Eiro ieviešana Latvijā iezīmē smalku politisko spēli
Jo nelokāmāka kļūst valdošās elites virzība uz eiro ieviešanu 2014. gadā, jo smalkāka spēle iezīmējas politiskajās aizkulisēs.
Saskaņas centrs koalīcijai draud ar referenduma rosināšanu, taču konkrētu lēmumu vilcinās pieņemt, apliecinot, ka likmes šajā jautājumā ir augstas un daudzas partijas cer tās izspēlēt pēc iespējas izdevīgāk.
Saskaņas centrs (SC) vairākkārt norādījis, ka neatbalsta sasteigto lēmumu ieviest eiro teju jau pēc gada, kā arī valdošās elites vēlmi ignorēt sabiedrības neapmierinātību. Kreisā flanga līderis Nils Ušakovs publiski izteicis arī draudus rosināt tautas nobalsošanu, kuras rezultāts, ņemot vērā iedzīvotāju vēlmi saglabāt latu, varētu būt valdībai netīkams. Tiesa, lai arī referenduma rosināšana vakar tika apspriesta SC Saeimas frakcijas sēdē, izšķirīgo lēmumu deputāti tā arī nepieņēma.
Gaida īsto brīdi
Kā Neatkarīgajai skaidroja SC pārstāvis Valērijs Agešins, kreisais flangs sākotnēji vēlas iegūt precīzus datus par to, cik Latvijai izmaksās eiro ieviešana un cik lieli būs maksājumi, kurus līdz ar iekļaušanos eirozonā būs spiesta veikt mūsu valsts. Tāpat V. Agešins neslēpa, ka SC gaida otra opozīcijas spēka Zaļo un zemnieku savienības nostāju, lai varētu rīkoties, pārzinot visu politiskās spēles laukumu. Šādi izteikumi liek noprast, ka opozīcija lieliski apzinās, cik nozīmīgs šābrīža koalīcijai ir eiro ieviešanas process un cik lielas likmes šobrīd ir iespējams izspēlēt. V. Agešins arī atzina, ka SC bīstamo referenduma rosināšanas kārti grib izspēlēt maksimāli pareizā brīdī, t. i., īsi pirms parlamentā tiks balsots par Eiro ieviešanas likumu. Politiķis gan piebilda: lai gan plānots, ka šis jautājums tiks skatīts 13. decembra Saeimas plenārsēdē, viņš nebrīnītos, ja koalīcija, apzinoties situācijas nestabilitāti, to mēģinātu iekļaut jau šodienas darba kārtībā.
Gatavi izmantot visus mehānismus
Jāatgādina, ka līdz šim bažas par sasteigto eiro ieviešanu visatklātāk ir paudusi Saeimas opozīcija, kā arī atsevišķas nevalstiskās organizācijas un uzņēmēji. Tā, piemēram, biedrības Antiglobālisti un Gustava Celmiņa centrs ir vērsušās ar iesniegumu Drošības policijā (DP), lūdzot apturēt eiro ieviešanu Latvijā no 2014. gada. Kā skaidro kustību līderi Andris Orols un Mikus Aigars, koalīcija izlēmusi ieviest eiro, ignorējot Latvijas sabiedrības viedokli. Vairākums socioloģisko aptauju nepārprotami liecinot, ka Latvijas iedzīvotāji nevēlas atteikties no lata. Tāpat biedrības savā iesniegumā norāda, ka līdz ar iekļaušanos eirozonā tiks apdraudēta mūsu valsts nacionālā drošība un neatkarība.
Tiesa, likumdevēji, neraugoties uz iedzīvotāju skeptisko noskaņojumu, turpina eiro ieviešanas sagatavošanas darbus. Saeimas Budžeta komisija šonedēļ jau ir sākusi darbu pie eiro ieviešanas likumprojekta, savukārt Finanšu ministrija vakar tikās ar Latvijas Pašvaldību savienību, skaidrojot eiro ieviešanas mehānismus. Parlamenta opozīcija gan brīdina: neraugoties uz koalīcijas nepārprotamo spiedienu ieviest eiro jau pēc gada, ārpus valdības esošās partijas izmantos visus mehānismus, lai šādu scenāriju nepieļautu. Zaļo un zemnieku savienība uzsver, ka Eiro ieviešanas likuma pieņemšanas gadījumā Valsts prezidents Andris Bērziņš tikšot aicināts to neizsludināt. Ja valsts vadītājs šo lūgumu tomēr ignorēs, tālāk tikšot apsvērti divi scenāriji: vai nu vākt 34 parakstus, lai pieņemto likumu nodotu tautas nobalsošanai, vai arī iniciēt referendumu, sākot vākt likumā noteiktos 30 000 parakstu.
Jāpiebilst, ka par eiro ieviešanas lietderību šaubās arī koalīcijas sastāvā esošā Nacionālā apvienība (NA). Vēl nedēļu Visu Latvijai! un Tēvzemei un Brīvībai savstarpēji diskutēs par savu atbalstu Eiro ieviešanas likumam. Tiesa, maz ticams, ka nacionālais flangs riskētu iebilst jautājumā, kas uzskatāms par vienu no šābrīža koalīcijas pamatpostulātiem. Kā atzina gan Vienotības, gan pašas NA pārstāvji, nacionāļu nepaklausības gadījumā koalīcijas darbs būtu apgrūtināts vai pat būtu jāveido jauna koalīcija.
Tikmēr saskaņā ar DNB Latvijas barometra datiem 46% iedzīvotāju domā, ka Latvijā būtu jārīko referendums par to, vai jāpāriet no latiem uz eiro. 53% Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka eiro ieviešanas plāns tiks realizēts saskaņā ar valdošās koalīcijas ieceri par 2014. gada janvāri.
Avots: nra.lv /Ilze Zālīte
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk