Kariņš aicina reformēt slimnīcas, Veselības ministrija rausta plecus
Veselības ministrijai ir zināmas tās slimnīcas, kurām pašlaik ir grūtības ievērot visus nosacījumus veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanā pacientiem atbilstoši slimnīcu sadalījumam pa līmeņiem, Neatkarīgajai apliecināja Veselības ministrijas valsts sekretāre Daina Mūrmane-Umbraško. Pagaidām gan ne Veselības ministrija, ne premjerministrs Krišjānis Kariņš, kas ar rezolūciju uzdevis veselības ministrei Ilze Viņķelei sagatavot pārskatu par situācijas uzlabošanu veselības aprūpē, konkrētu slimnīcu nosaukumus neatklāj.
Slimnīcas Latvijā pašlaik strādā saskaņā ar valdības apstiprinātu dokumentu par ārstniecības iestāžu līmeņiem un līgumiem, kas noslēgti ar Nacionālo veselības dienestu. Slimnīcas – gan valsts kapitālsabiedrības, gan pašvaldību stacionārās iestādes – ir sadalītas pa līmeņiem, kā arī ir nodalītas specializētās slimnīcas, tādas kā Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca vai psihiatriskās klīnikas. Premjerministrs Krišjānis Kariņš, vērtējot situāciju veselības aprūpē, norādījis, ka pašvaldību reformas kontekstā viens no jautājumiem ir veselības aprūpe. «Vai visas ēkas, kuras tiek sauktas par slimnīcām, bet nenodrošina pirmo palīdzību, tiešām ir slimnīcas,» intervijā Latvijas Televīzijā sacīja K. Kariņš, pieļaujot, ka «acīm redzami ir slimnīcas, kuras nespēj pildīt savas funkcijas». Slimnīcas, kuras nevar izpildīt šos kritērijus, premjers gan nenosauca.
To nedara arī Veselības ministrija. D. Mūrmane-Umbraško paskaidro, ka Veselības ministrijai ir informācija (to var saukt arī par signāliem), kuras ārstniecības iestādes nevar izpildīt prasības, kuras tām uzliktas, ņemot vērā attiecīgo līmeni. Tomēr pašlaik, pirms visu datu apkopošanas un analīzes, nebūtu pareizi nosaukt konkrētu slimnīcu nosaukumus. «Pirms tika veidots slimnīcu saraksts pa līmeņiem, ar katru slimnīcu, tās dibinātāju un īpašnieku notika individuālās pārrunas, un visas slimnīcas tad teica «jā» tām iedalītajam līmenim, un atbilstoši tam stacionāri arī noslēguši līgumus par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu,» stāsta D. Mūrmane-Umbraško. Slimnīcām ir dots laiks līdz šīs vasaras beigām, kad tiks apkopoti to darbības rezultāti. «Nākamās sarunas ar slimnīcām varētu būt rudenī, kad mēs noteikti vērtēsim un prasīsim, vai slimnīcas spēj nodrošināt tām uzticētos veselības aprūpes pakalpojumus,» turpina valsts sekretāre.
Slimnīcu iedalījums piecos līmeņos faktiski nozīmē veselības pakalpojumu pieejamības līmeņus, piemēram, piektā līmeņa slimnīcas, kas ir trīs universitāšu klīniskās slimnīcas, sniedz vissarežģītākos veselības aprūpes pakalpojumus, savukārt pirmā līmeņa slimnīcā jābūt nodrošinātai terapeitiskai un hronisku pacientu aprūpei. Tāpat atbilstoši līmeņiem diennakti slimnīcā jābūt pieejamam noteiktam skaitam ārstu-speciālistu, piemēram, trešā līmeņa slimnīcā jābūt pieciem speciālistiem (internists, ķirurgs, pediatrs, ginekologs un anesteziologs). Visticamāk, izmaiņas varētu skart otrā un trešā līmeņa slimnīcu darbu.
