• Tweet

Mainot latus skaidrā naudā pret eiro, jārēķinās ar iespēju, ka kredītiestāde vēlēsies identificēt mainītāju, lūdzot uzrādīt personu apliecinošu dokumentu.

Bankas to skaidro gan ar likuma prasībām, gan bankas noteikumiem, gan arī ar ērtību nodrošināšanu iedzīvotājiem, vienlaikus atzīstot, ka likumā noteiktos gadījumos atsevišķām valsts iestādēm ir tiesības pieprasīt bankām informāciju par konkrētajiem darījumiem, tai skaitā par latu maiņas darījumiem.

Iemaksu bankomātos latus šobrīd pieņem DNB bankomātos, un šo iespēju banka sola saglabāt līdz 30. jūnijam. Kopumā DNB bankai ir 115 multivalūtu izmaksas un 24 iemaksas bankomāti. Citadeles, Swedbank un SEB bankas bankomāti latus pretī vairs neņem. Latu apmaiņu pret eiro līdz 30. martam var veikt 302 Latvijas pasta nodaļās, līdz 30. jūnijam visu komercbanku filiālēs, bet Latvijas Bankas kasēs – mūžīgi.

Mainot latus pret eiro banku filiālēs, atsevišķos gadījumos bankas prasa uzrādīt personu apliecinošu dokumentu un mainītājs tiek identificēts. Katra banka ir noteikusi minimālo summu, no kuras tas tiek darīts.

«Ja iedzīvotājs vēlas veikt latu nomaiņu pret eiro kādā no bankas Citadele filiālēm un summa, ko vēlas saņemt, ir vairāk nekā 100 eiro, persona tiek identificēta, lūdzot uzrādīt personu apliecinošu dokumentu. Šī informācija ir nepieciešama bankas un klienta vajadzībām, lai varētu korekti noformēt darījumu apliecinošu dokumentu, norādot tajā valūtas maiņas veicēja datus atbilstoši uzrādītajam identifikācijas dokumentam. Darījumu apliecinošajā dokumentā iedzīvotāju ērtībai ir informācija gan par naudas summu latos, ko cilvēks ir mainījis, gan naudas summu eiro, ko viņš saņēmis un apstiprinājis ar savu parakstu. Tas abām pusēm palīdz pārliecināties par saņemtās un izsniegtās naudas summas apmēru,» Neatkarīgajai skaidroja bankas Citadele korporatīvo komunikāciju vadītāja Zane Udrase. Pēc viņas teiktā, informācija par klienta darījumiem Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiek sniegta tikai likumā noteiktajos gadījumos, pamatojoties uz atbilstošu VID pieprasījumu, kā arī gadījumos, kad kredītiestādei saskaņā ar tiesību aktiem ir jāsniedz VID informācija par juridisko personu bankā atvērtajiem kontiem. Tāpat bankai saistošie tiesību akti nosaka, kādos gadījumos banka var sniegt informāciju par klientu veiktajiem aizdomīgiem darījumiem tiesībsargājošajām institūcijām.

Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska Neatkarīgajai uzsvēra, ka kredītiestādei naudas mainītājs ir jāidentificē katru reizi neatkarīgi no summas, taču informācija trešajām pusēm tiek nodota tikai īpašajos gadījumos, kas atrunāti likumā.

Nordea sabiedrisko attiecību speciāliste Signe Lonerte Neatkarīgajai stāstīja, ka personu apliecinoša dokumenta uzrādīšana ir viena no bankas iekšējās kārtības noteikumu pamatprasībām. «Līdz ar to gan bankas klientiem, gan citu banku klientiem, ievērojot bankas noteikto politiku, veicot skaidras naudas apmaiņu bankas klientu apkalpošanas centros, nepieciešams uzrādīt personu apliecinošu dokumentu – pasi vai eID karti summām bez ierobežojuma un auto vadītāja apliecību – summai līdz 500 latiem citu banku klientiem un summai līdz 9999,99 latiem – bankas klientiem,» sacīja S. Lonerte.

Savukārt SEB bankā personas identifikācija, lūdzot uzrādīt pasi vai ID karti, tiek veikta tādā gadījumā, ja, mainot latus uz eiro, summa pārsniedz 8000 eiro. «Ja klients vēlas apmainīt mazākas summas, tad nav obligāti jāveic identifikācija, ja vien darījums nešķiet aizdomīgs vai neparasts,» sacīja SEB bankas korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

***

UZZIŅAI

Neparastu darījumu pazīmes*

• Darījums, kurā izmantota skaidra nauda, kuras summa ir 60 000 eiro un vairāk (izņemot algu, pensiju un sociālo pabalstu izmaksu, kredītus, starpbanku norēķinus).

• Darījums 2000 eiro apmērā un vairāk, kurā monētas vai banknotes ar mazu nominālu apmainītas pret banknotēm ar lielāku nominālu (vai otrādi) vai pret citām banknotēm ar tādu pašu nominālu.

• Klients, izmantojot kredītkartes vai citas norēķinu kartes, mēneša laikā izņem skaidrā naudā 60 000 eiro un vairāk.

• Klients, kuram nav konta attiecīgajā kredītiestādē, pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā par summu, kuras ekvivalents ir 8000 eiro un vairāk.

Avots: MK Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem

Avots: nra.lv /Ilze Šteinfelde