ES amatpersonas Latvijai drīzu labklājību nesola
Augstās Eiropas Savienības amatpersonas, apsveicot Latviju ar iekļaušanos eirozonā jeb, kā izteicās Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu, Eiropas kodola valstu saimē, uzsvēra Latvijas izaugsmes iespējas un ekonomisko izdevīgumu. Taču drīzu dzīves līmeņa paaugstināšanos gan nesolīja.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu un Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs Hermans van Rompejs pagājušās nedēļas nogalē bija ieradušies Rīgā, lai personiski sveiktu Latviju ar iestāšanos eirozonā. «Latvijas sekmīga pievienošanās Eiropas kodolam ir notikusi, pateicoties valsts iestāžu un iedzīvotāju intensīvajam darbam. Un es viņu priekšā gribētu noņemt cepuri,» emocionāli izteicas Ž. M. Barrozu. Abas augstākās ES amatpersonas uzslavēja arī Latvijas premjera Valda Dombrovska apņēmību un ticību eiro ieviešanai pat ļoti grūtos brīžos. «Latvijas pievienošanās eirozonai lielā mērā ir Valda Dombrovska centienu rezultāts,» neslēpa Ž. M. Barrozu.
Gan ES augstās amatpersonas, gan arī V. Dombrovskis vairākkārt uzsvēra Latvijas ieguvumus, pievienojoties eirozonas saimei – gan politiskus, gan ekonomiskus, piemēram, investīciju piesaisti, izdevīgāku eksportu, ērtāku ceļošanu un cenu salīdzināšanu.
Tomēr uz preses konferencē uzdoto jautājumu par to, kad algas un dzīves līmenis Latvijā līdzināsies citu eirozonas valstu līmenim, Ž. M. Barrozu atbilde neskanēja daudzsološi. «Protams, atšķirības starp eirozonas valstīm pastāv, un neviens nav solījis brīnumus. Arī ASV ir vērojama šāda atšķirība, piemēram, starp bagātajiem štatiem un Alabamu. Tomēr Eiropas Savienības jaunās dalībvalstis pamazām pievelkas vecajām dalībvalstīm,» teica Ž. M. Barrozu.
Arī V. Dombrovskis svinībās par godu eiro ieviešanai uzsvēra, ka līdzīgi kā lats, arī eiro pats par sevi nenodrošinās valsts labklājību. «Mana dziļa pārliecība ir, ka ceļš uz visas Eiropas un katras tās dalībvalsts labklājību ved caur atbildīgu fiskālo politiku un valstu konkurētspēju. Jāuzsver, ka, tāpat kā Eiropas Savienība, arī eirozona ir valstu saime, kurā tiek arvien stingrāk un precīzāk definēti sadarbības noteikumi. Tomēr gala rezultātā katrai valstij pašai ir jānes atbildība par šo noteikumu ievērošanu un to, cik lielā mērā tā spēj izmantot priekšrocības, ko sniedz dalība šajā saimē,» sacīja V. Dombrovskis.
Bez priekšrocībām, ko sniedz atrašanās eirozonā, ne mazāk svarīga, pēc V. Dombrovska domām, ir stabilitāte un drošības sajūta, jo Latvijai kā mazai un atvērtai ekonomikai vajadzēs mazāk uztraukties par finanšu tirgu untumiem un īpatnībām, kas satricinājumu brīžos mazās valstis ar mazām valūtām atstāj aiz borta. «To mēs skaidri atceramies no bēdīgās 2008. gada pieredzes,» atgādināja V. Dombrovskis.
Latvijas cīņu par izdzīvošanu krīzes laikā atceras arī Ž. M. Barrozu, kurš izteicās, ka Latvija ir izcils piemērs, kā iziet no krīzes un sasniegt vēl labākus rādītājus nekā pirms tās. Citām valstīm no Latvijas vajadzētu mācīties.