Veselības ministrijas valsts sekretāre atzina, ka diskusijas varētu būt par to, vai Latvijā vajag tik daudz slimnīcu, kurās visas 24 stundas ir pieejami visi speciālisti, bet šāda diskusija Latvijai nav jauna, par to runā visus pēdējos 20 gadus. Tomēr pašlaik nav runa par kādas slimnīcas slēgšanu. «Slimnīcas lielākoties ir pašvaldību iestādes, tāpēc tās slēgt vai reformēt nav Veselības ministrijas uzdevums,» uzsvēra D. Mūrmane-Umbraško
Vēl par tēmu:
Lembergs: Čakša būtu daudz gatavāka kļūt par premjeri nekā Siliņa
Partijas "Latvijai un Ventspilij" valdes priekšsēdētājs Aivars Lembergs asi kritizē Evikas Siliņas premjerēšanu, norādot, ka “viņa nesaprot “drēbi” nevienā jomā.” Komentējot...
Lasīt tālākSkolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5.oktobrī
Skolotāju dienu turpmāk atzīmēs 5. oktobrī. To ceturtdien, 18. aprīlī, lēma Saeima, galīgajā lasījumā pieņemot grozījumu likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām”....
Lasīt tālākSkolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves
Skolēni varēs atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, paredz Saeimā otrajā lasījumā atbalstītie grozījumi Izglītības likumā. Ja skolēns atteiksies no krievu valodas...
Lasīt tālākAlkoholu varēs iegādāties no 20 gadu vecuma
Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, plānots līdz 20 gadiem palielināt vecumu, no kura iespējams iegādāties alkoholiskos dzērienus. To paredz 2.lasījumā Saeimas Sociālo un darba...
Lasīt tālākNacionālā apvienība rosina kultūras ministres Loginas demisiju
Nacionālā apvienība (NA) rosina izteikt neuzticību kultūras ministrei Agnesei Loginai (Progresīvie), kura vairākkārt publiski uzsvērusi, ka sabiedrisko mediju saturs jānodrošina arī krievu...
Lasīt tālākLatvijas Veterinārārstu biedrība: Kaķu reģistrācija norit ļoti efektīvi
Latvijas Veterinārārstu biedrība ir apkopojusi datus par apzīmēto kaķu skaitu. Kopš 16. marta, kad pirmo reizi aicinājām kaķu saimniekus sākt kaķu čipēšanu, ir pagājis tikai mēnesis,...
Lasīt tālākSprūds: Ar “dronu koalīciju” mēs stiprinām arī mūsu bruņoto spēkus
Latvijas izveidotā "dronu koalīcija"būs ne tikai palīdzība Ukrainai, bet arī iespēja attīstīt industriju Latvijā, tā šorīt intervijā LTV raidījumā "Rīta Panorāma" sacīja aizsardzības...
Lasīt tālākLFAA: Jāgatavojas farmaceitiskās darbības nepārtrauktībai
Zāļu pieejamība un aptieku darbība apdraudējuma vai citas būtiskas krīzes gadījumā būtu viens no kritiskajiem jautājumiem, lai iedzīvotājiem nodrošinātu veselības aprūpi. Tādēļ...
Lasīt tālākLembergs: Latvijā ir demogrāfiska katastrofa
Kopš 1991. gada Latvija ir pazaudējusi apmēram vienu trešo daļu no iedzīvotājiem, intervijā “Nra.lv sarunas” sacīja partijas “Latvijai un Ventspilij” valdes priekšsēdētājs Aivars...
Lasīt tālākBraže saņēmusi konceptuālu koalīcijas atbalstu kandidējot uz ārlietu ministra amatu
Koalīcija konceptuāli izteikusi atbalstu diplomātes Baibas Bražes kandidatūrai ārlietu ministra amatam, medijiem norādīja Ministru prezidente Evika Siliņa (JV). Kā zināms, Ministru prezidente...
Lasīt tālāk