Burovs par ostu nodošanu valsts kontrolē: Ārzemēs par mums smejas
Valdība groza likumus par ostām, nekonsultējoties ne ar vienu iesaistīto pusi – mēs esam pietuvojušies diktatūrai, intervijā Neatkarīgajai sacīja Rīgas domes priekšsēdētājs Oļegs Burovs (Gods kalpot Rīgai).
“Otrdien Latvijas valdības vadītājs Kariņš paziņoja, ka valsts pārvaldībā tikšot pārņemtas Rīgas un Ventspils brīvostas – lai pēc ASV Finanšu ministrijas lēmuma no Ventspils brīvostas darbības tiktu nodalīta persona, pret kuru ir vērstas sankcijas. Savukārt, kas attiecas uz Rīgas brīvostu, tur arī esot zināma ietekme fiziskām un juridiskām personām, kuras tagad ir zem sankcijām. Nu, zināt, tas ir smieklīgi un nožēlojami,” uzsvēra Burovs.
“Šodien runāju ar kādu cilvēku, kurš nesen atgriezās no Luksemburgas: viņš teica, ka tur politiķi par mums smejas. Proti, mēs tā kritizējam un noniecinām paši sevi, ka tas jau kļūst smieklīgi. Piemēram, par banku sfēru (riskanti klienti, aizdomīgas naudas plūsmas utt.): viņi teic, ka tādas lietas notiek visur, bet mēs, viņi teic, esam priecīgi, ka Latvija sevi uztaisa par vissliktāko – tad mums nepievērš tik lielu uzmanību,” norādīja Burovs.
Pēc viņa sacītā, otrdien viņš uzdeva Rīgas brīvostas pārvaldniekam izstāties no Latvijas brīvostu asociācijas. “Bet kāpēc tikai Ventspils un Rīga? Liepājas brīvosta ir pavisam balta un laba? Valdība ir izdomājusi grozīt likumu par ostām – ko mēs pēc tam darīsim ar investīciju projektiem, kādas būs mūsu intereses, ja brīvostas nepiederēs pašvaldībām? Nekādas! Valdība pēkšņi gatava grozīt likumus, nekonsultējoties ne ar vienu iesaistīto pusi. Vienlaikus gan valdība, gan Saeima uzskata par normālu praksi neievērot likumus, kurus paši pieņēma gan attiecībā uz mediķu atalgojumu, gan zinātnes finansējumu un citus. Jā, mēs esam pietuvojušies diktatūrai,” izteicās Rīgas mērs.
“Par ostu pārņemšanu valsts īpašumā sāka runāt Bordāns, tagad viņa scenārijs ir redzams. Strīķe televīzijā jau izteicās, ka, valdībai pārņemot ostas, līdztekus esot nepieciešams realizēt Bordāna rosinātās reformas – veikt izmaiņas ģenerālprokurora iecelšanā, izveidot ekonomisko jautājumu tiesu un veikt grozījumus kriminālprocesa regulējumā,” norādīja Rīgas mērs.
“Bet brīvostu valdēs vienmēr ir bijuši četri valdes locekļi no valsts puses, četri – no pašvaldības. Bez valsts atbalsta nekas nevarēja notikt. Tas bija normāls balanss, un lēmumi nekad nebija politizēti. Tad jau varbūt uzreiz visu nacionalizēt, arī pašvaldības likvidēt, ieliekot visur pa vienam administratoram. Administrators Rīgā mierīgu sirdi varēs likvidēt visas sociālās programmas un veidot pilsētas budžetu grāmatvediski, neinteresējoties par rīdzinieku vajadzībām. Atlaides sabiedriskajā transportā, citas atbalsta programmas, tas viss būs apdraudēts,” brīdināja Burovs.
Kā zināms, Ceturtdien, 12. decembrī, Saeima steidzamības kārtā divos lasījumos pieņēma grozījumus Likumā par ostām, kas paredz izmaiņas Rīgas ostas un Ventspils ostas pārvaldēs.
Foto: Saeimas kanceleja
Vēl par tēmu:
Katrs trešais pircējs nepabeidz pirkumu tiešsaistē lēnas piegādes dēļ
Saskaņā ar Baymard Institute 2025. gada datiem, septiņi no desmit pirkumiem internetveikalos netiek pabeigti. Starptautiskajā pētījumā izcelti trīs svarīgākie iemesli: pārāk augstas papildu...
Lasīt tālākŠonedēļ gaidāms lietains laiks
Jaunajā darba nedēļā laikapstākļus turpinās noteikt ciklonu darbība. Debesis lielākoties būs mākoņainas, tikai brīžiem uzspīdēs saule. Nokrišņi gaidāmi visā valsts teritorijā –...
Lasīt tālākPTAC: zemo cenu grozs kļūst pieejamāks patērētājiem
Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) līdz ar Memoranda par pārtikas preču tirdzniecību (Memorands) parakstīšanu 2025. gada 27. maijā veic pārtikas lielveikalu tirdzniecības ķēžu...
Lasīt tālākIedvesmojoša vasaras pieredze: kas jauniešiem jāzina par pirmo darbu?
Pirmais darbs vasarā jauniešiem var kļūt par vērtīgu pieredzi, kas ietekmē gan nākotnes karjeras izvēli, gan veido izpratni par finanšu pratību. Tā ir pieredze, kas ļauj nopelnīt pirmo...
Lasīt tālākVai neprotam atpūsties? Katrs otrais strādā arī atvaļinājumā
Teju katram otrajam jeb 42 % Latvijas iedzīvotāju atvaļinājumā ir nācies pildīt darba pienākumus, pieslēdzoties darbam attālināti, secināts bankas Citadele veiktajā iedzīvotāju aptaujā....
Lasīt tālākApstrādes rūpniecība uzņēmusi apgriezienus, maijā izaugsmei sasniedzot 5,6%
Apstrādes rūpniecības apjoms salīdzināmajās cenās šā gada maijā pieaudzis par 5,6% pret pagājušā gada maiju, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Vairākas...
Lasīt tālākNedēļas izskaņā siltums atkāpsies un kļūs lietaināks
Šī darba nedēļa Latvijā iesākās ar mainīgiem laika apstākļiem. Pirmdien un otrdien visā valstī pūta brāzmains vējš, bet nedēļas otrajā pusē, pastiprinoties anticiklona ietekmei,...
Lasīt tālākEiropas Komisija piešķir 295,5 miljonus eiro Rail Baltica projekta tālākai attīstībai
Kopuzņēmums RB Rail AS, kas sadarbībā ar Rail Baltica projekta īstenotājiem koordinē arī Eiropas Savienības finansējuma pieteikumu sagatavošanu un iesniegšanu, informē, ka Rail Baltica...
Lasīt tālākLatvijā ieviesta šūnu apraide – jauns rīks agrīnās brīdināšanas sistēmā iedzīvotāju drošībai
No 2025. gada 1. jūlija Latvijā ir ieviesta šūnu apraide – efektīvs un mūsdienīgs risinājums sabiedrības brīdināšanai ārkārtas situācijās. Šūnu apraide papildina jau esošos informēšanas...
Lasīt tālākLaika zīmju vērotājs prognozē, kāds varētu būt jūlijs
Laika zīmju vērotājs Vilis Bukšs ir prognozējis, kāds būs jūlijs. “Ticējums saka, kāds janvāris, tāds jūlijs. Ja janvāris sauss un auksts, tad jūlijs sauss un karsts. Ja mīksts...
Lasīt tālāk