• Tweet

Slimību profilakses kontroles centra (SPKC) apkopotie dati liecina, ka 2012. gadā palielinājies uzskaitē uzņemto bērnu skaits ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem alkohola lietošanas dēļ.

Ceturtā daļa Rīgas skolēnu pirmo reizi smēķējuši cigareti vai dzēruši kādu alkoholisko dzērienu, nesasniedzot 11 gadu vecumu, informē Rīgas domes Labklājības departamenta Veselības pārvaldes Sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses nodaļas galvenā speciāliste Diāna Koerna. Izmaiņas likumdošanā veicinājušas uzskaiti un atbildības iestāšanos no 14 gadiem, kas diemžēl nemazina plašās lietošanas iespējas.

Sekas vēl jāpēta

Slimnīcas Ģintermuiža virsārste Sandra Pūce skaidro, kā psihiski traucējumi var rasties alkohola un narkotiku ietekmē jau pusaudža vecumā. «Ja lieto dažādas un nekvalitatīvas vielas, ātri var iedzīvoties psihozē. Turklāt šīs vielas ir provokators ģenētiski mantotas slimības uzliesmojumam. Apreibinošo vielu lietošana ir bīstama, jo mēs nezinām, kādi mums katram ir gēni,» saka S. Pūce. Savukārt slimnīcas Ģintermuiža Narkoloģiskā dienesta vadītāja Lilita Caune problēmu izskaidro detalizētāk: «Traucējumi parādās kā reibumā izmainīta uztvere un uzvedība. Smadzenēs notiek neprognozējamas ķīmiskas reakcijas, un izmaiņas psihē ir vēl neizpētīta joma. Ir bērni, kam pēc vienas lietošanas smadzenes normāli vairs nestrādā.» Esot noteikts, ka bērnam slimnīcā jāsaņem tūlītēja narkologa konsultācija, bet tas nenotiek, jo nepietiek narkologu. Parasti bērni ilgāk par 24 stundām stacionārā neuzkavējoties. Statistikā parādās bērni, kas ievietoti stacionārā, un oficiālais pieaugums varētu būt saistīts ar nesenajām izmaiņām likumdošanā – policija var saukt pie atbildības no 14 gadu vecuma. Tomēr neskaitāmos gadījumos bērni institūcijā nenonāk.

Pievilcīgās vielas

Bērnu atkarībās L. Caune vaino reklāmas, kas popularizē vieglo alkoholu. «Ja bērns vēlas būt seksīgs, varošs, pievilcīgs un interesants, viņš izvēlēsies vielu, kas palīdz to sasniegt. Lietotāju skaits ir liels. Kura ballīte tad notiek bez alkohola? Var rasties priekšstats, ka lietotāju skaits mainās, jo bērni vairs nedzer uz ielām. Bet viņi pulcējas tur, kur nav pieaugušo,» skaidro ārste, atzīmējot arī vecāku atbildību. «Jājautā, kāpēc nepilngadīgajiem interese ir tik liela un kāpēc apkārtējo attieksme ir tik atbalstoša? Ierobežojošie likumi nāk ar milzu pretestību. Nonākam pie audzināšanas un vecāku lietošanas paradumiem. Mēs iekodējam savus bērnus – varēsi dzert, kad izaugsi!» Trauksmi radot arī legālie augu maisījumi, kas apslacīti ar sintētiskām psihi ietekmējošām vielām. «Nenobriedušām smadzenēm tas ir ļoti bīstami,» brīdina L. Caune.

Narkobizness soli priekšā

Narkoloģe apzinās, ka narkotiku fonā ir nauda. «Tie, kas bīda legālās narkotikas, nodrošina nākamo narkotiku lietotāju tirgu. Sintētiskās narkotikas ir salīdzinoši jaunas – nav reaģentu pārbaudēm. Biznesa turētāji tehnoloģiski ir soli priekšā. Ziņojumi par jaunām vielām nāk regulāri, un pusaudzis visvieglāk uzķeras uz āķa, jo atrodas meklējumu posmā. Lietotāju skaits ir liels un ar tendenci pieaugt. Eiropas skolu aptaujas projektā par alkoholu un citām narkotiskām vielām (ESPAD) atbildes sniedz labie bērni – tie, kas apmeklē skolu un mācās. Daudzi lietotāji skolu neapmeklē,» saka ārste.

