• Tweet

Valsts kontroliere Inguna Sudraba valdības darbu pērn, rīkojoties ar valsts naudu, nosauca par nesaimniecisku un bezatbildīgu, jo «valsts budžeta deficīts 2010. gadā bija par 74 procentiem jeb 387,8 miljoniem latu lielāks, nekā bija noteikts Valsts budžeta likumā».

Turklāt vairākos gadījumos budžeta deficīts palielināts pilnīgi nevajadzīgi, piemēram, lai tikai padižotos Briseles ierēdņu priekšā.

Valsts kontroles (VK) veiktajā Latvijas 2010. gada finanšu pārskata revīzijā konstatēts, ka Eiropas Savienības (ES) fondu apguve pagājušajā gadā ir īstenota ar būtisku avansa maksājumu pārskaitīšanu, nesasniedzot apguves mērķi pēc būtības. «Īstenībā nauda no viena konta tika pārskaitīta uz citu, lai izskatītos labāk Briseles ierēdņu acīs, taču rezultātā tas radīja papildu izdevumus un palielināja budžeta deficītu,» teica I. Sudraba.

VK ir konstatējusi, ka pērn decembrī projektu realizētājiem pārskaitīti avansu maksājumi 140,32 miljonu latu apmērā, bet līdz šā gada 30. jūnijam finansējuma saņēmēji nebija izlietojuši 84% no visiem pēdējā ceturksnī saņemtajiem avansa maksājumiem. «Parasti, slēdzot līgumus un maksājot par kaut kādiem darbiem, pakalpojumiem vai precēm, iepriekš netiek samaksāts avanss piegādātājam pusgadu uz priekšu, kā tas ir noticis šajā gadījumā,» skaidroja I. Sudraba.

Valsts kontroliere arī uzskata, ka vienotās atlīdzības sistēmas ieviešana valsts pārvaldē nav attaisnojusies, jo «atkarībā no tā, cik kurai institūcijai ir lieli līdzekļi, ir iespējas atrast veidus, kā par tiem pašiem pienākumiem piemaksāt». Šādi ir rīkojusies, piemēram, Finanšu ministrija (FM), kurā darbiniekiem maksāts par virsstundām dubultā apmērā tā vietā, lai pieņemtu darbā papildu speciālistus vai optimāli saplānotu darbus. Turklāt tieši FM ir atbildīga par vienotās atlīdzības sistēmas ieviešanu.

FM gan noraida VK pārmetumus, uzsverot, ka piemaksa par virsstundu darbu ir likumā paredzēta un tā notikusi valdības, kā arī Saeimas akceptētā budžeta likumā noteiktā algu fonda ietvaros.

«Pagājušajā gadā budžets tika sagatavots Saeimas vēlēšanu gadā, tāpēc tā izstrādei bija paredzēts divas reizes īsāks laiks, nekā tas ir citos gados. Tāpat 2010. gadā valdība sagatavoja sarežģītus budžeta konsolidācijas pasākumus, tāpēc FM atbilstoši valdības plāniem bija jāveic šo lēmumu aprēķini un analīze, kad tika sasauktas deviņas Ministru kabineta ārkārtas sēdes, arī brīvdienās. Paralēli ministrijas speciālistiem steidzami un lielos apjomos bija jāgatavo informācija starptautisko aizdevēju misijām, tāpēc apgalvot, ka šādus valdības uzdevumus bija iespējams saplānot iepriekš un veikt normālajā darba laikā, ir maldinoši,» Neatkarīgajai uzsvēra FM komunikācijas nodaļas vadītājs Aleksis Jarockis, piebilstot, ka 22 Finanšu ministrijas izsludinātie konkursi uz vakantiem amatiem tika noslēgti bez rezultāta, jo neesot bijis iespējams atrast atbilstošas kvalifikācijas pretendentus par FM piedāvāto algu.

Pēc I. Sudrabas teiktā, valsts budžeta deficītu pagājušajā gadā ir palielinājusi arī tādu maksājumu finansēšana, kurus atbilstoši noslēgtajiem līgumiem varēja veikt nākamajos gados. Pēc VK vērtējuma, kopumā vismaz 11,8 miljoni latu tika samaksāti jau 2010. gada beigās, lai gan maksājumus varēja veikt pat līdz 2013. gadam. Īpaši čakla avansu izmaksā bijusi Aizsardzības ministrija (AM).

AM preses nodaļas vadītāja Dace Ankipāne Neatkarīgajai skaidroja, ka, veicot avansa maksājumus, AM ir pildījusi Saeimas lēmumu. «Runa ir pārsvarā par pagājušajā gadā Saeimas apstiprinātajiem lēmumiem saistībā ar mīnu kuģu iegādi un patruļkuģu būvi. Maksājumu grafiki tika pārstrukturizēti, lai 2011. gadā ministrijai tiktu samazināti izdevumi,» bilda D. Ankipāne. Turklāt valdības sēdēs, kad tika lemts par šā gada budžetu, piedalījās arī Valsts kontrole, kas par šiem maksājumiem bija informēta.

Avots: nra.lv