AirBaltic nostiprina pozīcijas Rīgā, zaudē – Viļņā
Aviokompānija airBaltic veic lidojumus no Rīgas, Viļņas un Tallinas, konkurējot ar citu valstu aviosabiedrībām. Rīgas un Tallinas lidostā airBaltic pasažieru skaits jūlijā, salīdzinot ar tādu pašu mēnesi pērn, ir palielinājies, savukārt Viļņas lidostā – samazinājies.
Tomēr kopumā šā gada jūlijā airBaltic ir sasniegusi labāko rezultātu aviokompānijas vēsturē un pārvadājusi 377 914 pasažierus, kas ir par 22 680 vairāk nekā pērn, Neatkarīgajai stāstīja airBaltic korporatīvo komunikāciju viceprezidents Jānis Vanags. Lidostu statistika liecina, ka airBaltic jūlijā Rīgas lidostā ir pārvadājusi apmēram 67,5% no kopējā pasažieru skaita, Viļņas lidostā –
11,2 %, bet Tallinā – 11,4 procentus. Baltijā sīvākie konkurenti Latvijas aviosabiedrībai ir Ryanair, Wizzair, Lufthansa, Tallinā – arī Igaunijas nacionālā aviosabiedrība – Estonian Air. Lietuvai savas nacionālās aviokompānijas, kas veiktu regulāros reisus, vairs nav.
Estonian Air dibināta 1991. gada decembrī, pāris gadus pirms airBaltic izveidošanas. Līdzīgi kā Latvijā, arī Igaunijas nacionālās lidsabiedrības lielākie akcionāri sākotnēji bija valsts un Skandināvijas aviokompānija SAS. Pagājušā gada rudenī Igaunijas valsts pārņēma 90% Estonian Air akciju, SAS atstājot vien 10%. Saskaņā ar vienošanos valsts palielināja savu kapitāla daļu aviokompānijā par 280 miljoniem kronu (12,5 miljoniem latu), bet SAS ieguldīja vēl 31 miljonu kronu (1,4 miljonus latu). Šogad jūnijā par lidsabiedrības prezidentu kļuva Tero Taskila – kādreizējais airBaltic komercdirektors. Viņa plānos ietilpst līdz 2015. gadam iegādāties
13 jaunas lidmašīnas, kas ļautu Estonian Air lidot uz apmēram 30 galamērķiem. Pēc Igaunijas laikraksta Eesti Päevaleht aplēsēm, jaunu lidmašīnu iegādei būtu nepieciešami 400 miljoni eiro jeb 280 miljoni latu. Šobrīd Estonian Air ir septiņas lidmašīnas un tās piedāvā lidojumus uz 20 galamērķiem.
Estonian Air valdes priekšsēdētājs Joakims Heleniuss uzskata, ka flotes palielināšana ir vienīgais veids, kā izvairīties no tā, ka Estonian Air ar laiku zaudē tirgu. Kopš 2005. gada uzņēmums strādā ar zaudējumiem.
Savukārt Lietuvai vairs nav savas nacionālās lidsabiedrības. Lidsabiedrību Lietuvos avialinijos Lietuvas valdība privatizācijai atklātā konkursā nodeva 2005. gadā. Līdz tam šis uzņēmums piederēja Lietuvas valsts īpašuma fondam. Pēc privatizācijas tika izveidots jauns zīmols flyLAL–Lithuanian Airlines. Taču jau pēc nepilniem četriem gadiem – 2009. gadā – uzņēmums bankrotēja. Pēdējais mēģinājums glābt uzņēmumu bija 2008. gada decembrī, kad flyLAL akcionāri piedāvāja Lietuvas valdībai nopirkt aviosabiedrības kontrolpaketi par vienu litu (apmēram 20 santīmiem), taču valdība atteicās.
Savukārt Latvijas valdība ir izteikusi gatavību glābt Latvijas lidsabiedrību airBaltic, gan ar četriem striktiem nosacījumiem. Prudentia pēc nedēļas ir jāsniedz valdībai savs vērtējums par labāko risinājumu tam, kā tālāk rīkoties ar aviosabiedrību.
