• Tweet

Jau sen demogrāfi sit trauksmes bungas, ka Latvijas iedzīvotāju skaits dramatiski sarūk. Diemžēl arī mūža ilguma un daudzu citu rādītāju ziņā Latvijai nav ar ko lepoties. Kāpēc tā ir un ko darīt – atbildes uz šiem jautājumiem diskusijā mēģināja rast Latvijas Universitātes un citi zinātnieki.

Maksimālā cilvēku vecuma atšķirība starp dažādām Eiropas valstīm sasniedz pat 20 gadus. Priekšgalā ir Ziemeļeiropas valstis, bet Latvija turas kaut kur pa vidu. Lai gan Somijas piemērs rāda – varēja būt arī citādi. Somijai un Latvijai šie rādītāji pagājušā gadsimta 70. gados bija ļoti līdzīgi, bet tad mūsu ziemeļu

kaimiņi strauji izrāvās un nu ir krietni pārsnieguši 80 gadu atzīmi, kamēr mūsu valstī mūža garums iestrēdzis ap 70 gadu robežu.

«Arī sieviešu un vīriešu vecuma starpības ziņā nevaram lepoties – tā sasniedz 10 līdz 12 gadus, kamēr citviet tie ir trīs līdz pieci gadi. Tāpat veselīgi nodzīvoto gadu tabulā neesam glaimojošā vietā, kam par iemeslu ir gan sociālekonomiskie apstākļi, gan vides, medicīniskie un bioloģiskie faktori,» uzsver Latvijas Universitātes Ekonomikas fakultātes un vadības statistikas un demogrāfijas katedras profesors Juris Krūmiņš.

Profesors Ekonomikas un vadības fakultātes statistikas un demogrāfijas katedras vadītājs Pēteris Zvidriņš, runājot par satraucošo tautas izmiršanas problēmu, atgādina, ka vēl pirms 25 gadiem tā nebija: «80. gadu beigās dzimstība bija diezgan lielos plusos. Salīdzinājumam: 1986./1987. gadā dzimušo skaits bija 42 000, 2011. – 18 000.» 90. gados situācija pavērsās uz slikto pusi – saruka dzimstība, palielinājās mirstība un mūža garums samazinājās. Tam bija pietiekami daudz iemeslu: spriedze sabiedrībā, bankas bankrotēja, haoss ekonomikā. Iedzīvotāju skaita kritumu ietekmēja arī Padomju armijas vīru un viņu ģimeņu aizbraukšana (vienā gadā vien 54 000). «Šā gadsimta sākumā dzimstības rādītāji sāka kāpt, bet tad sākās krīze, un atkal – kritums. Nu esam atsviesti viszemākajā punktā, kāds Latvijā vēsturiski ir novērots – vidēji uz vienu sievieti dzimst 1,1 bērns. Paaudžu nomaiņa noris vien 60% apjomā,» brīdina P. Zvidriņš, piebilstot, ka cilvēku skaits sarūk ne tikai dabiskās atražošanās nepietiekamības, bet arī migrācijas dēļ. «Lielāko deficītu rada emigrācija. Tā ir kļuvusi par mūsu valsts galveno demogrāfisko, sociālo, ekonomisko un politisko problēmu,» secina profesors.

Skarbus vārdus Latvijas valdībai par demogrāfijas problēmu nerisināšanu velta Starptautiskās migrācijas organizācijas biroja vadītājs Ilmārs Mežs. «Nepiekrītu tam, ka šajā jomā neko nevar darīt. To rāda skaitļi: Islandē (vienai sievietei vidēji dzimst 2,2 bērni), Īrijā (2,1), Norvēģijā (2,0). Pat Igaunijā šis rādītājs ir 1,6. Šīs valstis ļoti atbildīgi un mērķtiecīgi risina minētās problēmas. Piemēram, Igaunijas valdība ik gadus iegulda lielas summas, lai atbalstītu ģimenes: visiem ir pieejams bērnudārzs, visiem skolēniem ir brīvpusdienas, māmiņu algām griesti nav noteikti, bērnu pabalsti ir cilvēka cienīgi. Mēs ar savu nodokļu sistēmu esam izmanījušies sodīt jaunās ģimenes – it īpaši tās, kurās ir trīs četri un vairāk bērnu. Mums tikai liek paciesties – kad būšot lieka nauda, tad arī ko došot. Nedrīkst gaidīt ne mirkli, arī taupīt nedrīkst, citādi būs par vēlu,» sašutis ir I. Mežs, atgādinot, ka Igaunijā pat konstitūcijā rakstīts, ka valsts uzdevums ir nodrošināt nākotnē igauņu nācijas un kultūras saglabāšanu. Kāda tad ir mūsu valsts sūtība? Viņa aprēķini rāda – ja valdība neko nedarīs šajā lietā, Latvijas iedzīvotāju skaits pēc četrām paaudzēm būs labi ja 0,5 miljoni.

Viņam pievienojas arī P. Zvidriņš. Viņš aicina iedzīvotājus aktīvāk bombardēt valdību par nepieciešamību aktīvāk risināt demogrāfiskās problēmas. «Arī Demogrāfisko lietu padome ar premjeru priekšgalā šiem jautājumiem nav nopietni pievērsusies. Pagaidām tā ir izskatījusi neauglības un reproduktīvās veselības jautājumus, kas ir krietni par maz, lai uzlabotu situāciju,» atzīst profesors.

***

Demogrāfija – valdības prioritāte?

88% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju uzskata, ka valdība par savu prioritāti nav izvirzījusi valsts demogrāfisko problēmu risināšanu

5% iedzīvotāju uzskata, ka valdība par savu prioritāti ir izvirzījusi valsts demogrāfisko problēmu risināšanu

7% aptaujāto nav konkrēta viedokļa šajā jautājumā

Avots: TNS Latvia/LNT aptauja

***

Iedzīvotāju skaits 2 067 887

Kopš1987. gada par 309 000 iedzīvotājiem mazāk

– 190 000 izceļojuši

– Darbspējīgo skaits sarucis par 12,3%

– 10 gadu laikā bērnu vecumā līdz 14 gadiem ir par 32% mazāk

– Vienīgais iedzīvotāju skaita kāpums Pierīgā 3,2%

– Vismazākais vīriešu īpatsvars: Cēsu novadā 44,9%

Vislielākais vīriešu īpatsvars: Burtnieku novadā 52,2% un Aknīstē 50,6%

– Vīriešu īpatsvars 2000. gadā 46,1%, 2011. gadā 45,8%

– Vislielākais novads: Ogres 36 173 cilvēki

Mazākais: Baltinavas 1178

– Vislielākais iedzīvotāju skaita kritums Latgalē 21%, Vidzemē 19%

Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Avots: nra.lv /Aisma Orupe