Iedzīvotāji pensijā vēlētos saņemt vismaz 500 latus mēnesī
Pensionāru un šobrīd strādājošo vēlamais pensijas apmērs ir līdzīgs – nedaudz virs 500 latiem mēnesī, liecina Swedbank aptauja . Iedzīvotāji uzskata, ka, lai nodrošinātu sev pārtikušas vecumdienas, ik mēnesi privātās pensijas uzkrājumiem būtu jānovirza vismaz 100 lati. Tas ir līdz trīsarpus reizēm vairāk nekā summa, ko lielākā daļa krājēju atvēl pašreiz (līdz 30 latiem mēnesī).
Taču Swedbank aprēķini liecina, ka, ja uzkrāt vecumdienām sāk jau laikus, tad ikmēneša iemaksu summai nav jābūt tik lielai, kā aptaujā minētie 100 lati. Lai vecumdienās sasniegtu vismaz 70% no esošā ienākumu līmeņa, iedzīvotājiem ik mēnesi vajadzētu privātajai pensijai novirzīt 5-10% ikmēneša ieņēmumu.
Jo savlaicīgāk tiek sākts uzkrāt, jo mazākas ikmēneša iemaksas nepieciešamas. Piemēram, 30 gadus jaunam cilvēkam ar statistiski vidējo 500 latu darba algu pirms nodokļu nomaksas, varētu pietikt pat ar 15 latu ikmēneša iemaksu.
“Veidot uzkrājumus privātajai pensijai ir līdzīgi kā iekopt ābeļdārzu – sākumā iestāda stādus, gadu no gada tos kopj, līdz kādā brīdī ābeļdārzs ir pilnbriedā un nes cerēto ražu. Tāpat ir ar uzkrājumiem privātai pensijai – savlaicīgi sākot, varam mierīgi uzkrāt vēlamo pensijas apmēru labklājīgām vecumdienām ar salīdzinoši nelielām ikmēneša iemaksām. Ņemot vērā, ka šodien vidējā pensija valstī ir aptuveni 180 lati, kas ne tuvu nav iedzīvotāju vēlamajā pensijas apmērā, katram no mums pašam jau laikus jāsāk rūpēties par labklājīgām vecumdienām,” saka Reinis Jansons, Swedbank Investīciju produktu daļas vadītājs.
Vēlmi pensijā saņemt vismaz 500 latus izrādījusi nedaudz vairāk nekā piektdaļa (23%) darbspējīgo un trešdaļa (32%) pensionāru. Zīmīgi, ka gandrīz piektdaļa (18%) esošo pensionāru vēlētos, lai pensijas apmērs būtu no 600 līdz 700 latiem, kamēr strādājošo vidū par šāda apmēra pensiju domā vien 9%.
Svarīga iespēja uzkrāto kapitālu mantot
Galvenā priekšrocība, pēc iedzīvotāju domām (46%), veidojot privātās pensijas uzkrājumu, ir iespēja tuviniekiem mantot uzkrāto kapitālu. Savukārt 37% respondentu novērtē iespēju privātajā pensijā uzkrāto kapitālu izmantot jau 55 gadu vecumā, bet vēl trešdaļa (33%) – saņemt ikgadējos nodokļu atvieglojumus no veiktajām iemaksām.
Par pensiju 3. līmeni
Pensiju sistēmas 3. līmenis ļauj brīvprātīgi veidot papildu uzkrājumus savai pensijai. Tas ir veids, kā iedzīvotāji var, izmantojot likumā paredzētos nodokļu atvieglojumus un neradot ievērojamas izmaksas šodien, palielināt savu labklājību vecumdienās, ar iespēju saņemt uzkrāto kapitālu pirms valsts garantētās pensijas jau 55 gadu vecumā.
Vēl par tēmu:
Gada nogalē pieaug interese par pensiju 3. līmeni – iemaksas palielinās par 40 %
Tuvojoties gada noslēgumam, iedzīvotāji arvien aktīvāk pārskata savus finanšu paradumus un domā par ilgtermiņa drošību. Viens no populārākajiem un vienkāršākajiem veidiem, kā rūpēties...
Lasīt tālākIenākumi šogad aug, īpaši gados jaunajiem un Vidzemē
Divreiz vairāk ir to iedzīvotāju, kuru ienākumi gada laikā auguši, nevis samazinājušies, liecina Luminor bankas veiktā aptauja. 41 % Latvijas iedzīvotāju apstiprina, ka viņu ienākumi šogad...
Lasīt tālākBaltijas perspektīva 2026. gadā: no noturības uz mērķtiecīgu izaugsmi, ko virza inovācijas
Baltijas valstu ekonomikas turpina apliecināt noturību makroekonomiskās nenoteiktības un tarifu izraisītas tirgus svārstības apstākļos, uzrādot pakāpeniskas atveseļošanās pazīmes, lai...
Lasīt tālāk92 % sieviešu savu finansiālo neatkarību uzskata par būtisku, 38 % ir galvenās pelnītājas ģimenē
Jaunākais “Novatore dzimumu līdztiesības barometrs” liecina, ka 92 % sieviešu ir svarīga sava finansiālā neatkarība, 38 % sieviešu atzīst, ka ir galvenās pelnītājas ģimenē.1 Starptautiskajā...
Lasīt tālākTrešo gadu pēc kārtas “Lidl” darbinieki 1. janvārī nestrādās. Saīsināts darba laiks arī Ziemassvētkos.
Jau trešo gadu pēc kārtas “Lidl” sniedz iespēju visai uzņēmuma komandai atpūsties un nosvinēt Jaunā gada atnākšanu kopā ar ģimeni un tuvākajiem cilvēkiem, tādēļ visi “Lidl”...
Lasīt tālāk“Latvijas Pasts” brīdina: pirmssvētku laikā pieaug krāpnieku aktivitāte
No krāpnieku aktivitātes nav pasargāts neviens, un pirmssvētku laikā “Latvijas Pasts” teju ik dienu saskaras ar situācijām, kas liecina, ka klients, visticamāk, ir kļuvis par upuri krāpnieku...
Lasīt tālākNo nākamā gada pieslēgšanās VID EDS – tikai ar drošiem elektroniskās identifikācijas līdzekļiem
Rūpējoties par iedzīvotāju un uzņēmēju datu aizsardzību un drošību, no 2026. gada 1. janvāra Valsts ieņēmumu dienesta (VID) elektroniskās deklarēšanas sistēmai (EDS) varēs pieslēgties...
Lasīt tālākIepirkšanās paradumu maiņa svētkos: tas vairs nav pēdējā brīža skrējiens
Kā liecina jaunākie “Maxima Latvija” dati, svētku gaidīšana Latvijā sākas arvien laicīgāk un kļūst apzinātāka - svētki vairs nav tikai dažas intensīvas dienas decembrī, bet gan...
Lasīt tālākUzņēmumi Rīgā ir optimistiskākie, Latgales piesardzīgākie: uzņēmumu prognozes 2026. gadam
Vairāk nekā puse (55 %) Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu nākamgad plāno saglabāt stabilu vai palielināt uzņēmējdarbības izaugsmi salīdzinājumā ar pēdējiem diviem gadiem, liecina jaunākā...
Lasīt tālākŠogad finanšu situācija uzlabojusies 25% iedzīvotāju, un kopējais noskaņojums sasniedzis sešu gadu augstāko līmeni
Iedzīvotājiem, vērtējot savu finanšu situāciju aizejošajā 2025. gadā, atgriezusies pirmspandēmijas pārliecība, un kopējais sentiments sasniedzis augstāko līmeni pēdējo sešu gadu laikā....
Lasīt tālāk