Pašreizējais airBaltic prezidents Bertolts Fliks informēja, ka airBaltic ir iecerējis atteikties no desmit Fokker 50 tipa lidmašīnām agrāk, nekā bija plānots iepriekš, un atrast iespēju ietaupīt 30 miljonus latu. «Diemžēl tas prasīs arī darbinieku skaita samazināšanu – kopumā tas skars vairāk nekā 200 cilvēku. Šie mums ir skarbi lēmumi,» sacīja B. Fliks.
Avots: nra.lv
Vēl par tēmu:
LPPA: pāreja uz īstermiņa līgumiem sekmēs pārvadātāju atgriešanos pie vecākiem autobusiem
Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija iebilst pret nosacījumu maiņu valsts izsludinātājos iepirkumos Cēsu, Limbažu un Siguldas lotēs, kas paredz līguma darbību vairs tikai uz 3 gadiem,...
Lasīt tālākFaktiskā bezdarba līmenis septembrī samazinājies par 0,2 procentpunktiem
2025. gada septembrī faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,2%, un kopš augusta tas ir samazinājies par 0,2 procentpunktiem, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) aprēķins. Salīdzinot...
Lasīt tālākBudžeta komisija nākamnedēļ sāks darbu pie 2026. gada valsts budžeta projekta
Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija nākamnedēļ plānojusi sanākt uz vairākām sēdēm, lai iepazītos ar katras ministrijas bāzes finansējumu, un vērtēt to, kas iekļauts 2026....
Lasīt tālākUzkrājumu apjoms nākotnē atkarīgs no rīcības šodien
Mūsu uzkrājumi nākotnē būs atkarīgi ne tikai no tā, cik aktīvi uzkrājumus veidojam paši, bet arī lielā mērā no tā, cik savlaicīgi un atbilstoši vecumam tiek izvēlēts pensiju plāns....
Lasīt tālākAugustā tūristu mītnēs apkalpots par 3,1% vairāk viesu nekā pirms gada
2025. gada augustā Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti 392,9 tūkstoši ārvalstu un vietējo viesu, veidojot 3,1% pieaugumu pret 2024. gada augustu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati,...
Lasīt tālākSaeimā iesniegts 2026. gada valsts budžeta projekts
“Šodien Saeimā iesniegto budžeta projektu patiešām var dēvēt par drošības budžetu, un tā sagatavošanas process bijis īpaši izaicinošs, ņemot vērā paaugstināto ģeopolitisko spriedzi...
Lasīt tālākRīgas sabiedriskajā transportā šī gada septembrī par 5,5% vairāk pārvadāto pasažieru nekā pērn
Šī gada septembrī Rīgas sabiedriskajā transportā pārvietojušies 10 606 593 pasažieri, kas ir par 5,5% vairāk nekā šajā pašā mēnesī iepriekšējā gadā. No tramvajiem populārākais...
Lasīt tālākBirokrātijas mazināšanas nolūkā paredz atvieglot kūrorta statusa piešķiršanas kārtību
Lai mazinātu birokrātisko slogu gan valsts iestādēm, gan pašvaldībām, Ekonomikas ministrija (EM) rosina mainīt kūrorta statusa piešķiršanas kārtību – noteiktu teritoriju par kūrortu...
Lasīt tālāk“Laima” sortimentā divas jaunas konfektes piena šokolādes glazūrā
Latvijā iecienītais saldumu zīmols “Laima” turpina attīstīt un stiprināt savu produktu sortimentu un iepriecina saldummīļus ar jaunām konfektēm piena šokolādes glazūrā. Jaunums divās...
Lasīt tālākUzsākt būvniecību, reģistrēt būvi un nostiprināt īpašumtiesības varēs ar vienu iesniegumu
Būvniecības uzsākšanai un būves reģistrācijai, kā arī būves īpašumtiesību nostiprināšanai būs nepieciešams tikai viens kopīgs iesniegums. To noteic Saeimā ceturtdien, 9.oktobrī,...
Lasīt tālāk