• Tweet

Arvien lielāku sabiedrības neizpratni raisa jautājums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kompetenci situācijā, kad triju gadu laikā krahu piedzīvojušas divas Latvijā strādājošas bankas.

Nacionālā apvienība ir aicinājusi komisijas priekšsēdētāju Irēnu Krūmani atkāpties no amata.

Finanšu un kapitāla tirgus komisija (FKTK) ir autonoma valsts iestāde, kas regulē un pārrauga Latvijas banku, apdrošināšanas sabiedrību, privāto pensiju fondu u.tml. darbību.

Pēc Latvijas Krājbankas (LK) darbības apturēšanas, kas notika tik pēkšņi, ka daudzi pensionāri un ģimenes palika bez iztikas līdzekļiem, FKTK rīcība raisa daudzus jautājumus. Nevēlēšanās laikus un atklāti komunicēt ar sabiedrību ir tas, ko FKTK pārmet gan apjukušie LK klienti, gan eksperti.

Piemēram, 18. novembra vakarā I. Krūmane sabiedrību mierināja, apgalvojot, ka vēl esot pāragri vērtēt situācijas ap Snoras bankas ietekmi uz LK. Tagad atklājies, ka 18. novembra vakarā FKTK jau esot zinājusi par līdzekļu iztrūkumu bankā. Ekonomiste Raita Karnīte akcentē: «Nespēja sniegt adekvātas atbildes uz cilvēkiem svarīgiem jautājumiem liek domāt, ka FKTK nav savos lēmumos pilnīgi brīva organizācija. Neatkarība Latvijā ir ļoti nosacīts jēdziens, jo visiem taču gribas saglabāt labi atalgotas darba vietas. Mans loģiskais prāts saka, ka Latvijas Krājbankas slēgšana nav pašsaprotams risinājums. Drīzāk Snoras bankas problēmas tiek izmantotas kā iegansts, lai atbrīvotu laukumu. Latvija ir izvēlējusies ļoti bīstamu taktiku, jo, ja tuvākajā laikā transformāciju piedzīvos arī Hipotēku banka, tad mūsu valstī paliks tikai skandināvu bankas.»

R. Karnītes kritiku izpelnījās arī FKTK nespēja darboties preventīvi. «Gan Parex bankas, gan Latvijas Krājbankas gadījumā komisija rīkojas post factum. Tad, kad atpakaļceļa vairs nav. Kā zināms, problēmas Parex bankā sākās jau 2008. gada maijā, savukārt valsts tajās iesaistījās tikai novembrī. Arī Latvijas Krājbankas gadījumā pastāv aizdomas, ka nauda tika izņemta vēl augustā. Vai FKTK tiešām neko nenojauta un nevarēja reaģēt laikus?» retoriski vaicā eksperte.

Vienīgais, uz ko FKTK reaģējis visnotaļ laikus, ir atalgojuma jautājums, kad 2009. gadā vispārējas taupības režīmā valdība nolēma FKTK iekļaut vienotajā amatpersonu atlīdzības sistēmā. Toreiz I. Krūmane nekautrējās asi iestāties pret šo ieceri. Iespējams, tam bija kāds sakars ar faktu, ka 2009. gadā FKTK vadītājas atalgojums bija virs 7000 latiem mēnesī jeb ap 84 000 latiem gadā, bet pērn aptuveni 5680 (bruto) latu mēnesī. Lai gan kopš marta FKTK ir iekļauta vienotajā atalgojuma sistēmā, komisijas vadītājas neto atalgojums joprojām ir 3000 līdz 3500 latu mēnesī, jo FKTK tomēr izdevās iegūt sev privilēģijas. Proti, pārējā valsts pārvaldes sektorā algu griesti ir aptuveni 2000 tūkstošus latu lielā premjera alga, bet FKTK darbinieku mēnešalgu nosaka, ņemot vērā tādus faktorus kā amata vērtība, amatpersonas kvalifikācija un kompetence, kā arī vidējā alga finanšu un apdrošināšanas sektorā, kas, saskaņā ar statistikas datiem, ir vislabāk apmaksātās nozares Latvijā.

Pēc Parex bankas bankrota kādreizējais premjers Ivars Godmanis medijiem akcentēja, ka banku sektora krahu dēļ ir kritušas pat valdības, taču viens paliek nemainīgs – Finanšu un kapitāla tirgus uzraudzības komisijā joprojām sēž tie paši cilvēki. «Vai jums neliekas, ka tas ir nedaudz dīvaini?» vaicāja politiķis. I. Krūmane toreiz taisnojās, ka Parex bankas problēmu cēloņi esot radušies jau krietni pirms 2008. gada, kad viņa pārņēma FKTK vadību. Pēc biroja vadītājas toreiz teiktā, FKTK darbībām līdz 2008. gadam piemituši daudzi trūkumi, savukārt pēdējo divu gadu laikā esot sākta Latvijas finanšu sektora ārstēšana. Lai gan gadījums ar LK liecina, ka ārstēšana nav bijusi efektīva, FKTK arī šobrīd nesaskata kļūdas savā darbībā. Piemēram, I. Krūmane vairākkārt ir atsaukusies uz šonedēļ Eiropas Komisijas izteiktajām uzslavām par Latvijas un Lietuvas ātro, izlēmīgo rīcību banku krīzes situācijā. Diemžēl vakar līdz redakcijas slēgšanas brīdim Neatkarīgajai tā arī neizdevās iegūt FKTK viedokli par to, vai komisija ir gatava atzīt pārmetumus, ko tai izteikusi sabiedrība un politiķi.

Avots: nra.lv