Autoceļiem bijis treknais gads
Aizejošās valdības satiksmes ministrs Uldis Augulis atstāj mantojumā savam nezināmajam pēctecim daudzas lentītes, ko pārgriezt pie rekonstruētiem autoceļu posmiem.
Ceļu būves sezona uz valsts galvenajiem autoceļiem finišē ar tikai 36 ekspluatācijā nodotiem kilometriem no 120 km, uz kuriem jau šogad notikuši ceļu atjaunošanas darbi. Nākamajā pavasarī atliks tos pabeigt un rīkot svinības par godu vienam, otram un trešajam ceļu posmam. To būs daudz, jo netika taču atjaunoti ceļi kopumā. Naudas pietika tikai tam, lai glābtu no ceļu uzturēšanas un satiksmes drošības viedokļa pašus kritiskākos ceļu posmus vai punktus. Naudas trūkums turpinājās, lai gan šogad ceļu un ielu būvei un atjaunošanai paredzētie 255 miljoni latu ir gandrīz vai divas reizes lielāka summa nekā pērn. Pieauguma avots ir 174 miljoni latu no ES palīdzības fondiem, kuros ceļiem iezīmētā ceļu sadaļa tieši tāpēc strauji sadila. U. Augulis atstāj mantojumā ne vien daudzas lentītes, bet arī plānu nākamgad pat palielināt ceļu budžetu ar nosacījumu, ka valsts finansējumam jāpieaug no 81 miljona latu šogad līdz 155 miljoniem nākamgad. Grūti iedomāties satiksmes ministru, kurš dabūs šādu naudu no nākamā finanšu ministra un Ministru prezidenta.
Valdošā koalīcija arī U. Auguļa personā nepārcieta Saeimas pārvēlēšanu par spīti acīm redzamajiem ceļu būves darbiem, ko sabiedrība tik skaļi un neatlaidīgi prasīja. Šo prasību izpilde U. Auguļa atvadu preses konferencē radīja iespaidu, ka pasākums notiek Latvijas PSR laika Ceļu satiksmes ministrijā, kurai nebija daudzu tādu pienākumu, kādi uzlikti tagadējai Latvijas Republikas Satiksmes ministrijai. Neko citu jau nevarēja gaidīt, jo līdz ar Latvijas Republiku mums ieviesta demokrātija, kad valsts iestādēm jāpilda tautas griba, ja vien būtu zināms, ko tauta īstenībā grib. Kāpēc tā nebalsoja, lai saglabātos valdība, kas deva naudu ceļiem? Tauta balsoja par tieši pretējo. Proti, par Zatlera Reformu partiju, kuras intelektuālā seja un iepriekš uz finanšu ministra vietu pieteiktais Vjačeslavs Dombrovskis ir pazīstams Neatkarīgās lasītājiem ar reģionālās konsolidācijas jēdzienu: sarūkošais iedzīvotāju skaits nespēj uzturēt esošo infrastruktūru – apdzīvoto vietu un ceļu tīklu. Ceļu likvidācija būtu gan rezultāts, gan līdzeklis cilvēku piespiešanai pārcelties uz pilsētām. «Tas ir Amerikā skolota cilvēka spriedums, kas neatbilst Latvijas apstākļiem,» uzskata U. Augulis.
Saeimas pārvēlēšana pārcēla U. Auguli no valdības uz Saeimu. Tātad pret viņu personīgi lielu pretenziju nav, bet jāmaina politika kopumā. Kā tas attiecas uz ceļiem? Atbilde varētu būt tāda, ka jāatsakās no mēģinājumiem aiz atsevišķu ceļa posmiņu savešanas kārtībā noslēpt faktu, ka ceļu tīkls kopumā tomēr grūst. Pēc normatīviem remonts būtu bijis vajadzīgs 920 km ceļu, bet pat salīdzinoši lielais ceļu budžets šogad ļāvis remontēt tikai 530 km.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
FM: ražojošās nozares trešajā ceturksnī nodrošina ekonomiskās izaugsmes paātrinājumu
Latvijas ekonomikas izaugsme pēc krituma iepriekšējos divos gados šogad ir atjaunojusies un trešajā ceturksnī paātrinājusies līdz 2,5% pret pagājušā gada attiecīgo ceturksni, liecina...
Lasīt tālākPēc Ekonomikas ministrijas rosinājuma atsaukta AS “Rīgas siltums” padome
28. novembrī norisinājās AS “Rīgas siltums” (RS) akcionāru ārkārtas sanāksme, kurā tika pieņemts lēmums atsaukt visu padomes sastāvu. Vienlaikus akcionāru sapulcē tika nolemts samazināt...
Lasīt tālākLai iedzīvotājiem samazinātu izmaksas par centralizēto siltumapgādi Rīgā, neatkarīgajiem siltumenerģijas ražotājiem plānots noteikt regulētu tarifu
Lai Rīgas iedzīvotāji nepārmaksātu par siltumu, Saeima ceturtdien, 27.novembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Enerģētikas likumā. Tie paredz noteikt neatkarīgajiem siltumenerģijas...
Lasīt tālākLatvijas Brīvo arodbiedrību savienība aicina nepieļaut trauksmes raisīšanu pierobežas iedzīvotājos
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) aicina valsts augstākās amatpersonas savos izteikumos un lēmumos ievērot maksimālu atbildību, jo īpaši jautājumos, kas skar cilvēkus, kuri...
Lasīt tālākValsts budžeta izdevumus vidējā termiņā plānots samazināt par 844 miljoniem eiro
Trešdien, 26. novembrī, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija noslēdza darbu pie 2026. gada valsts budžeta un vidējā termiņa budžeta ietvara, nolemjot to virzīt izskatīšanai Saeimā...
Lasīt tālākValsts kontroles likuma zaudējumu piedziņas mehānisms darbojas, bet jāpilnveido
Valsts kontrole ir veikusi izvērtējumu par to, kā pēdējo piecu gadu laikā darbojusies tai piešķirtā funkcija – lemt par nelikumīgas rīcības rezultātā nodarīto zaudējumu piedziņu....
Lasīt tālākRīgas pašvaldība plāno ieviest jaunu dzīvokļu īres maksas sistēmu – taisnīgu un ar atbalstu sociālajiem īrniekiem
Rīgas pašvaldība izstrādājusi jaunus saistošos noteikumus, kas regulē pašvaldības dzīvokļu īres maksas kārtību. Plānotā īres maksas sistēma paredz mūsdienīgu, saprotamu, detalizētu...
Lasīt tālākBudžeta komisija galīgajam lasījumam atbalsta izmaiņas izdienas pensiju sistēmā
Lai nodrošinātu taisnīgu, pret pārējiem sabiedrības locekļiem vienlīdzīgu un finansiāli ilgtspējīgu izdienas pensiju sistēmu, Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija ceturtdien,...
Lasīt tālākNo jaunā gada Latvijā minimālā alga būs 780 eiro
No 2026 gada 1. janvāra valstī noteiktā minimālā mēneša darba alga tiek paaugstināta no 740 eiro līdz 780 eiro. To paredz trešdien, 19. novembrī, valdības sēdē pieņemtie grozījumi...
Lasīt tālākLatvijas ekonomikas izaugsme 2025. gadā: kas to virza un kas var bremzēt?
Latvijas ekonomikai šis gads bijis viens no labākajiem pēdējā laikā – pēc vairāku gadu stagnācijas tā atkal sākusi augt. Izaugsmi veicinājuši vairāki faktori, kas stiprinājuši gan...
Lasīt tālāk