Akcentē vajadzību pēc palīdzības fonda tautiešiem
Lai palīdzētu Latvijas valstspiederīgajiem, Latvijas Ārlietu ministrija (ĀM) ir ierosinājusi veidot speciālu fondu, kura līdzekļus varētu izmantot, sniedzot ārkārtas palīdzību ārpus mūsu valsts. Vakar Ministru kabinets (MK) atbalstīja ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska ierosinājumu veidot Materiālās palīdzības fondu.
ĀM sniegtā informācija liecina, ka fondam būtu nepieciešami 50 000 latu. Paredzēts, ka fonda līdzekļi tiks piešķirti kā materiālā palīdzība personai, izmaksātajā summā iekļaujot atpakaļceļa biļetes izmaksas, citus ar atgriešanos Latvijā saistītus pakalpojumus, kā arī personai piešķirtus nelielus skaidrās naudas līdzekļus. Ar personu paredzēts slēgt aizdevuma līgumu, jo naudu vajadzēs atmaksāt, vienojoties par termiņu. Ja persona neatmaksās aizdotos līdzekļus noteiktajā termiņā un apmērā, tad ĀM vērsīsies tiesā ar lūgumu nodrošināt prasības izpildi.
Sadarbībā ar pārstāvjiem no Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, Tieslietu ministrijas, Veselības ministrijas un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas ir paredzēts līdz 3. oktobrim izveidot darba grupu, lai izstrādātu MK noteikumu projektu. Tas būtu jāpaveic līdz šā gada 30. decembrim.
Mūsu tautieši arvien vairāk un biežāk dodas uz ārzemēm – strādāt, mācīties, ceļot, bet ne vienmēr nokārto visas nepieciešamās formalitātes. Gadās, ka ārvalstīs piedāvā strādāt neoficiāli, un cilvēki paliek bez iztikas līdzekļiem vai vispār bez naudas un nespēj atgriezties mājās. ĀM nav īpašu finanšu
līdzekļu, lai varētu palīdzēt. Piemēram, 2008. gadā 52 Latvijas iedzīvotāji ārvalstīs palikuši bez finanšu līdzekļiem un saņēmuši palīdzību no radiniekiem vai draugiem ar ĀM Konsulārā departamenta starpniecību. Vēl šopavasar ĀM valsts sekretārs Andris Teikmanis brīdināja par riskiem, kas varētu apdraudēt darba meklētājus Vācijā un Austrijā. Tika minēti piemēri, kā no darba meklētājiem izkrāpti vairāki desmiti un pat simti eiro, bet rezultātā Latvijas iedzīvotāji palika gan bez darba, gan bez naudas.
ĀM arī atgādina, ka svarīgs nosacījums ir apdrošināšana, dodoties uz ārzemēm. Ja persona ir apdrošinājusies, tad ekstremālos gadījumos palīdzību sniedz un noteiktas izmaksas sedz arī attiecīgā apdrošināšanas kompānija. Piemēram, pašlaik Latvijas valstspiederīgajam visas izmaksas par medicīniskās palīdzības sniegšanu vai transportēšanu jāsedz pašam vai viņa tuviniekiem, ja ārpus Latvijas izbraukušais nav apdrošināts un viņam nav nepieciešamo finanšu. Īpaši dārga ir medicīniskā evakuācija.
Saskaņā ar ĀM informāciju pacienta atgādāšana uz Latviju no Polijas ar sauszemes transportu izmaksā 2500 latu, ar speciālo avioreisu no Norvēģijas – 12 000 latu, personas ārstēšana un evakuācija no Īrijas izmaksā 80 000 latu. Apmaksājot arī medicīnisko evakuāciju, Materiālās palīdzības fondā varētu aptrūkties līdzekļu, tāpēc valdībai būtu jātiek skaidrībā, kā turpmāk rīkoties šādos gadījumos.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
Mājokļa iegāde: pirkt mazāku vai krāt ilgāk pirmajai iemaksai
Mājokļa iegāde ir viens no nozīmīgākajiem finanšu lēmumiem dzīvē, un veidi tā sasniegšanai var būt dažādi. Luminor bankas aptauja* rāda, ka vairāk nekā trešdaļa iedzīvotāju (36%)...
Lasīt tālākApstrādes rūpniecības apjomi uzrādījuši pēdējo gadu pieauguma rekordu
Saglabājoties augošam ārējam pieprasījumam, apstrādes rūpniecības izlaide 2025. gada septembrī gada griezumā bija straujākā kopš 2022. gada jūnija. Izaugsme turpinās jau septīto mēnesi...
Lasīt tālākReformas pusceļā: nepieciešama politiskā griba un mērķtiecīga īstenošana
Ārvalstu investori novērtē atklātu dialogu ar valdību un manāmu reformu progresu, taču atzīmē, ka reformas bieži norit pārāk lēni un progress nereti apstājas pusceļā. Turklāt investorus...
Lasīt tālākBudžeta komisija atbalsta pasākumus vietējo un ārvalstu investoru nodokļu sloga līdzsvaram
[caption id="attachment_35992" align="alignnone" width="300"] Business men shaking hands after an agreement during a meeting[/caption] Lai uzlabotu uzņēmumu piekļuvi finanšu resursiem, samazinātu...
Lasīt tālākProcentu likmju stabilitāte – ilūzija vai realitāte?
Šonedēļ Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome sanāk uz monetārās politikas sēdi, kuras laikā tiks lemts par bāzes procentu likmju jautājumu. Tirgus dalībnieki tālāku likmju samazinājumu...
Lasīt tālākLM rosina mazināt VSAOI samaksas termiņu pagarinājumu negatīvo ietekmi uz vecuma pensijas apmēru
Šā brīža normatīvajā regulējumā darba devēji nepieciešamības gadījumā var pieteikties valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) samaksas termiņa pagarinājumam, taču...
Lasīt tālākArodbiedrība aicina steidzami risināt kritiski zemo autobusu šoferu atalgojumu
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA) un Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība (LAKRS) aicina par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju steidzami...
Lasīt tālākBūtiskākais pasaules ekonomikā: Eirozonas ekonomikas noskaņojums sasniedz pēdējo gadu rekordu
Oktobrī eirozonas uzņēmējdarbības noskaņojums piedzīvoja būtisku uzlabojumu – kopējais PMI indekss pieauga līdz 52,2 punktiem, sasniedzot augstāko līmeni kopš 2022. gada sākuma. Uzlabojumu...
Lasīt tālākAptauja: Vairums Latvijas iedzīvotāji stabili justos ar ienākumiem virs 2000 eiro pēc nodokļu nomaksas
Lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju finansiālu drošību izjūt, ja ikmēneša ienākumi pēc nodokļu nomaksas sasniedz vismaz 2000 eiro. To atklāj jaunākie bankas Citadeles aptaujas dati, kas...
Lasīt tālākLBAS ceļ trauksmi: darba devēju lobijs ķēries klāt arodbiedrību tiesību ārdīšanai
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas dienas kārtībā ir nonākuši grozījumi Darba likumā. Tādēļ Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) vadība nākamnedēļ tiksies ar Saeimas...
Lasīt tālāk