Statistika baisa

Nacionālā veselības dienesta dati liecina, ka 2012. gadā stacionāros ārstēti 160 bērni ar psihiskiem un uzvedības traucējumiem, kas radušies alkohola lietošanas dēļ. ESPAD ietvaros SPKC veiktā jaunākā pētījuma Atkarību izraisošo vielu lietošanas paradumi un tendences skolēnu vidū dati liecina, ka apmēram puse aptaujāto jauniešu izdzēruši 60 un vairāk gramu absolūtā alkohola vienā lietošanas reizē pēdējo 30 dienu laikā. Regulāra alkohola lietošanas pieredze ir 35% jauniešu. 21% jauniešu alkoholu lietojuši vairāk nekā 20 reižu pēdējā gada laikā, bet 7% vairāk nekā desmit reižu pēdējā mēneša laikā, informē SPKC sabiedrisko attiecību speciāliste Anete Vilciņa. Savukārt Rīgā alkoholu pamēģinājuši 88% 15–16 gadus vecu jauniešu. 40 un vairāk reižu savas dzīves laikā alkoholu ir lietojuši 20%, bet pēdējā mēneša laika alkoholu lietojuši 52% aptaujāto, zināja teikt RD Labklājības departamenta speciāliste Diāna Koerna.

Meitenes smēķē vairāk

SPKC 2011. gada dati par jauniešu smēķēšanu rāda, ka tabakas izstrādājumus lieto 40,5% skolēnu – 39,4% zēnu un 41,4% meiteņu. 76,2% skolēnu ir pamēģinājuši smēķēt, 21,5% smēķē ūdenspīpes, bet 9,1% – elektroniskās cigaretes. Rīgā saskaņā ar 2012. gada datiem kaut reizi smēķējuši 67% aptaujāto skolēnu, savukārt 40 un vairāk reižu to darījuši 26% bērnu.

Zāle plaukst un zeļ

2011. gada ESPAD pētījuma rezultāti rāda, ka lielākais narkotiku izmēģinātāju skaits 15–35 gadu vecuma grupā vērojams starp vīriešiem – narkotikas pamēģinājuši 31% šīs vecuma grupas vīriešu un 15% sieviešu. Pēdējā gada laikā – 11% vīriešu un 5% sieviešu. Līdzīgi kā citviet Eiropā un pasaulē, arī Latvijā marihuāna un hašišs ir izplatītākā nelegālā viela iedzīvotāju vidū. Latvijā pēdējo četru gadu laikā noticis viens no lielākajiem marihuānas izmēģinātāju pieaugumiem Eiropas dalībvalstīs. Būtisks skaita pieaugums vērojams 15–16 gadus vecu jauniešu vidū, 2011. gadā sasniedzot 24%. Zēni biežāk nekā meitenes kaut reizi smēķējuši šo nelegālo apreibinošo vielu – attiecīgi 29%, turpretim 19% meiteņu grupā. Visaugstākais marihuānu pamēģinājušo jauniešu īpatsvars vecumā no 15 līdz 16 gadiem vērojams Rīgā – 28%, bet citās pilsētās tas ir tikai par vienu procentpunktu zemāks. Nelielās pilsētās marihuānu pamēģinājuši 23% skolēnu, bet lauku reģionos – 18%. No visiem Latvijas skolēniem vecumā no 15 līdz 16 gadiem marihuānu pēdējā gada laikā smēķējuši 16% skolēnu. Šāds īpatsvars ir par 3% augstāks nekā vidējais rādītājs starp visām ESPAD dalībvalstīm. Kopumā 9% Latvijas skolēnu vecumā no 15 līdz 16 gadiem kaut reizi ir pamēģinājuši arī citas narkotikas. Rīgā marihuanu/hašišu jaunieši pirmo reizi pamēģina 14–15 gadu vecumā, informē SPKC.

Avots: nra.lv /Laura Sīle