• Tweet

Ventspilī jauniešu ballītē aizdedzinātais pusaudzis atgriezies mājās no slimnīcas. Viņam priekšā vēl ilgs atveseļošanās process.

Nelaime ar 16 gadu veco Andi viņa ģimeni ir iedzinusi pamatīgās finansiālās problēmās, tādēļ tā būs priecīga par katru latiņu, ko līdzcilvēki ziedos puiša izveseļošanās procesam. Kā stāsta Anda mamma Signe Druvaskalne, līdzšinējie un vēl priekšā stāvošie izdevumi pārsniedz ģimenes iespējas. Pusotru mēnesi bija jābraukā šurpu turpu pie dēla uz slimnīcu Rīgā, nācās pirkt dārgu pārtiku, lai pusaudzis uzņemtu nepieciešamās olbaltumvielas. Pārtikai vien iztērēti 150 latu. Tā visa dēļ iekrājušies komunālo maksājumu parādi. Mājās ir vēl divi mazāki bērni, kuri nelaimes dēļ šopavasar netika nevienā skolas ekskursijā. Šodien [piektdien] vidējam bērnam ir dzimšanas diena, taču nav naudas, lai to nosvinētu.

Bet izdevumi nebūt nav beigušies. Tagad Andim būs trīsreiz nedēļā jāiet uz pārsiešanu. Pašiem jāpērk gan pārsēji, gan dārgās smēres, kuras uz plašajām rētām būs jāturpina ziest vairākus mēnešus. Tāpat vajadzēs iegādāties divus speciāla apģērba komplektus, kas būs jānēsā veselu gadu, lai neveidotos rētaudi uz apdegušajām kājām, vēdera un pleca. Tas nozīmē, ka būs vairākkārt jābrauc uz Rīgu, jāveic mērījumi, tad jāpasūta un jābrauc pakaļ. Vēl nav zināms, cik par apģērbu būs jāmaksā. Izdevumi gaidāmi arī saistībā ar tiesvedību – advokātam vien būs jāmaksā vismaz 200 latu, atklāj mamma.

Signe priecājas, ka pats smagākais jau ir aiz muguras un ir visai cerīgs skats uz turpmāko Anda dzīvi un izveseļošanās procesu. Andis jau atsācis staigāt – lai arī vēl nedaudz pieklibo, bet vismaz pastāvīgi var pārvietoties. Lielākais kreņķis ir ar roku, kas šobrīd vēl īsti nefunkcionē. Rētaudiem saraujoties, roka savelkas un var palikt nepilnvērtīga. Būs regulāri jāiet pie fizioterapeita un jāvingro, lai rētaudus iestieptu. Ja neizdosies rokas funkcijas atjaunot ar vingrošanu, priekšā būs sarežģīta mikroķirurģiska operācija.

Pats Andis priecājas, ka visi apdegumi ir tādās vietās, kuru atstātās rētas varēs apsegt ar apģērbu. Visdziļākās rētas ir uz vēdera un kājām. Rokas apdegumi ir salīdzinoši vieglāki. Arī uz zoda apdegums bijis neliels un rētu neatstās.

Taču vislielākais gandarījums ir par to, ka Andis sestdien tiks uz savu devītās klases izlaidumu. Vismaz uz svinīgo daļu noteikti. Līdz šim domājuši, ka viņš vēl nebūs tik spēcīgs, lai ietu uz izlaidumu. Andis stāsta, ka visu šo laiku ir izjutis milzīgu atbalstu no saviem klasesbiedriem un draugiem. Kad puisis atgriezās no Rīgas, viņu pie mājas sagaidīja daudz draugu ar baloniem un plakātiem. Visi viņu atbalsta, zvana un jautā, kā klājas.

Ja no fiziskā viedokļa Andim priekšā vēl garš atveseļošanās posms, tad no psiholoģiskā viedokļa ar viņu viss esot kārtībā. Murgi ar degšanu viņu vairs nevajājot. Rīgas slimnīcā ar Andi regulāri strādājis psihologs. Beigās speciālists teicis, ka Andis ir optimists un gatavs turpmākajai dzīvei. Vienīgi priekšā stāvošā tiesvedība vēl viņu varētu psiholoģiski traumēt.

Andis saka, ka ar varmāku, kurš viņu aizdedzinājis, viņam satikties nav bail. Taču viņā joprojām mīt dusmas uz viņu. Arī Signe atzīst, ka daļējs aizvainojums vēl palicis, tomēr viss ir piedots. Viņa nevēlas, lai vainīgais nokļūtu cietumā, jo Dievs viņu tāpat sodīs. Taču par atņemto veselību un nodarītajiem materiālajiem zaudējumiem gan lai maksā.

Avots: nra.lv /Kristīne KLAUZE