«Pirms pieciem gadiem Latvija piedzīvoja vissmagāko ekonomisko krīzi ES, tādējādi arī priekšnosacījumi izaugsmes atjaunošanai mums bija vissmagākie. Tomēr mēs bijām vieni no pirmajiem, kas spēja sabalansēt ekonomiku un ielikt pamatus ilgtspējīgai attīstībai. Piecos gados kopš krīzes smagākā posma no valsts ar lielāko budžeta deficītu un bez pieejas finanšu tirgiem esam kļuvuši par eirozonas paraugu – vienu no nedaudzām valstīm, kas pilnībā izpilda Māstrihtas kritērijus, vienlaikus jau trīs gadus esot starp visstraujāk augošajām ES ekonomikām. Ja, pārvarot dziļu ekonomisku krīzi, spējam kļūt par valsti, kuru apbrīno visā Eiropas Savienībā, tad mēs spējam jebko,» optimistiski teica V. Dombrovskis.
Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde
Vēl par tēmu:
LDDK: Valdība virza budžeta grafiku bez vienošanās un bez plāna izdevumu mazināšanai
Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) pauž bažas, ka Finanšu ministrijas rīkojuma projekts par valsts budžeta un turpmāko gadu budžeta plānošanas grafiku Ministru kabineta 2026. gada...
Lasīt tālākLai gan ceļu būves sezona ir apdraudēta, valdība klusē un nereaģē
Krievijas agresijas pret Ukrainu un Tuvo Austrumus karadarbības radītās sekas ceļu būvniecības nozarē ir izraisījušas nepieredzēta apjoma būvniecības izmaksu un būvmateriālu cenu kāpumu....
Lasīt tālākTiks aktualizēts Profesiju klasifikators
Profesiju klasifikators tiks papildināts ar vairākām jaunām profesijām, nosakot tām atbilstošus pamatuzdevumus. Profesiju klasifikatorā iekļautas tādas profesijas kā digitālās transformācijas...
Lasīt tālākBiedrība “Dzīvnieku brīvība”: Igaunijas parlaments pirmajā lasījumā atbalstījis dējējvistu sprostu aizliegumu
Ceturtdien, 23. aprīlī, Igaunijas parlamentā pirmajā lasījumā tika pieņemts Dzīvnieku aizsardzības likuma grozījumu likumprojekts, kura mērķis ir izbeigt dējējvistu turēšanu sprostos...
Lasīt tālākEkonomikas ministrija izstrādājusi operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku
Ekonomikas ministrija (EM) ir izstrādājusi jaunu operatīvo degvielas cenu monitoringa rīku, kas nodrošina sabiedrībai un uzņēmējiem aktuālu, ikdienā atjaunotu informāciju par naftas un naftas...
Lasīt tālākDatorkrēsls kā svarīgs elements darbavietas komfortam
Mūsdienu sabiedrībā darbs ar datoru ir kļuvis par neatņemamu ikdienas sastāvdaļu. Daudzi cilvēki stundām ilgi sēž pie rakstāmgalda gan birojā, gan mājās, tāpēc darba vietas iekārtojums...
Lasīt tālākVai mākslīgais intelekts ietekmē bezdarbu Latvijā?
[caption id="attachment_34449" align="alignnone" width="300"] Hands using computer[/caption] Strauja tehnoloģiju attīstība, mākslīgā intelekta ienākšana un demogrāfiskās pārmaiņas būtiski...
Lasīt tālākSaeima atbalsta 30 miljonu eiro īstermiņa aizdevumu “airBaltic” stabilitātes nodrošināšanai
Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, deva piekrišanu AS “Air Baltic Corporation” piešķirt valsts īstermiņa aizdevumu 30 miljonu eiro apmērā, lai mazinātu Tuvo Austrumu reģiona konflikta negatīvo...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Saeima ceturtdien, 16.aprīlī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus...
Lasīt tālākAizsargās iedzīvotājus, kas nezinādami iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus
Lai aizsargātu iedzīvotājus, kuri, paši to nezinot, iegādājušies noziedzīgā ceļā iegūtus nekustamos īpašumus, Juridiskā komisija otrdien, 14.aprīlī, lēma virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālāk