EP vēlēšanu lokomotīves sastājušās uz starta līnijas
Šodien ir pēdējā diena, kad politiskās partijas var iesniegt savu kandidātu sarakstu dalībai Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Līdz trešdienai politiskajai sacīkstei bija pieteikušies 13 saraksti, kuros dominē jau pazīstami personāži.
Visgrūtāk prognozēt savus rezultātus būs Saskaņas centram, jo vēlētāju uzvedību var ietekmēt gan notikumi Ukrainā, gan fakts, ka abi no šīs partijas 2009. gadā Eiroparlamentā ievēlētie deputāti šogad startēs no saviem sarakstiem, raksta NRA.lv.
Ja par atskaites punktu ņem partiju reitingus, kas veidoti, gatavojoties šā gada Saeimas vēlēšanām, tad arī Eiropas Parlamenta (EP) vēlēšanās uzvaras laurus plūktu Saskaņas centrs (SC), kam 2009. gadā nebija iemesls sūdzēties par vēlētāju atbalstu. No šā saraksta EP tika ievēlēts Alfrēds Rubiks un Aleksandrs Mirskis.
Pēc pieciem gadiem situācija mainījusies, jo, SC aizvien vairāk nosliecoties uz kreisi centrisko politiskā spektra pusi.
A. Rubiks izlēmis startēt no savas – Latvijas Sociālistiskās partijas saraksta. Savukārt A. Mirskis, 2011. gadā līdzīgu iemeslu dēļ izstājies no Saskaņas centra, nodibināja savu politisko spēku Alternative, no kura saraksta galvgaļa centīsies atkal iekarot EP. Abiem šiem politiskajiem spēkiem vismaz Latvijas līmenī gan ir margināla nozīme un Saeimas vēlēšanās tie nepārsniegtu 5% barjeru.
Flagmaņa funkcijas SC tagad uzticējis Saeimas deputātam Borisam Cilevičam, kas līdz šim aktīvi darbojies parlamenta Eiropas lietu komisijā.
Otrs augstākais reitings šobrīd ir Vienotībai, kuru veidojošās partijas Jaunais laiks un Pilsoniskā savienība iepriekšējās EP vēlēšanās kopumā ieguva trīs mandātus, no to ieguvējiem – Sandras Kalnietes, Ineses Vaideres un Artura Krišjāņa Kariņa – jaunajā Vienotības saraksta pirmajā trijniekā ir tikai Sandra Kalniete, kurai ir otrais numurs. Saraksta galvgalī ir bijušais premjers Valdis Dombrovskis, kurš vēl nesen nozibsnīja kā Eiropas Tautas partijas kandidāts Eiropas Komisijas prezidenta amatam.
Latvijā trešais populārākais saraksts šobrīd ir ilggadējā lielās politikas spēlētāja Zaļo un zemnieku savienība. Šim sarakstam iepriekšējās divās EP vēlēšanās nav izdevies tikt ne pie viena mandāta, taču sava saraksta pirmo numuru šī partija visu šo gadu laikā nomainījusi nav – to otro reizi pēc kārtas politiskajā cīniņā vadīs Saeimas deputāts Andris Bērziņš.
Vidējā vēlētāja tīkamāko partiju topu noslēdz Nacionālā apvienība, kura februārī balansēja uz piecu procentu barjeras robežas, bet iepriekšējās EP vēlēšanās uzrādījusi cienījamus rezultātus. Šis politiskais spēks ir uzticīgs pārbaudītām vērtībām un saraksta galvgalī ielicis jau divkārt ievēlēto EP deputātu Robertu Zīli, bet otro numuru uzticējis Baibai Brokai, kura tikai pirms diviem mēnešiem kļuva par tieslietu ministri.
No tādiem Latvijas politikas margināļiem kā Vienoti Latvijai, Latvijas attīstībai, Latvijas Sociālistiskā partija un Latvijas krievu savienība (LKS), kas agrāk bija pazīstama ar nosaukumu Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā, visbīstamākā lielajiem spēlētājiem varētu būt Tatjanas Ždanokas vadītā LKS.
Par to liecina ne tikai fakts, ka daļai krievvalodīgo vēlētāju T. Ždanoka ir vērtība pati par sevi, bet arī līdzšinējo EP vēlēšanu rezultāti. Abās iepriekšējās EP vēlēšanās viņas vadītais saraksts kļuva par trešo atbalstītāko, garantējot viņai vietu Eiroparlamentā. Turklāt iepriekšējā starpvēlēšanu periodā viņas atbalstītāju skaits pieauga par 24,5 %. Eksperti uzskata, ka no svaru kausiem nedrīkst nomest arī notikumus Ukrainā, jo tie no politiskās neizlēmības purva pie T. Ždanokas var pārvilināt latentos prokremliskos vēlētājus. Šādā scenārijā vislielākais cietējs, visticamāk, būs Saskaņas centrs.
***
Partiju lokomotīves Eiropas Parlamenta vēlēšanām
Saskaņas centrs
Boriss Cilevičs, fiziķis, Saeimas deputāts
Guntars Jirgensons, pedagogs, Rīgas 28. vidusskolas direktors
Andrejs Klementjevs, ekonomists, Saeimas deputāts
Vienotība
Valdis Dombrovskis, fiziķis, ekonomists, Saeimas deputāts
Sandra Kalniete, mākslas zinātniece, Eiropas Parlamenta deputāte
Artis Pabriks, politologs, Saeimas deputāts
Zaļo un zemnieku savienība
Andris Bērziņš, Saeimas deputāts, Latvijas Bērnu fonda vadītājs
Iveta Šulca, diplomāte, vēstniece Ēģiptes Arābu Republikā
Iveta Grigule, Saeimas deputāte
Nacionālā apvienība
Roberts Zīle, ekonomists, Eiropas Parlamenta deputāts
Baiba Broka, juriste, tieslietu ministre
Rihards Kols, jurists, Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs
Latvijas krievu savienība
Tatjana Ždanoka, matemātiķe, Eiropas Parlamenta deputāte
Miroslavs Mitrofanovs, ķīmiķis, Eiropas Parlamenta deputāta palīgs
Vladislavs Rafaļskis, krievu valodas filologs, Rīgas 40. vidusskolas skolotājs
Latvijas Sociālistiskā partija
Alfrēds Rubiks, inženieris, augstākā [komunistiskās] partijas politiskā izglītība, Eiropas Parlamenta deputāts
Jeļena Jakovļeva, finansiste, Valsts ieņēmumu dienesta galvenā nodokļu inspektore
Fridijs Bokišs, pedagogs, Ludzas novada pašvaldības izpilddirektora vietnieks
Latvijas attīstībai
Andrejs Žagars, aktieris, bijušais Latvijas Nacionālās operas vadītājs
Rihards Pīks, kinorežisors, bijušais Eiropas Parlamenta deputāts
Dans Titavs, bijušais partijas Jaunais laiks valdes loceklis, Latvijas attīstībai valdes loceklis
Latvijas Reģionu apvienība
Mārtiņš Bondars, uzņēmējs, SIA PBK valdes loceklis
Aldis Adamovičs, ģeogrāfs, Preiļu novada domes priekšsēdētājs
Indra Rasa, Eiropas Savienības reģionu komitejas locekle, Saldus novada pašvaldības priekšsēdētāja
Par prezidentālu republiku
Augusts Kūravs, inženieris, strādnieks SIA Hotel Apartment Riga Apartment
Margots Rotbergs, uzņēmējdarbības vadītājs, SIA Sauna PRO veikala vadītājs
Margarita Visocka, inženiere, AS Komunālprojekts valdes locekle Alternative
Aleksandrs Mirskis, inženieris celtnieks, Eiropas Parlamenta deputāts
Natālija Bokučava, viesnīcu biznesa vadītāja, Kultūras saglabāšanas un attīstības fonda valdes locekle
Andrejs Ādamsons, jurists, Latvijas Dzīvokļu īpašnieku asociācijas valdes priekšsēdētājs
Avots: CVK
Vēl par tēmu:
Ratnieks aicina ievērot uguņošanas noteikumus Jaungadā Rīgā
Rīgas vicemērs Edvards Ratnieks aicina iedzīvotājus ievērot jaunos uguņošanas noteikumus Rīgā Jaungada naktī un izmantot pirotehniku tikai laika posmā no pusnakts līdz vieniem naktī. “Latvijā...
