mums ir jāveic būtiskas reformas.

– Štatu samazināšana ļaušot par 10–15% palielināt atalgojumu strādāt palikušajiem…

– Tas arī. Samazinot darbinieku skaitu, mēs pilnībā iekļausimies budžetā atvēlētajā atalgojuma fondā, kurā līdz šim trūka apmēram 15%, kas bija jāņem no pašu ieņēmumiem, piemēram, telpu iznomāšanas. Varēs visiem palielināt algas, vidēji iznāks 60 latu palielinājums mēnesī.

– Kādas ir šīs algas pašlaik?

– No 500 līdz 1400 uz papīra, atkarībā no kategorijām.

– Kā jūs pamatotu, kāpēc ierēdņi ir divas, trīs un pat vairāk reižu vērtīgāki, labāk atalgoti nekā pedagogi, kas tagad arī prasa kaut nelielu algu palielinājumu?

– Saprotot, ka valsts iedzīvotāju skaits diezgan būtiski samazinājies, jāsamazinās arī valsts pārvaldei, ministrijai. Ar skolotājiem ir līdzīgi. Mūsu pielikums veidojas no tā, ka te strādājošo cilvēku skaits samazināsies. Neesmu pārliecināts, ka nevarētu būtiski kāpināt skolotāju algas ar šādu pašu pieeju, izveidojot sistēmu, kas ļautu mazākam skolotāju skaitam veikt to pašu apjomu.

– Piedāvājat samazināt skolotāju skaitu?

– Te ir tā pati loģika! Es gan neesmu tas, kas to samazina – tas ir skolu un pašvaldību lēmums, bet ir risinājumi, kas nepieprasa tik daudz skolotāju, un domāju, ka varētu panākt līdzīgu palielinājumu.

– Bet jūs neatbildējāt uz jautājumu…

– Kāpēc, es atbildu…

Pilnu intervijas tekstu lasiet šodienas “Neatkarīgajā”

Avots: nra.lv /Baiba Lulle