Grib paplašināt noguldījumu garantijas piemērošanu
Nākamās nedēļas sākumā Saeimā varētu notikt ārkārtas plenārsēde, kurā opozīcija vēlas uzklausīt valdības redzējumu par situāciju ar Latvijas Krājbanku. Tāpat partijas gatavas iniciēt izmaiņas likumdošanā, nosakot, ka banku kraha gadījumā valsts garantē līdzekļu atmaksu ne vien privātpersonām, bet arī pašvaldībām.
Saskaņas centra frakcijas vadītājs Valērijs Agešins Neatkarīgajai uzsvēra, ka abi opozīcijas spēki grib rast pārliecību, ka valdībai ir skaidrs rīcības plāns par tālākajām darbībām ar Latvijas Krājbanku (LK). Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) Saeimas frakcijas vadītājs Augusts Brigmanis sarunā ar Neatkarīgo norādīja – situācijā ar LK vislielākie cietēji būs reģioni, kuri, visticamāk, zaudēs bankā noguldītos līdzekļus un būs spiesti trūkstošo naudu aizņemties no Valsts kases (VK). Ceturtdien VK pārskaitīja pirmos aizdevumus vairākām pašvaldībām, piemērojot tām 1,58% likmi. «Šī situācija nav godīga, tāpēc likumdevējiem primāri jāpanāk, ka līdzīgos gadījumos valsts pašvaldībām aizdod līdzekļus bez procentmaksājumiem. Tāpat esam gatavi rosināt izmaiņas likumdošanā, lai noguldījumi tiktu garantēti ne vien privātpersonām, bet arī pašvaldībām,» komentējot Saeimas ārkārtas sēdes sasaukšanu, klāstīja A. Brigmanis.
Tiesa, pozīcijā strādājošās partijas Vienotība frakcijas vadītājs Dzintars Zaķis un Saeimas Budžeta komisijas vadītājs Jānis Reirs apšauba iespēju paplašināt noguldījumu garantijas piemērošanu. Abi politiķi atgādināja, ka šī norma Latvijas likumdošanā tika ieviesta saskaņā ar Eiropas Savienības direktīvu, kas varētu būt grūti maināma.
Saeimas kuluāros norit diskusija arī par to, vai parlamentā būtu jāveido īpaša izmeklēšanas komisija, kas pētītu LK kraha iemeslus, kā arī Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) rīcību tā novēršanai. ZZS līderis A. Brigmanis bija skeptisks par izmeklēšanas komisijas izveidi, atgādinot, ka neviena no līdzšinējām parlamentārajām grupām, kas pētījusi gan ar kontrabandu, gan ar finanšu mahinācijām saistītus u. tml. jautājumus, nav panākusi būtiskus rezultātus. Tikmēr V. Agešins akcentēja, ka SC principiāli neiebilstu pret izmeklēšanas komisijas izveidi, jo deputātiem – līdzīgi kā ikvienam Latvijas iedzīvotājam – trūkst objektīvas informācijas par patieso situāciju ap LK. «Tāpat man joprojām nav skaidrs, kur šajā situācijā skatījās Finanšu un kapitāla tirgus komisija,» piebilda parlamentārietis. Jāatgādina, ka Nacionālā apvienība aicinājusi FKTK vadītāju Irēnu Krūmani atkāpties no amata. Tiesa, komisija pagaidām nepiekrīt pārmetumiem nedz par nepietiekamu sabiedrības informēšanu, nedz novēlotu rīcību LK glābšanai. «FKTK likumā noteiktajā kārtībā un apjomā sniedz sabiedrībai informāciju, ko tā ir tiesīga atklāt. Ja kādam ir motivācija izdarīt noziegumu, tad, neskatoties uz veiktajiem pasākumiem, viņš to īstenos. Svarīgi ir, konstatējot šādu noziedzīgu nodarījumu, reaģēt nekavējoties, kas arī tika izdarīts,» Neatkarīgajai atzina komisija.
To, ka FKTK rīcība bijusi savlaicīga un kompetenta, sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra arī Zatlera Reformu partijas līderis Valdis Zatlers, kura vadītā Saeimas Nacionālās drošības komisija šonedēļ jau divreiz analizējusi norises ap LK. V. Zatlers uzsvēra, ka, viņaprāt, parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveide nav nepieciešama, jo: «Nacionālās drošības komisija arī turpmāk regulāri skatīs šo jautājumu un turēs roku uz pulsa,» apliecināja politiķis.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālākParlamentā atkārtoti vērtēs likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima trešdien, 5. novembrī, otrreizējai izskatīšanai Ārlietu komisijā nodeva likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents lūdz Saeimai likuma “Par izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu” otrreizēju caurlūkošanu
3. novembrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs, pamatojoties uz Latvijas Republikas Satversmes 71. pantu, ir parakstījis un nosūtījis Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai š. g. 30. oktobrī...
Lasīt tālākSaeima atbalsta Latvijas izstāšanos no Stambulas konvencijas
Saeima ceturtdien, 30. oktobrī, galīgajā lasījumā atbalstīja par steidzamu atzīto likumprojektu par Latvijas izstāšanos no Eiropas Padomes Konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības...
Lasīt tālākValsts prezidents: Satversmes tiesa ar konstitucionālās kontroles mehānismu stiprina mūsu valsts demokrātijas drošību
24. oktobrī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs Rīgas pilī tikās ar Satversmes tiesas priekšsēdētāju Irēnu Kucinu. Valsts prezidents un Satversmes tiesas priekšsēdētāja pārrunāja Satversmes...
Lasīt tālāk