Ar cūku mēri grib nopelnīt
Par veterināro drošību atbildīgajiem dienestiem vakar izdevās saņemt valdības jāvārdu Āfrikas cūku mēra profilakses pasākumu īstenošanai robežkontroles punktos. Slimības apkarošana Latvijas nodokļu maksātājiem izmaksās 1,35 miljonus eiro.
Taču ar šo summu nosegti tikai 75 procenti riska, proti, novērsta iespēja, ka cūkām nāvējošo slimību Latvijā ievazās cilvēki. Tagad muitnieki un robežsargi uz Latvijas robežas pārbaudīs simtprocentīgi visu bagāžu un speciālo uzdevumu suņi izkontrolēs katru desmaizi. Taču atklāts palicis jautājums, ko darīt ar atlikušajiem 25 riska procentiem. Tos meža cūkas nodod cita citai bez cilvēku starpniecības. Neatkarīgā jau rakstīja, ka lietuvieši ķērušies pie meža cūku izšaušanas, maksājot medniekiem 70 eiro par vienu dzīvnieku. Tagad šādas prēmijas sagribējuši arī Latvijas mednieki. Valsts veterinārais dienests lēš, ka tām vajadzētu būt vismaz 35 eiro lielām. Mazākas summas nebūtu motivējošas, jo meža cūku Latvijā ir briesmīgi daudz. Drīz vien sasniegs 70 000, bet medību limiti tiek izmantoti knapi 60% apjomā. Tātad vajadzīgs papildu stimuls – mednieki kaut kā jāpierunā medīt.
Vakar valdībā skatītie dokumenti paredz apmaksāt tikai drošības pasākumus uz valsts robežas, arī muitnieki un robežsargi varēs piepelnīties ar virsstundām. Taču protokollēmumā ir ielikta viltīga atruna, kas uzdod Zemkopības ministrijai «sagatavot priekšlikumus par veicamajiem pasākumiem meža cūku depopulācijas nodrošināšanai un tiem nepieciešamo finansējumu». Šī viltība medniekiem ļauj cerēt, ka viņi tomēr saņems nodokļu maksātāju naudu par sava iecienītā vaļasprieka piekopšanu. Ministru prezidente Laimdota Straujuma sēdes gaitā šo «nodomu» pamanīja, kaut gan Zemkopības ministrijas ierēdņi un arī ministrs Jānis Dūklavs centās neafišēt, ka pirmajam cūku drošības miljonam var sekot nākamais. «Katram taču pie šā galda ir kāds nodoms,» taisnojās ministrs. Starp abiem izvērtās amizanta tielēšanās, jo J. Dūklavs par varītēm gribēja paturēt protokollēmumā minēto punktu, savukārt L. Straujuma gribēja to izmest laukā, jo «Ministru kabinets nepiekritīs papildfinansējumam cūku šaušanai». Galu galā protokollēmums mainīts netika, taču J. Dūklavs apsolījās neprasīt naudu mednieku atalgošanai no valsts līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem un, ja tomēr vajadzēs, meklēs savas ministrijas fondos.
Skaidrs, ka ar šo valdības sēdi un piešķirto naudu vēl nekas nav beidzies, jo Āfrikas cūku mēris tuvojas Latvijai, un kā atzīst valsts galvenais veterinārs Māris Balodis: «Ja mēs šo slimību dabūsim, tas būs vēl daudz dārgāk – trīs gadus nevarēsim eksportēt ne cūkas, ne cūkgaļu, ne cūkgaļas izstrādājumus uz Muitas ūnijas valstīm.»
Nozares hipotētiskais zaudējums eksporta aizlieguma gadījumā tiek lēsts vairāk nekā 13 miljonu eiro.
Avots: nra.lv /Imants Vīksne
Vēl par tēmu:
Valsts prezidents: Latvijā izvietotie datu centri ir būtiski valsts digitālajai noturībai
3. februārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs apmeklēja SIA “DELSKA Latvia” telpas Rīgā un iepazinās ar uzņēmuma datu centru darbību. Vizītes laikā Valsts prezidents apskatīja uzņēmuma...
Lasīt tālākLTRK aptauja: Uzņēmēji visaugstāk novērtē ārlietu ministres Baibas Bražes darbu, viszemāk – klimata un enerģētikas ministra Kaspara Meļņa paveikto
Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījuma centru SKDS LTRK indeksa pētījuma ietvaros veica uzņēmēju...
Lasīt tālākValsts prezidents Saeimai otrreizējai caurlūkošanai nodod likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo pārkāpumu lietvedībā nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas likumā”
23. janvārī Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs nosūtījis Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Saeimā 2026. gada 15. janvārī pieņemto likumu “Grozījumi Kriminālprocesā un administratīvo...
Lasīt tālākValsts prezidents: barikādes atgādina, ka valsts nav tikai robežstabi, ēkas un lozungi. Valsts ir cilvēki
“Kopš 1991. gada barikādēm pagājuši 35 gadi, bet dažs vēl aizvien atceras ugunskurus, šāvienu trokšņus pie Bastejkalna, satraukumu. Tajās dienās Latvijas patrioti iemainīja savu personīgo...
Lasīt tālāk2026. gada budžets: paredzēts papildu finansējums izglītībai
Ceturtdien, 4. decembrī, Saeima otrajā – galīgajā – lasījumā pieņēma 2026. gada valsts budžetu un to pavadošos likumprojektus. Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) 2026. gada kopējais...
Lasīt tālākSaeimas Juridiskā komisija atbalsta izmaiņas kompensāciju cietušajiem taisnīgākai sadalei
Saeimas Juridiskā komisija otrdien, 2. decembrī, konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā “Par valsts kompensāciju cietušajiem”, kas paredz pilnveidot kompensācijas izmaksas kārtību...
Lasīt tālākNākamgad iesaldēs valsts budžeta finansējumu partijām
Nākamgad paredzēts iesaldēt valsts budžeta finansējumu politiskajām partijām. To noteic ceturtdien, 27. novembrī, galīgajā lasījumā Saeimā pieņemtie grozījumi Politisko organizāciju...
Lasīt tālākDeputāti konceptuāli atbalsta stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem
Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija trešdien, 26. novembrī, konceptuāli atbalstīja stingrākas prasības likumu pārkāpušiem uzturēšanās atļauju saņēmējiem....
Lasīt tālākSaeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās gadadienā godina parlamentārisma vērtību stiprinātājus
1.Saeimas sanākšanas un Satversmes spēkā stāšanās 103.gadadienā piektdien, 7.novembrī, Saeimas namā godināti cilvēki, kuri snieguši būtisku ieguldījumu parlamenta darba, tā tradīciju...
Lasīt tālākZZS rosinās vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novadam
Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) aicinās valsts budžetā 2026.gadam paredzēt vienreizēju dotāciju 300 000 eiro apmērā Valkas novada pašvaldībai, lai tā spētu arī nākamgad iedzīvotājiem...
Lasīt tālāk