Lasīt tālākBiežākie nelaimes gadījumi Jaungada pirmajās dienās: kā no tiem izvairīties?
Pirmās Jaungada dienas daudziem asociējas ar garāku svētku atpūtu, taču apdrošināšanas tehnoloģiju uzņēmuma Balcia dati liecina, ka šajā laikā ievērojami pieaug arī nelaimes gadījumu...
Lasīt tālākŠī gada pēdējā nedēļā laiks kļūs vēsāks un veidosies noturīga sniega sega
Nedēļas pirmajā pusē valsts centrālajos un rietumu rajonos turpinās pūst brāzmains vējš, kā arī teju visā valstī aizvien biežāk novērosim nokrišņus. Šajās dienās valstī sāks...
Lasīt tālākSvētku dienas būs vēsas, bet ne sniegotas
Ziemassvētku nedēļas pirmajā pusē Latvijā no ziemeļaustrumiem ieplūdīs aukstāka gaisa masa (skatīt animāciju). Tās rezultātā pāris dienas ir gaidāms sals, austrumu rajonos diennakts...
Lasīt tālākTuvākajās dienās Latvijā palaikam gaidāmi nokrišņi un migla
Šīs nedēļas izskaņā Latvijā saglabāsies pārsvarā pelēcīgs laiks. Lietainākā diena būs sestdiena – jau no nakts sākuma Latviju šķērsos nokrišņu zona, tādējādi daudzviet gaidāms...
Lasīt tālākPirmssvētku nedēļā gaidāms pārsvarā sauss laiks
Šonedēļ tiks novērots sauss laiks, kas izriet no plaša anticiklona ietekmes reģionā. Atsevišķās naktīs termometra stabiņš noslīdēs zem 0° atzīmes, taču dienās gaisa temperatūra...
Lasīt tālākDecembra sākums Latvijā bija vairākus grādus siltāks par normu
Decembra 1. dekādē vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +3,4 °C, kas ir 3,6 °C virs dekādes normas. Dekādes minimālā gaisa temperatūra −1,8 °C tika novērota 2. decembrī Alūksnē,...
Lasīt tālākBrīvdienās mainīgi laikapstākļi – sestdien snigs, svētdien līs
Nedēļas izskaņā laikapstākļus noteiks neliels anticiklons, kas no ziemeļiem virzīsies pāri valsts teritorijai, pie mums īslaicīgi ienesot arī vēsāku gaisu. Sestdien daudzviet snigs, plašākā...
Lasīt tālākStiprinās bērnu tiesību aizsardzību laulības šķiršanas gadījumos
Lai stiprinātu bērnu tiesību aizsardzību, vecākiem šķirot laulību, Saeimas Juridiskā komisija trešdien, 10.decembrī, galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Civilprocesa likumā un...
Lasīt tālākPakalpojumu un pārtikas cenu lejupslīde mazina inflācijas spiedienu
Novembrī patēriņa cenu samazinājums atbilda ierastajām sezonālajām tendencēm, ko parasti nosaka lētāki pakalpojumi. Tomēr šogad cenu kritumu īpaši pastiprināja pārtikas preču cenas,...
Lasīt tālāk